“Migrantu balss” ieskanas internetā

Krievs Aleksejs Aņisimovs izveido blogošanas vietni Latvijā dzīvojošiem cittautiešiem

Ieguvis pirmo augstāko izglītību Maskavā, krievs Aleksejs Aņisimovs (32) nolēma savu Eiropas diplomu papildināt ar studijām tiesību zinātnēs Latvijas Biznesa koledžā. Patlaban viņš Latvijā dzīvo jau septiņus mēnešus un pirmo latviešu valodas eksāmenu nokārtojis ar augstāko novērtējumu. Tomēr līdzās studijām Aleksejs aktīvi iesaistās paša izveidotā un izdomātā projektā, ko atbalsta organizācijas “Providus” un “Patvērums „Drošā māja””.

Jaunizveidotā interneta lapa ,,Migrantu balss”, kas tika atvērta jūnija sākumā, patlaban apkopo astoņus dažādu Latvijā dzīvojošu cilvēku stāstus. Viņi te pārcēlušies no Krievijas, Moldovas, Ukrainas, Kirgizstānas un Ķīnas. Projektam ir savi Twitter un Facebook konti, kurus ar jaunāko informāciju papildina Aleksejs, savukārt projekta mājas lapu, kurā stāsti publicēti trijās valodās – angļu, latviešu un krievu – palīdz uzturēt trīs brīvprātīgie, no kuriem viens ir no Latvijas.

Šī ir tikai daļa no lielāka projekta un tā galvenā ideja esot dot migrantiem iespēju izteikties – rakstīt to, ko viņi vēlas. Aleksejs Ir.lv pastāstīja, ka pirms projekta iesniegšanas organizācijā ,,Providus” veicis izpēti un atklājis, ka Latvijā nav šādu platformu, kur migrantiem brīvi un bez cenzūras izteikties.

Patlaban blogā publicēto migrantu stāstu autorus Aleksejs atradis, lūdzot draugiem dalīties ar šā projekta ideju, daži dalībnieki paši sameklējuši šo iespēju. ,,Cilvēki paši rakstīja un zvanīja, mēs komunicējām un es ieteicu, ka viņiem vajadzētu rakstīt blogā,” stāsta Aleksejs.

Pāris no te publicētajiem autoriem ir studenti no Alekseja skolas, bet stāsti ir visdažādākie. Piemēram, Irina Viļegžaņina ir čelliste no Krievijas, kura uz Latviju pārcēlusies kopā ar vīru. Tagad viņa aktīvi koncertē visā Latvijā, cītīgi mācās latviešu valodu un ir darba meklējumos.

Savukārt 22 gadus jauno Tatjanu Kuzņecovu no Ukrainas, kura internetā iepazinusies ar latviešu puisi, uz Latviju atvedusi mīlestība. Viņa nu ir laimīgi precējusies un gaida ģimenes pieaugumu.

Vienmēr sevi saistījis ar Latviju Aleksandrs Posts no Moldovas, kuram izrādās, ka ir latviešu saknes. Jaunais puisis vēl aizvien ievēro latviešu tradīcijas un cer apvienot latviešus Moldovā. Arī viņš tāpat kā pārējie projekta dalībnieki mācās latviešu valodu un ir apmierināts ar dzīvi šeit.

Savukārt Aleksejs studēt Latvijā izvēlējies tāpēc, ka te ir vieglāk integrēties sabiedrībā nekā citur Eiropā: ,,Šeit nav problēmu saprasties krieviski vai angliski, arī mentalitāte man ir tuvāka. Es atceros Latviju no savas bērnības – ar mammu ceļojām uz Latviju. Es biju Rīgā, to atceros un man vienmēr ir patikusi šī vieta.”

Aleksejs jau iepriekš daudz domājis par interneta projektiem Latvijā: ,,Es redzēju daudzas mājas lapas, bet sapratu, ka tur nav komentāru, nav pieredzes apmaiņas.”

Jaunizveidotajā blogā Aleksejs piedāvā reģistrēties caur Facebook.com, tad lietotāji var komentēt ievietotos stāstus un uzdot interesējošos jautājumus. Pagaidām gan komentāru nav daudz. ,,Cilvēkiem sākumā jāredz, jāiepazīst un tad viņi ir gatavi komentēt,” skaidro Aleksejs.

Projekts neesot paredzēts tikai imigrantiem, bet arī latviešiem, kuri var lietot vietni un izlasīt dažādos stāstus. Blogeru uzdevums nav rakstīt tikai par priecīgiem notikumiem, bet arī par problēmām un bēdām, ar kurām viņi Latvijā ir sastapušies. Tomēr vairāk viņi patlaban raksta par labo Latvijā.

,,Man Latvija ir draudzīga valsts, neesmu sastapies ne ar kādām sliktām izpausmēm vai agresiju. Tā kā esmu krievs, neesmu atšķirīgs pēc ādas krāsas, bet esmu atšķirīgs pēc mentalitātes un valodas,” stāsta Aleksejs. Viņš domā, ka negatīva attieksme pret ieceļotājiem ir saistīta vairāk ar politiku, mazāk ar pašiem imigrantiem. Arī medijos esot pārāk daudz propagandas. Nākotnē šis un citi līdzīgi projekti, pēc Alekseja domām, varētu labāk palīdzēt saprast dažādu tautību cilvēkus.

Alekseja mērķis ir dot platformu, kur izteikties te dzīvojošiem imigrantiem, kā arī palielināt tolerances līmeni Latvijas sabiedrībā. Kad projekts bija izstrādes procesā, Aleksejs lasīja ziņas par Eiropas Savienības ieceri noteikt kvotas bēgļu uzņemšanai, kur Latvijai būtu jāuzņem vairāk par 700 bēgļu. Lai arī Eiropai ir problēmas ar Āfrikas bēgļiem, tai būs jādomā, ko ar tiem darīt. Aleksejs uzskata, ka Latvijai un citām valstīm nebūs izvēles brīvības – uzņemt vai neuzņemt bēgļus, to nāksies darīt. 

Par saviem nākotnes plāniem Aleksejs nesteidzas runāt, taču tuvākais esot studiju pabeigšana, pēc tam arī beigsies vīza, jo tā ir pagaidu uzturēšanās atļauja un izsniegta uz studiju laiku. “Ja es Latvijai būšu vajadzīgs un man būs vajadzīga Latvija, tad noteikti šeit uzkavēšos ilgāk,” atzīst Aleksejs.