Parādus neatlaidīs, bet rudenī varētu pārskatīt nosacījumus
Grieķijas parlaments piektdien pēc visu nakti ilgušām debatēm apstiprinājis trešo starptautisko Grieķijas tautsaimniecības glābšanas programmu, vēsta aģentūras LETA-AFP. 400 lappušu garais dokuments apstiprināts ar 222 balsu vairākumu. 64 deputāti balsoja pret, 11 atturējās.
Premjerministrs Aleksis Ciprs iepriekš mudināja parlamentu apstiprināt vienošanos, “lai nodrošinātu valsts iespējas izdzīvot un turpināt cīņu”. 40 Cipra vadītās kreiso radikāļu partijas “Syriza” deputāti, arī bijušais finanšu ministrs Janis Varufakis atteicās atbalstīt trīs gadu vienošanos. Šī apstākļa dēļ premjerministrs iepriekš bija brīdinājis, ka var tikt izsludinātas ārkārtas vēlēšanas.
Savukārt Eirozonas finanšu ministri piektdienas, 14.augusta, vakarā atbalstījuši nākamā finanšu aizdevuma piešķiršanu Grieķijai 86 miljardu eiro apmērā, paziņoja Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms. ”Mēs panācām pozitīvu rezultātu un novērsām pēdējās nesaskaņas,” Deiselblūma sacīto citē britu raidsabiedrība BBC. Deiselblūms norādīja, ka lēmuma pieņemšanā ņemta vērā Grieķijas attieksmes maiņa. Pēc finanšu ministra Jaņa Varufaka atstādināšanas no amata process esot krietni pavirzījies uz priekšu.
Pēc Eirogrupas prezidenta teiktā, glābšanas programma Grieķijai ir 86 miljardu eiro apmēra, kas tiks izmaksāti trīs gadu laikā. Šī summa ietver arī 25 miljardus eiro, kas paredzēti banku rekapitalizācijai. Līdz gada beigām plānots izveidot valstī privatizācijas fondu. Rudenī notiks banku stresa testi. Grieķijas parādi gan netiks atlaisti, bet oktobrī varētu pārskatīt parāda nosacījumus.
Ciprs piektdien pirms balsojuma brīdināja – ja glābšanas programma netiks apstiprināta, Vācija varēs uzstāt uz savu pārejas aizdevuma plānu, kas atbilstīgi Cipra teiktajam būtu “atgriešanās pie bezgalīgas krīzes”. Kritiķiem paša partijas rindās Ciprs sacīja: “Es nenožēloju, ka esmu izvēlējies kompromisu varonīgas Zalongo dejas vietā.” Premjers piesauca XIX gadsimtā Ziemeļgrieķijā notikušo masu pašnāvību, kad sieviešu un bērnu grupa devās nāvē, nolecot no klints, lai nekristu nežēlīgā osmaņu valdnieka Ali Pašas gūstā.
Balsojums Grieķijas parlamentā sākotnēji bija paredzēts ceturtdien vakarā, tomēr tas tika aizkavēts parlamenta spīkeres Zoi Konstantopulu aizsāktā procesuālā strīda dēļ. Viņa glābšanas programmu nodēvēja par antikonstitucionālu. “Katrs Grieķijas stūris un viss tās skaistums tiek pārdots. Valdība atdod atslēgas ”troikai” līdz ar suverenitāti un nacionālajām vērtībām,” sacīja stingrā kursa kreisā politiķe, norādot uz Eiropas Savienību, Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko Valūtas fondu.
Grieķijas varasiestādes cer, ka līdz ar glābšanas programmas pieņemšanu tās varēs piekļūt līdzekļiem, kas ir nepieciešami ECB parāda atmaksāšanai. Jau vēstīts, ka Grieķija un starptautiskie kreditori pēc gara sarunu maratona otrdien panāca vienošanos par daudzu miljardu palīdzības programmu.
Atēnām jānoslēdz vienošanās par trešo tautsaimniecības glābšanas programmu līdz 20.augustam, kad tai ir jāatmaksā 3,4 miljardi eiro ECB. Grieķija piekritusi jauna, neatkarīga privatizācijas fonda darbībai un nosacījumiem, kā tiks pārvaldīti nelabvēlīgie banku aizņēmumi.
Atēnas apņēmušās panākt, ka primārais iekšzemes kopprodukta deficīts 2015.gadā būs 0,25%, bet 2016.gadā būs neliels pārpalikums, un tas nozīmē, ka līdz tam laikam jauni fiskālie pasākumi nebūs nepieciešami. 2016.gadā primārais pārpalikums – balanss, kurā nav iekļauti parādu pakalpojumi, – būs 0,5%, 2017.gadā – 1,75% un 2018.gadā – 3,5%.
Komentāri (36)