Latvija ir izšķiršanās priekšā par skolotāju atalgojuma modeli
Izglītības un zinātnes ministres amatā mans galvenais darba vadmotīvs ir, lai pieņemtie lēmumi nodrošina Latvijas bērniem un jauniešiem iespēju iegūt teicamu izglītību. Šādas tiesības ir katram bērnam neatkarīgi no tā, kur viņš dzimis un cik situēti ir viņa vecāki.
Tāpēc esmu noteikusi trīs prioritātes. Pirmkārt, tā ir izglītības kvalitāte un izglītības pieejamība. Taču ne mazāk būtiska ir arī izglītības sistēmas izmaksu efektivitāte.
Nodokļu maksātāji tikai pedagogu atalgojumam atvēl 335 miljonus eiro gadā. Tomēr ar esošo sistēmu pilnībā apmierināts nav neviens, – ne tie skolotāji, kuri saņem ļoti mazas algas, ne 30 000 pedagogu intereses pārstāvošā arodbiedrība, ne valdība.
Piketā decembrī pedagogi prasīja palielināt atalgojumu, ieviest izdienas pensijas, veselības apdrošināšanu, samazināt darba slodzi, mainīt mācību saturu. Savukārt kolēģi valdībā bija neizpratnē: pielikums algām ir bijis iepriekšējā gadā, ieguldījumi vispārējā izglītībā ir atbilstoši vidējam ES rādītājam, bet skolotāji visu laiku ir neapmierināti, piketē un sola streikot. Ziņa bija īsa un skaidra – vairāk naudas pedagogu atalgojumam nebūs līdz brīdim, kamēr sistēma tiks sakārtota.
Esošā pedagogu atalgojuma modeļa trūkumi
Lai izprastu, kāpēc ir nepieciešamas pārmaiņas pedagogu atalgojuma sistēmā, palūkosimies uz vispārējo izglītību, jo tā ietekmē vislielāko pedagogu skaitu.
Pavisam vienkāršs piemērs: ja šodien pie manis atnāk skolotājs un jautā, kāda viņam būs alga nākamajā mācību gadā, es kā ministre varu tikai atvainoties un teikt – nezinu. Vienīgais, ko varu minēt, – tai noteikti nevajadzētu būt mazākai par 420 eiro pirms nodokļu nomaksas par 21 stundu. Vai skolotājs saņems samaksu par burtnīcu labošanu? Nav atbildes. Vai viņa atalgojums būs atkarīgs no bērnu skaita klasē? Vai viņš saņems atalgojumu par klases audzināšanu? Kam un kad lai skolotājs to jautā? Pašreizējā sistēma atbildes uz šiem jautājumiem nesniedz.
Vai es varu nosaukt vismaz aptuvenu skaitli? Īsti nē. Alga par vienu amata likmi – 21 stundu, tātad par salīdzināmu darba apjomu Latvijas skolās svārstās no 410 līdz 750 eiro!
To pieļauj esošā pedagogu atalgojuma sistēma. IZM aprēķina un pārskaita pašvaldībām naudu pedagogu atalgojumam, ņemot vēra dažādus kritērijus un paredzot katram pedagogam par katru mācību stundu vēl 40% piemaksu tā sauktajiem papildu darbiem – darbu labošanai, stundu gatavošanu, konsultācijām u.c.
Tagad pašvaldībām ir iespēja aprēķināto mērķdotāciju tālāk pārdalīt starp visām pašvaldības skolām saskaņā ar pašu noteiktiem kritērijiem. Ir pašvaldības, kuras tā vietā, lai apvienotu blakus esošas mazas skolas un veidotu stipras vidusskolas, izvēlas uzturēt visas skolas un daudziem skolotājiem maksāt zemāko iespējamo atalgojumu.
