Belēvičs no farmācijas konsultatīvās padomes izslēdzis savu dēlu

Tas noticis, reaģējot uz bažām par ministra interešu konfliktu

Reaģējot uz Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) bažām, ka veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) nonācis interešu konfliktā par to, ka viņš Farmācijas jomas konsultatīvajā padomē apstiprinājis savu dēlu Artūru Belēviču, ministrs viņu no padomes izslēdzis.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Belēviča padomniece komunikāciju jautājumos Iveta Ciganova, ministrs otrdien izdevis rīkojumu, ar kuru no Farmācijas jomas konsultatīvās padomes izslēdzis savu dēlu.

Kā svētdien, 7.jūnijā, ziņoja portāls “pietiek.com”, Belēvičs varētu būt nonācis interešu konfliktā, jo jau 18.martā minētās padomes sastāvā apstiprinājis savu dēlu kā Latvijas Aptiekāru asociācijas pārstāvi.

Kā norādīja Ciganova, ministrs pārmetumiem nepiekrīt un neuzskata, ka būtu nonācis interešu konfliktā, jo Farmācijas jomas konsultatīvajai padomei ir tikai konsultatīva funkcija un tā lēmumus nepieņem.

Ciganova arī teica, ka Belēviča dēls par Latvijas Aptiekāru asociācijas vadītāju tika iecelts šāgada sākumā un iepriekšējos gados asociāciju Farmācijas jomas konsultatīvajā padomē pārstāvēja pats ministrs.

Kā liecina “Firmas.lv” informācija, Latvijas Aptiekāru asociācijas juridiskā adrese ir tāda pati kā ministra dēlam piederošās “Saules aptiekas” adrese, kā arī tāda pati juridiskā adrese ir SIA “Baltacon”, kurā Belēviča dēlam pieder 50% kapitāldaļu.

Tāpat tajā pašā adresē, Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 13, reģistrēti pašam ministram piederošie uzņēmumi – SIA “Divezeri”, SIA “OV 13” un SIA “Blankenfelde”.

Kā iepriekš vēstīja portāls “pietiek.com”, Belēvičs no Farmācijas jomas konsultatīvās padomes (FJKP) izslēdzis trīs asociācijas, kuras iebildušas ministra plāniem iespējami ātri veikt izmaiņas kārtībā, lai sāktu zāļu paralēlo importu Latvijā.

No padomes izslēgtas Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija, Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija un Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācija Latvijā.

Portāls norāda, ka asociācijas iebildušas pret Belēviča ieceri iespējami ātri, neievērojot noteikto procedūru, virzīt tālāk izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izmaiņas ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā, kas paredzēja veicināt konkurenci kompensējamo medikamentu jomā, attīstot zāļu paralēlo importu.

Tomēr, kā skaidroja Veselības ministrijas (VM) farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks, Farmācijas jomas konsultatīvā padome tika izveidota, lai palīdzētu saprast nozares attieksmi un vajadzības pret kādu politikas plānošanas soli. Viņš arī uzsvēra, ka padome nav “īpaša” un tās lēmumi ministrijai nav arī jāņem vērā, ja tie ir pretrunā sabiedrības interesēm.

Vaicāts, kāpēc tika izslēgtas minētās trīs organizācijas, Zvejnieks norādīja, ka padome jau vairs nepildīja savas sākotnējās funkcijas. Viņš uzsvēra, ka padome pēdējos gados jau strādājusi kā “destruktīvs elements”, kur “kaut kāds nevalstisko organizāciju kopums” atnāca izteikt savu nepatiku.

Zvejnieks nevēlējās nevienu organizāciju nosaukt vārdā, tomēr norādīja, ka no padomes tika izslēgtas organizācijas, kuras pārstāvēja ārvalstu ražotāju intereses, kurām aizmugurē stāv “milzīga nauda”. Tagad padomē ir pārstāvēti Latvijas zāļu ražotāji, kuri ir arī lieli nodokļu maksātāji, uzsvēra departamenta direktors.

Zvejnieks arī mierināja, ka ārvalstu ražotāju pārstāvji uz konsultatīvo padomi tiks aicināti, kad tajā tiks apspriesti viņus skaroši jautājumi.