FOTO: Dziesmu svētki šogad – caur ērkšķiem uz uzvarām (papild.)

Skolēnu dziesmu un deju svētku gājienā, lai arī izglītības ministre to atcēla, piedalījās 98% dalībnieku

Lai arī sestdienas vakarā aptuveni 30 bērni bija noģībuši Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ģenerālmēģinājuma laikā, pārtraukts gan mēģinājums, gan arī izglītības ministre atcēla noslēguma svētku gājienu, tomēr brīvprātīgi nolēma piedalīties ap 98% svētku dalībnieku, lēsuši svētku organizatori.

Aģentūra LETA ziņo, ka pirmajā koncerta stundā viss ritējis kā plānots, bet pēc tam ik pēc 10 minūtēm vismaz astoņiem līdz desmit bērniem bijusi nepieciešama mediķu palīdzība, jo, iespējams, no lielās slodzes tie sākuši ģībt. Kad šādi gadījumi atkārtojušies biežāk, tad tika izsludināts 15 minūšu pārtraukums. Tomēr bērnu ģībšana turpinājusies un mediķi nav spējuši uzreiz visiem sniegt palīdzību, kas licis ģenerālmēģinājumu atcelt.

Kā no pašiem dalībniekiem izdevās noskaidrot Ir.lv, dziedātājiem un dejotājiem nākas saskarties ne tikai ar pozitīvajām svētku emocijām. Atsevišķās naktsmītnēs dalībniekiem trūkst dušu, kur nomazgāties pēc mēģinājumiem un koncertiem, daži netiek pusdienās, jo visu dienu atrodas Daugavas stadionā. Arī labi izgulēties laika nav, jo mēģinājumu grafiks ir saspringts.

„Baro slikti, šodien stadionā no 10 rītā līdz 10 vakarā,” dejotāja Vladislava Romanova no Daugavpils lakoniski stāsta par saviem iespaidiem dziesmu un deju svētkos. Gulēt sanākot ap piecām stundām dienā. Vēl Vladislava piemetina, ka dažiem Daugavas stadionā sanāk pavadīt visu dienu, tātad braukt uz skolu un paēst laika nav. Ēdienu varot paņemt arī līdzi, bet „tur ir desiņas gabaliņi, ābols, sula un bulciņa”. Citus gadus dalībniekiem dāvina lietusmēteļus, šogad – blakus teltī pārdod par diviem eiro.

Elvja Ābeltiņa, kas dejo studijā „Buras”, stāsts līdzinās Vladislavas teiktajam. Tā kā viņš ir no Salaspils, tad pēc mēģinājumiem devās mājup. Brokastis un vakariņas dotas līdzi maisiņā, bet pusdienas dejotāji ēduši Ķīpsalā. Brokastu un vakariņu maisiņa saturs – neliela bulciņa vai ābols, desmaizīte un ūdens vai sula. Pusdienu porcijas, kā saka Elvis, „manam augumam un vecumam bija par mazu”. Ārā bijis karsts, tāpēc ēst tik ļoti negribējies, taču viņš tāpat vēl devies uz veikalu „Olimpija”, lai iegādātos ēdienu papildus.

Anniku Andersoni, kura šogad ir gan svētku mūsdienu deju koncerta mākslinieciskā vadītāja, gan piedalās kā deju studijas “Benefice” vadītāja, galvenokārt satrauca dušu trūkums naktsmītnēs: “Dušu bija stipri par maz, ņemot vērā, ka skolā ir tik daudz dejotāju, kuri katru vakaru iet mazgāties, jo ir visu dienu dejojuši.”

Rīgas 80.vidusskolā, kurā apmetušās studijas “Benefice” dejotājas, bijuši apmēram 300 cilvēki (140 dejotājas no Andersones vadītās studijas, 65 cilvēki no studijas “Intriga” un vēl vismaz 100 dejotāji no Jelgavas tautas deju kolektīviem). Pie sporta zāles bijušas trīs dušas puišiem un trīs dušas meitenēm. Lai gan puišu bijis maz, dejotājas šajās dušās iet nedrīkstējušas, jo pret to iebildis atbildīgais no skolas, lai gan Andersone piedāvājusies dežurēt un meitenes laist dušās tikai tad, kad tur nav puišu. “Dušas ir tāda problēma, par kuru būtu jādomā,” Annika Andersone saka un pēc tam gan piebilst, ka risinājumu īsti neredzot.

Kā Ir.lv izdevās noskaidrot no Rīgas domes (RD) Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrisko attiecību vadītājas Indras Vildes, gan par naktsmītņu izvēli, gan ēdināšanu galvenokārt atbildība gulstas uz pašvaldībām, kas slēdz līgumus ar skolām Rīgā. Departaments izsūta aicinājumu pieteikties skolām, kuras gatavas svētku laikā izmitināt dalībniekus. Pilsētu pašvaldības, no kurām uz svētkiem Rīgā dodas mākslinieciskie kolektīvi, arī parasti lūdz piemeklēt skolas Daugavas labajā krastā, lai naktsmītne būtu tuvāk mēģinājumu vietām, ko RD palīdzot darīt.

Nereti pašvaldības izvēlas naktsmītnes, kurās dziesmu un deju kolektīvi no konkrētās pilsētas nakšņojusi jau gadiem. Par skolas ietilpību, kā arī apstākļiem telpās, dušās, tualetēs jāuztraucas pašvaldībām. To ziņā ir arī nodrošināt savas pašvaldības policista vai arī zemessarga apsardzi naktīs. Vilde piebilst, ka “protams, neviena skola nevar piedāvāt viesnīcai līdzvērtīgu pakalpojumu”.

Skolu gatavību uzņemt dziesmu un deju svētku dalībniekus vēl kontrolē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Pēc Indras Vildes teiktā, VUGD un RD pārbaudes skolās notiekot katru dienu. Drošības instruktāža gan skolas darbiniekiem, gan delegācijām ar bērniem, kas dzīvo skolās, jānodrošina konkrētās skolas direktoram. RD Izglītības, kultūras un sporta departaments arī apstiprinājis telpu lietošanas līguma paraugu, kurā tajā skaitā ietvertas arī sanitārās normas. Pie skolām patrulē gan valsts, gan Rīgas pašvaldības policija.

Šovakar Mežaparka noslēguma koncertā uzstāsies apmēram 13 000 dziedātāji, 500 dejotāji, 900 skolu pūtēju orķestru dalībnieki, 800 folkloras kopu dziedātāji, latviešu diasporas bērnu kori un bērni ar speciālajām vajadzībām, kā arī jauniešu iemīļoti solisti.

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas notiek reizi piecos gados. XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos piedalās 37 890 dalībnieki.