Taču šāda pieeja negatīvi ietekmē izglītības kvalitāti laukos. Centralizētajos eksāmenos un starptautiskajos pētījumos vērojama būtiska atšķirība starp pilsētu un lauku skolu skolēnu sniegumu. Tā turpina palielināties. Pēc OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) pētījumu datiem atšķirības skolēnu sasniegumos ar katru gadu palielinās arī atkarībā no vecāku sociāli ekonomiskā stāvokļa. Tas nozīmē, ka palielinās nevienlīdzība un mazinās nākotnes iespējas lielai daļai Latvijas jauniešu.
Izglītības kvalitāte vislielākajā mērā ir atkarīga no pedagogu un skolu vadītāju darba kvalitātes.
Protams, lielāka alga automātiski nenozīmē labāku darba kvalitāti. Tomēr, būsim reālisti! Ja vēlamies, lai mūsu bērnu skolotāji būtu zinoši, talantīgi, radoši, entuziastiski, mērķtiecīgi cilvēki, skolotāju atalgojums ir viens no svarīgiem faktoriem. Latvijā šobrīd vairāk nekā 40% skolotāju ir vecāki par 50 gadiem. Tikai 10 procenti pedagogu ir vīrieši. Mums ir nepieciešami jauni pedagogi, bet atalgojuma situācija, ko šobrīd nodrošina valsts mērķdotācija, nav motivējoša jaunu pedagogu ienākšanai skolās. Patlaban 69% skolotāju no valsts saņem mazāk par vidējo algu (760 eiro) mēnesī, savukārt vairāk nekā trešdaļai – 35% skolotāju – atalgojums ir līdz 420 eiro mēnesī.
Aprakstītais īsumā paskaidro, kāpēc piedāvājam pārmaiņas: pašreizējā atalgojuma sistēma palielina pedagogu atalgojuma atšķirības, mazina izglītības kvalitāti, neveicina jaunu pedagogu ienākšanu skolās un uztur neefektīvu skolu tīklu. Rezultātā mazinās vienaudžu konkurētspēja nākotnē.
GALVENIE JAUNĀ MODEĻA PRINCIPI
1. Skolēnu/pedagogu proporcija ir atkarīga no skolēnu skaita skolā.
Jaunajā modelī tiek aprēķināts, cik pedagogu amata vienības (36 darba stundas nedēļā) nepieciešamas skolai atkarībā no skolēnu skaita un mācību programmām. Mazākās skolās ar bērnu skaitu līdz 100 skolēniem paredzēts viens pedagogs uz katriem sešiem skolēniem. Lielajās skolās šī proporcija sasniedz vienu pedagogu uz 16 skolēniem.
Patlaban Latvijā strādā vidēji viens skolotājs uz deviņiem skolēniem. Jaunais modelis paredz vidēji vienu skolotāju uz 12,3 skolēniem. Eiropā vidējais rādītājs ir viens pedagogs uz 15,9 bērniem. Protams, Eiropas Savienības rādītāju nevar izvirzīt kā pašmērķi, jo Latvija nav tik blīvi apdzīvota. Ar jauno modeli mēs tuvotos kaimiņvalstu Igaunijas un Somijas rādītājam. Igaunijā ir vidēji 12,5 skolēni uz pedagogu, Somijā – 13,1.
2. Pedagoga atalgojums mēnesī ir robežās no 760 eiro līdz 1000 eiro par likmi atkarībā no vidējā klases lieluma skolā
Protams, lielākās klasēs pedagogam ir lielāks darba apjoms gan darbu labošanai, gan individuālam darbam ar skolēniem, tāpēc jaunajā modelī atalgojums tiek saistīts ar skolēnu skaitu klasē. Šādi mēs iegūstam pārskatāmu un prognozējamu skolotāju atalgojuma sistēmu.
3. Viena slodze – 36 stundu darba nedēļa
IZM piedāvā atalgojumu rēķināt par 36 stundu darba nedēļu. 36 stundas veido vidēji 24 mācību stundas klasē un papildu stundas par mācību stundu kvalitatīvu sagatavošanu, darbu labošanu, konsultācijām, saziņu ar vecākiem, darbu skolas attīstībā. Visi šie pienākumi ir katra pedagoga ikdienas darba sastāvdaļa.
