Vai labāk zināma nelaime, nekā nezināma laime?

“Nodokļu maksātāji tikai pedagogu atalgojumam atvēl 335 miljonus eiro gadā”

Ārprāts, izskatās, ka skolotāju armija algās vien saņem vairāk nekā valsts aizsardzība!!!

Ārprāts: Krievijai aisardzībai vien sanāk 20% no budžeta, bet mēs skolotāju rijības dēl, nevaram nodrošināt valsts un pilsoņu drošibu!

Vienreiz, tā skolotāju armija ir jāsamazina un tad arī algas viņiem sanāks, jo vidējā izglītība no PSRS laikiem vairs nav obligāta, un katrā ciemā un sādžā vidusskola nav nepieciešama. Cik lasīju Ir, tad visvairāk mazo skolu līdz 50 skolēniem skolā ir tieši Latgalē!

Nost ar izškērdību, jo bagātajās valstīs, kur skolēnu skaits uz vienu skolotāju ir virs 15 skolēniem izglītības sistēma strādā labi un ekonomiski!

Manā vērtējumā ir tā, ka Seilei būtu jāsāk ar IZM ierēdņu profesionalitātes izvērtēšanu. Nevar gaidīt,ka cepts gailis sāks knābāt. Tāpat ir skaidrs,ka Latvijas politiskajā sistēmā – partijām ir LIELAIS IGNORE uz sabiedrības izdzīvošanas vajadzībām un tāda Seile ir labākajā gadījumā kā tāda Pūt Vējiņi Baibiņa. Bez politiskās gribas – nekas tur nebūs – lai lokās ministrija, skolotāji – čiks bija un būs.

Par Seiles rakstīto. Man nepieņemami ir tas,ka ir piesaukts fakts,ka 40 % skolotāju ir vecāki par 50 gadiem. Vienlaicīgi – nav ne vārda par pedagogu darba kvalitātes kritērijiem. Cik daudzi no šiem 40 % būtu jātur pa gabalu no šodienas skolas, un kuriem no viņiem būtu jāpiemaksā un bargi jāpiemaksā par darba kvalitāti. Pati esmu bijusī skolotāja un māc. pārzine, pati esmu divus bērnus Latvijas skolās skolojusi un man ir pieredze.

Tas jautājums par darba vērtējumu – tas vispār netiek minēts, netiek apspriests. Manā pieredzē tieši Rīgā saskāros ar situāciju,ka vienā no centra skolām manam bērnam par vēstures skolotāju bija pirmspensijas sabiedrības dāma, kura vēstures faktus jauca ar personīgās dzīves faktiem un stundās vairāk laika veltīja jaunu meiteņu seksualitātes apspriešanai un apspiešanai, nekā vēstures faktu skaidrošanai.

Es panācu ,ka šo tantiņu no mana bērna mācīšanas atcēla. Bet – pēc gada uzzināju – viņai atkal iedotas vēstures stundas.

Tas ir noziegums. Tā ir maucīga bezatbildība, kurai skolās nevajadzētu būt.

Tad – man ir jautājums . Ko nozīmē – karjeras pedagogs?

Jā un vēl – te bija raksts par skolotāju tālākizglītību. Kas tik nav piedzīvots un kas tik nav dzirdēts par šo tālākizglītības kursu kvalitāti. Tur apgrozās lielas naudas, bet par kvalitāti neviens neatbild. Skolotāji papukst, pakurn un “liekas mierā”.

Jā – citiem vārdiem – skumji. Es neuzņemtos darbu izglītības sistēmā – bardaks ir pārāk liels, varas atsvešinātība – vēl lielāka.

