Matīss: paziņojumi par kravu tranzīta pārtraukšanu ir pārspīlēti

”Krievijas dzelzceļš” paziņo, ka kravu pārvadājumi Latvijas virzienā rit plānotajā apjomā

Paziņojumi par pilnīgu kravu tranzīta pārtraukumu no Krievijas ir pārspīlēti, tā ir lieki sacelta ažiotāža un nevar būt tiesa, šorīt telefonintervijā Latvijas Radio 1 sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība). Savukārt Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš pauda, ka kravu samazinājuma gadījumā uzņēmumu vienīgā iespēja ir meklēt citu specializāciju.

Uzņēmuma “Krievijas dzelzceļš” (RŽD) mājaslapā apgalvots, ka kompānija veic pārvadājumus Latvijas virzienā tā, kā plānots – saskaņā ar kravu nosūtītāju pasūtījumiem, vēsta aģentūra LETA. Nekādu ierobežojumu, lai veiktu piegādes pa dzelzceļu Latvijas virzienā, neesot.

Patlaban rit tradicionālie vasaras infrastruktūras remonta darbi Oktobra dzelzceļā, taču tie nevarot būt kritiski tranzīta kravu pārvadājumiem, tostarp ogļu transportam uz Baltijas valstīm. Uzņēmuma paziņojumā norādīts, ka preses dienests sniedz skaidrojošo informāciju saistībā ar publikācijām Krievijas un ārvalstu medijos.

Jau vēstīts, ka vakar tika paziņots par akmeņogļu tranzīta samazināšanu no Krievijas sliežu ceļu remonta dēļ. Pirmie par to vēstīja Eiroparlamenta deputāts no ”Saskaņas” Andrejs Mamikins un Rīgas mēra vietnieks Andris Ameriks LTV raidījumā ”Rīta panorāma”.

Matīss šorīt atzina, ka šī ir ”netipiska situācija”, jo parasti par sliežu remontu neuzzina no preses, bet iepriekš to plāno un saskaņo starp Latviju un Krieviju vai Latviju un Baltkrieviju, caur kurieni nāk nozīmīga tranzīta daļa, vienojas par darbu norisi un izpildes termiņu. ”Paziņojums par remontu šķiet sasteigts. Jau vairākus gadus cenšamies vienoties par šo posmu remontu, jo tie Krievijas pusē ir sliktā stāvoklī,” stāsta ministrs, pieļaujot – varbūt steigu noteic tas, ka parādījušies resursi.

Taču nav izslēgts, ka lēmums saistīts ar situāciju ”Latvijas dzelzceļā”, atzina politiķis, uzsverot – eksporta kravas divu dienu vai nedēļu laikā nevar pārorientēt citur, uzņēmēji Krievijā būs zaudētāji. Matīss neparedz ”graujošu ietekmi” uz kravu plūsmu. Tā samazināsies, bet apjoms būs atkarīgs no tā, kā notiks remondarbi – vai sliežu ceļi kādu laiku būs slēgti pilnībā vai tikai noteiktos diennakts laikposmos.

”Kritumam kopumā nevajadzētu būt dramatiskam. Ja kritums būs lielāks, arī no Baltkrievijas, jādomā par citiem iemesliem, nevis tehniskiem,” secina ministrs, lēšot, ka remonta posms varētu ilgt visu septembri.

Krūmiņš pauda cerību, ka kravu samazinājuma posms būs īslaicīgs, tomēr neizslēdzot, ka remonts ir tikai iegansts pārtraukt dzelzceļa pārvadājumus uz Latviju, līdzīgi kā tas notika ar Krievijas naftas tranzītu caur Igauniju. Loģistikas speciālists iesaka uzņēmumiem meklēt citu specializāciju, lai sagatavotos sliktākajai situācijai.

”Resursu tranzīta nozarē pārmaiņas būs spēcīgas, un vienīgā opcija šobrīd ir cita specializācija. Ja tiek aizvērts šis tranzīta kanāls, kravu sūtīšana austrumu – rietumu virzienā un otrādi ir paralizēta. Termināļiem, kas ar to strādā, ir pagrūti izdomāt alternatīvas,” atzina Krūmiņš, ”ja pārtraukums būs ilgāks, uzņēmumus, kas būs pārcēluši tranzīta ceļu no Latvijas uz citu virzienu, būs grūti pierunāt atgriezties te.”

Liela daļa Krievijas kravu tranzīta nāk caur Baltkrieviju, ja šis transporta koridors turpinās darboties pilnā kapacitātē, iemesli ir tikai tehniski, ja nē – tie ir citi, secina loģistikas nozares pārstāvis. ”Latvijai ir labas attiecības ar Baltkrieviju, bet Lietuvai – labākas, jo galvenie tranzīta kanāli jau pārvirzīti uz Klaipēdas ostu, kas ir tuvāk baltkrieviem,” skaidro Krūmiņš.

”Iespējams, igauņi pieliks visas pūles, lai pārņemtu Krievijas kravas, un viņi ir spēcīgi konkurenti,” vērtē Krūmiņš, ”ja iemesli ir tehniski, tas nav tik riskanti, ja remonts ir tikai iegansts – Latvijai klāsies pagrūti.”

Uzņēmējs personiski uzskata, ka Uģa Magoņa aizturēšana ir saistīta ar šo paziņojumu: ”Vai tā ir tiesa – rādīs tālākā notikumu attīstība.” Krūmiņš pieļāva – kaut kas tiks mainīts, lai pārtrauktu tik lielu viena cilvēka ietekmi veselā nozarē. ”Krievijas pusei jāskaidro, kas pie mums noticis,” uzskata Krūmiņš, ”jāpārliecina, ka Latvija grib saglabāt pragmatiskās attiecības – gan Latvijas, gan Somijas dzelzceļam ir kopuzņēmumi ar Krievijas dzelzceļu. Svarīgi nejaukt politiku ar biznesu.”