Jāņem vērā, ka šis ir vidējais slodzes aprēķins, kas izlīdzinās mācību gada laikā. Piemēram, skolēnu brīvlaikā pedagogam nav jāvada stundas, bet šo laiku var izmantot citiem darba pienākumiem – mācību materiālu gatavošanai, metodiskajam darbam.
Skolotājs pie viena darba devēja var strādāt līdz 40 stundām nedēļā.
4. Atalgojums atbalsta personālam palielinās
Jaunajā modelī ir paredzēts no pašreizējiem 2 miljoniem eiro līdz 3,5 miljoniem palielināt finansējumu skolu psihologiem, logopēdiem, karjeras pedagogiem un bibliotekāriem.
5. Algojums skolu direktoriem atkarīgs no skolas lieluma
Jaunajā modelī skolu direktoriem tiek aprēķināta alga no 1080 eiro skolās ar vismaz 100 skolēniem līdz 1680 eiro skolās ar vismaz 1200 skolēniem. Ja skolēnu skaits ir mazāks par 100, direktors saņem proporcionāli mazāku atalgojumu.
Direktors var izvēlēties savu darba pienākumu ietvaros būt tikai administrators, bet var arī vadīt mācību stundas. Par to nav paredzēta papildu piemaksa direktoriem, kam ir pilna 40 stundu darba slodze.
Tādi ir jaunā modeļa galvenie principi. Tie paredz skaidru sistēmu un ļauj prognozēt, cik lielu atalgojumu pedagogs saņems. Skaidrā atalgojuma sistēma un prognozējamība ir svarīgs faktors, lai piesaistītu skolām jaunus pedagogus visā Latvijā. Nodrošinot individuālas konsultācijas un laiku individuālam darbam, kā arī vairāk atbalsta personāla, lielāku atbalstu saņems skolēni.
Cik tas maksā?
Lai šo modeli ieviestu, no valsts budžeta papildus esošajam izglītības sistēmas finansējumam ir nepieciešami 31,43 miljoni eiro gadā.
Šajā aprakstā un aprēķinos nav ietverti pirmsskolas pedagogi, kas strādā ar bērniem līdz piecu gadu vecumam un vairumā gadījumu saņem algu 420 eiro mēnesī. Šis atalgojums ir ietverts pašvaldību, ne IZM budžetā. Lai arī pirmsskolu pedagogiem nodrošinātu lielāku atalgojumu, pašvaldībām ir nepieciešams papildu finansējums.
Latvijas izglītības sistēma ir izšķiršanās priekšā
Izglītības un zinātnes ministrija ir apkopojusi visu partneru atzinumus un jūnija sākumā iesniegs Ministru kabinetā normatīvo aktu paketi jaunās pedagogu atalgojuma sistēmas ieviešanai. Noteikumu projekts paredz, ka jaunā atalgojuma aprēķināšanas sistēma stāsies spēkā 2016.gada 1.septembrī. Tas ļaus pašvaldībām un izglītības iestādēm sagatavoties modeļa ieviešanai, tai skaitā, sakārtojot skolu tīklu.
Nobeigumā vēlos citēt kādu kritisku vēstuli, ko esmu saņēmusi: “Labāk zināma nelaime, nekā nezināma laime.”
Protams, varam turpināt dzīvot, kā ir. Ir skolotāji, kas pieraduši iztikt ar 420 eiro “uz papīra”, kas nozīmē apmēram 310 eiro “uz rokas”. Taču ir arī skolotāji, kam ir paveicies, un viņi saņem līdz pat 1700 eiro lielu algu.
Neko nemainot, visticamāk, skolās nesagaidīsim jaunus, talantīgus pedagogus. Saglabājoties esošajai sistēmai, atšķirība starp skolēnu sasniegumiem un tās radītā nevienlīdzība tikai palielināsies.