Izskatās, ka latvijas ministrijas ir vientuļas, izolētas salas bangojošā okeānā. Izskatās, izglītības ministrija izmisīgi cīnās viena pati, lai atkarotu naudu algām (kādam jāatņem,protams). Ekonomikas ministrija cīnās, labklājības ministrija cīnās, satiksmes ministrija cīnās, kultūras ministrija cīnās u.t.t. Visam pāri pašvaldības cīnās. Visi cīnās par naudu! Naudu sev! Vai nevienam neienāk prātā, ka visas viņas radītas priekš tā paša latvijas bērna. Varbūt labāk no piecsimt pustukšām nošļukušām skolām jāuztaisa piecas labas. Un bērni jāpieved klāt vai jānomitina uz mācību laiku blakus. Cik ta tā Latvija liela? Kā viena austrālieša ferma. Cik to bērnu un viņu paliek mazāk. Varbūt tā iznāks lētāk un labāk, ja ne lētāk, toties labāk?

virsrakstā pirms “nekā” komatu neliek, jo neseko gramatiskais centrs

Interesanti, kas to nezina – izglītības ministre vai teksta autors?

Agrāk tika deklarēts princips – “nauda seko skolniekam”. Tagad būs spēkā cits – “nauda seko skolotājam”. Seiles raksts ilustrē sociālās uravņilovkas principu ieviešanu – “ir traki, ka skolotāji nopelna dažādi, visiem ir jāsaņem vienādi”. Tiem , kas varēja un gribēja strādāt vairāk, tagad tas tiks aizliegts.

Otrs – nu nedrīkst reformu balstīt uz to, ka vidējam, normāli strādājošam skolotājam reālie ienākumi tiks samazināti. Tā, diemžēl, būs, jo vairs nevarēs šito, nevarēs to.. Vidējais skolotājs ir tas, kuram ir jāsaņem vairāk, nevis otrādi.

Trešais- pamata nelaime nav aprēķinu kārtībā- šo atrunu Straujuma izdomāja, lai iegūtu laiku, un no budžeta nebūtu jāatvēl nauda, pamata problēma ir skolotāju proporcijā pret skolēniem, jeb, citiem vārdiem, skolotāju skaitā. Pavisam normāli būtu, ja skolotājiem, ejot pensijā, izmaksātu 3 vai 5 algas, kā to dara citās valstīs. Tad vecie skolotāji paši dotos prom no skolas. Jā, tas īstermiņā var prasīt papildus līdzekļus, bet ilgtermiņā atmaksātos un ļautu piesaistīt jaunos skolotājus. Katrā ziņā vispirms būtu jātiek galā ar pamatproblēmu – uzpūsto skolotāju skaitu.

Ceturtais- mazās skolas. To aizstāvji piesauc iedzīvotāju aizbraukšanu, sakarā ar to ,ka nav skolu, skolu, kā vietējo kultūras un inteliģencess centru, bet absolūti nerunā par bērniem -izglītības kvalitāti tajās. Nu, ko var dot fizkultūras skolotājs, kurš māca arī dziedāšanu un fiziku, un vienlaicīgi piestrādā par kurinātāju? Tāpēc mazās skolas viennozīmīgi ir jālikvidē. No otras puses, apmācību centri būtu jāsaglabā, un tas būtu lielo skolu uzdevums – šie centri būtu to filiāles, no kuriem skolas autobuss ne tikai vestu lielos skolniekus, bet mazajiem pievestu klāt skolotājus.

Piektais – IZM infantīlismu raksturo “iespējamā misija”. Tās mērķis faktiski ir kontrasta radīšana, izglītības sistēmas trūkumu izgaismošana, nevis palīdzība skolai. IZM savulaik izdeva likumu, kas aizliedz skolās strādāt skolotājiem bez pedagoģiskās izglītības. Neiespējamā misija savukārt piesaista jauniešus bez pedagoģiskās izglītības. Bez tam šiem misionāriem tiek maksāta papildus nauda, tā smejoties par blakus strādājušu otru skolotāju, kuram ir gan pedagoģiskā un speciālā izglītība, pieredze un rezultāti. Manuprāt, absurdi pamatprincipi. Skolotājs, kas strādā profesionālāk un labāk, saņem mazāk par ienācēju no malas.

Sestais – visu laiku esmu teicis, ka IZM patreizējā sastāvā nav spējīga veiksmīgi veikt rezultātus dodošas reformas – atskatoties atpakaļ es nevaru nosaukt nevienu IZM reformu, kas būtu devusi pozitīvus rezultātus. Ķīlis gan paīsināja ierēdņus, bet tur valdošais ierēdniecības gars ir ļoti dzīvīgs. Rezultātā neatkarības gados Latvijas izglītības kvalitātes rādītāji samazinās gadu no gada. Un tas jau ir objektīvais radītājs (ieņemot gan, laikam , pēdejo gadu- lai būtu korekts), ne mans subjektīvais vērtējums. Nu, piemēram, vai esat skolās redzējuši ministrijas ierēdņus, lai palīdzētu, lai iegūtu informāciju? Nē, viņi tur parādās tikai un vienīgi, lai kontrolētu, nespēj ne noorganizēt kvalifikācijas celšanas pasākumus, ko paši pēc tam prasa, ne normālus eksāmenus, jo uzdevumi ļoti bieži vien ir ar kļūdām. Rezultātu uzlabošana notiek tādā veidā, ka eksāmenu uzdevumi gadu no gada kļūst vieglāki.

Arī šī reforma izskatās pēc “čaklo sodīšanas, slinko apbalvošanas”

Zivs pūst no galvas, un IZM gadījumā tā jau ir galīgi sapuvusi.

bez reformaam nekas nebuus , cik mums skolas ar pavisan nieciigu skolnieku skait? a skolotaaju komplekts pilns , tekoši balsti pamet ģimenes ar visiem beerniem , bet pagasti , lai paliktu pie algaam nekaadaam reformaam nepiekriit ,taados pagastos jaatstaaj skolas pirmo triisklašu izgliitošanai ar vienu skolotaaju vienaa telpaa , kaa novada skolas filiaale , taa starpcitu bija peeckara Latvijaa , taalaak izgliitiibu turpina jau novada skolaa , bet beernus ar spectransportu nogaadaa uz maaciibu iestaadi, jaabuut aroii novadu reformaam , jo piemeeram Rucavas novads ir iepriekšeejaa siovhoza robežaas , ar vidusskolu , kuraa nav kas maacaas , bet ir pilns skolotaaju komplekts , tas tikai viens piemeers , taadu valstii simtos ,veel valstij no pleciem jaanoveļ izgliitiibas finanseešana krievu valodaa , arii tajaaskolaas situaacija liidziiga, citas izejas nav

36 stundu darba nedēļa un iespēja papildus pie viena darba devēja strādāt tikai 1/9 slodzes pazeminās daudzu skolotāju tā jau ne sevišķi labo materiālo stāvokli un liks skraidīt pa vairākām darba vietām, tādejādi neko principā nemainot, tikai izraisot lieku darba spēka haotisku kustību izglītības putras iekšienē, kas apriori nevar dot labus rezultātus. Ir jau dzirdēts par ņemšanos, ieviešot jauno sistēmu skolās. Lai dabūtu oficiālās papildus apmaksātās stundas, skolotājiem oficiāli samazina stundu skaitu, darba apjomu nemazinot. Oficiāli zemāk atalgotajiem (mazāk noslogotajiem) algas pieaugs, bet rukātājiem alga samazinās, slodzei nemazinoties – tātad tuvāk verdzībai, turēšana īsākā saitē…

Ja izglītības sistēma nuzņemtos liekas sociālās funkcijas, ar izglītību tieši nesaistītas programmas, tad arī automātiski samazinātos skolotāju skaits uz skolnieku daudzumu, skolniekiem slodze kļūtu adekvātāka, izglītības ieguves laiks kļūtu samērojams ar darba spēju vecumu, skolotāju algas pieaugtu pat pie pašreizējā finansējuma. Bet kurš būs tik drosmīgs, lai tiešām veiktu reformas, nevis pārkrāsotu tikai fasādi?