Tas būs tikai viens, bet ļoti svarīgs solis izglītības sistēmas sakārtošanai. Tas neietver pārmaiņas visos izglītības sistēmas līmeņos vienlaicīgi. Pastāvot uz “visu vai neko” principu, visticamāk, paliksim turpat, kur esam. Atliek izvēlēties.
Autore ir izglītības un zinātnes ministre
Komentāri (19)
Absints 04.06.2015. 11.18
Agrāk tika deklarēts princips – “nauda seko skolniekam”. Tagad būs spēkā cits – “nauda seko skolotājam”. Seiles raksts ilustrē sociālās uravņilovkas principu ieviešanu – “ir traki, ka skolotāji nopelna dažādi, visiem ir jāsaņem vienādi”. Tiem , kas varēja un gribēja strādāt vairāk, tagad tas tiks aizliegts.
Otrs – nu nedrīkst reformu balstīt uz to, ka vidējam, normāli strādājošam skolotājam reālie ienākumi tiks samazināti. Tā, diemžēl, būs, jo vairs nevarēs šito, nevarēs to.. Vidējais skolotājs ir tas, kuram ir jāsaņem vairāk, nevis otrādi.
Trešais- pamata nelaime nav aprēķinu kārtībā- šo atrunu Straujuma izdomāja, lai iegūtu laiku, un no budžeta nebūtu jāatvēl nauda, pamata problēma ir skolotāju proporcijā pret skolēniem, jeb, citiem vārdiem, skolotāju skaitā. Pavisam normāli būtu, ja skolotājiem, ejot pensijā, izmaksātu 3 vai 5 algas, kā to dara citās valstīs. Tad vecie skolotāji paši dotos prom no skolas. Jā, tas īstermiņā var prasīt papildus līdzekļus, bet ilgtermiņā atmaksātos un ļautu piesaistīt jaunos skolotājus. Katrā ziņā vispirms būtu jātiek galā ar pamatproblēmu – uzpūsto skolotāju skaitu.
Ceturtais- mazās skolas. To aizstāvji piesauc iedzīvotāju aizbraukšanu, sakarā ar to ,ka nav skolu, skolu, kā vietējo kultūras un inteliģencess centru, bet absolūti nerunā par bērniem -izglītības kvalitāti tajās. Nu, ko var dot fizkultūras skolotājs, kurš māca arī dziedāšanu un fiziku, un vienlaicīgi piestrādā par kurinātāju? Tāpēc mazās skolas viennozīmīgi ir jālikvidē. No otras puses, apmācību centri būtu jāsaglabā, un tas būtu lielo skolu uzdevums – šie centri būtu to filiāles, no kuriem skolas autobuss ne tikai vestu lielos skolniekus, bet mazajiem pievestu klāt skolotājus.
Piektais – IZM infantīlismu raksturo “iespējamā misija”. Tās mērķis faktiski ir kontrasta radīšana, izglītības sistēmas trūkumu izgaismošana, nevis palīdzība skolai. IZM savulaik izdeva likumu, kas aizliedz skolās strādāt skolotājiem bez pedagoģiskās izglītības. Neiespējamā misija savukārt piesaista jauniešus bez pedagoģiskās izglītības. Bez tam šiem misionāriem tiek maksāta papildus nauda, tā smejoties par blakus strādājušu otru skolotāju, kuram ir gan pedagoģiskā un speciālā izglītība, pieredze un rezultāti. Manuprāt, absurdi pamatprincipi. Skolotājs, kas strādā profesionālāk un labāk, saņem mazāk par ienācēju no malas.
Sestais – visu laiku esmu teicis, ka IZM patreizējā sastāvā nav spējīga veiksmīgi veikt rezultātus dodošas reformas – atskatoties atpakaļ es nevaru nosaukt nevienu IZM reformu, kas būtu devusi pozitīvus rezultātus. Ķīlis gan paīsināja ierēdņus, bet tur valdošais ierēdniecības gars ir ļoti dzīvīgs. Rezultātā neatkarības gados Latvijas izglītības kvalitātes rādītāji samazinās gadu no gada. Un tas jau ir objektīvais radītājs (ieņemot gan, laikam , pēdejo gadu- lai būtu korekts), ne mans subjektīvais vērtējums. Nu, piemēram, vai esat skolās redzējuši ministrijas ierēdņus, lai palīdzētu, lai iegūtu informāciju? Nē, viņi tur parādās tikai un vienīgi, lai kontrolētu, nespēj ne noorganizēt kvalifikācijas celšanas pasākumus, ko paši pēc tam prasa, ne normālus eksāmenus, jo uzdevumi ļoti bieži vien ir ar kļūdām. Rezultātu uzlabošana notiek tādā veidā, ka eksāmenu uzdevumi gadu no gada kļūst vieglāki.
Arī šī reforma izskatās pēc “čaklo sodīšanas, slinko apbalvošanas”
Zivs pūst no galvas, un IZM gadījumā tā jau ir galīgi sapuvusi.
0
traductrice 04.06.2015. 12.14
virsrakstā pirms “nekā” komatu neliek, jo neseko gramatiskais centrs
Interesanti, kas to nezina – izglītības ministre vai teksta autors?
0
Drosma 05.06.2015. 09.43
Manā vērtējumā ir tā, ka Seilei būtu jāsāk ar IZM ierēdņu profesionalitātes izvērtēšanu. Nevar gaidīt,ka cepts gailis sāks knābāt. Tāpat ir skaidrs,ka Latvijas politiskajā sistēmā – partijām ir LIELAIS IGNORE uz sabiedrības izdzīvošanas vajadzībām un tāda Seile ir labākajā gadījumā kā tāda Pūt Vējiņi Baibiņa. Bez politiskās gribas – nekas tur nebūs – lai lokās ministrija, skolotāji – čiks bija un būs.
Par Seiles rakstīto. Man nepieņemami ir tas,ka ir piesaukts fakts,ka 40 % skolotāju ir vecāki par 50 gadiem. Vienlaicīgi – nav ne vārda par pedagogu darba kvalitātes kritērijiem. Cik daudzi no šiem 40 % būtu jātur pa gabalu no šodienas skolas, un kuriem no viņiem būtu jāpiemaksā un bargi jāpiemaksā par darba kvalitāti. Pati esmu bijusī skolotāja un māc. pārzine, pati esmu divus bērnus Latvijas skolās skolojusi un man ir pieredze.
Tas jautājums par darba vērtējumu – tas vispār netiek minēts, netiek apspriests. Manā pieredzē tieši Rīgā saskāros ar situāciju,ka vienā no centra skolām manam bērnam par vēstures skolotāju bija pirmspensijas sabiedrības dāma, kura vēstures faktus jauca ar personīgās dzīves faktiem un stundās vairāk laika veltīja jaunu meiteņu seksualitātes apspriešanai un apspiešanai, nekā vēstures faktu skaidrošanai.
Es panācu ,ka šo tantiņu no mana bērna mācīšanas atcēla. Bet – pēc gada uzzināju – viņai atkal iedotas vēstures stundas.
Tas ir noziegums. Tā ir maucīga bezatbildība, kurai skolās nevajadzētu būt.
Tad – man ir jautājums . Ko nozīmē – karjeras pedagogs?
Jā un vēl – te bija raksts par skolotāju tālākizglītību. Kas tik nav piedzīvots un kas tik nav dzirdēts par šo tālākizglītības kursu kvalitāti. Tur apgrozās lielas naudas, bet par kvalitāti neviens neatbild. Skolotāji papukst, pakurn un “liekas mierā”.
Jā – citiem vārdiem – skumji. Es neuzņemtos darbu izglītības sistēmā – bardaks ir pārāk liels, varas atsvešinātība – vēl lielāka.
0