Krustiņš: “Latvijas Avīzi” grib piespiest mainīt kursu (papild.)

Prezidenta vēlēšanu priekšvakarā briest pārmaiņas “Latvijas Avīzē”

Izdevniecības a/s “Lauku Avīze” valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis piekrīt uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Olafa Berķa teiktajam par “Latvijas Avīzes” pārmaiņu virzienu, veltot vairāk uzmanību portāla attīstībai, aģentūrai LETA apstiprina Kļavinskis.

Viņš arī atzīmē, ka “Latvijas Avīze” portāla attīstībā pēdējo trīs gadu laikā jau ir daudz darījusi, par ko liecina arī rezultāti. Tomēr šajā virzienā vēl būšot ko darīt. “Pēdējo trīs gadu laikā “Latvijas Avīzes” portāls ir piedzīvojis strauju izaugsmi, piemēram, palielinot apmeklētāju skaitu par četrām reizēm, sasniedzot apmēram 240 000 portāla apmeklētājus. Šis ir virziens, kuru būs jāattīsta arī turpmāk,” atzīst Kļavinskis.

Kā ziņots, neskaidra ir ilggadējā laikraksta veidotāja, pašreizējā redakcijas padomes priekšsēdētāja Krustiņa nākotne laikrakstā. Kā apstiprināja Krustiņš, pagājušajā nedēļā laikraksta izdevēja “Lauku Avīze” valdes priekšsēdētājs Kļavinskis informējis, ka viņš tiek atstādināts no redakcijas padomes priekšsēdētāja amata.

Kļavinskis atzina, ka par citām iespējamām amatpersonu izmaiņām viņa rīcībā informācija nav. Arī “Latvijas Avīzes” galvenā redaktore Linda Rasa norāda, ka viņas rīcībā nav informācija, kas liecinātu, ka viņa varētu zaudēt amatu. Rasa atzīmē, ka turpmākās izmaiņas “Latvijas Avīzē” redakcija ar īpašniekiem cer pārrunāt piektdienā paredzētajā sēdē. Cikos sēde varētu notikt, viņa nevar pateikt.

Savukārt Krustiņš sarunā ar aģentūru LETA par savu atstādināšanu saka, ka runa nav par konkrētām personām vai partiju, kas to varētu vēlēties, bet gan par avīzes kursa maiņu.

“Ja es gribētu atklāt kādas personas vai partijas nosaukumus, es to vakar būtu izdarījis. Taču gribu uzsvērt, ka, manuprāt, runa ir par vēlmi mainīt avīzes nacionāli konservatīvo kursu. Visticamāk, šie uzskati sākuši kādam traucēt. Taču tas ir tikai minējums,” atzīst Krustiņš.

Mūrniece: Nav pieņemams medija īpašnieku spiediens uz redakcionālo politiku

Valsts prezidenta vēlēšanas Latvijā ir aptumšojis sen nepieredzēts apdraudējums vārda brīvības un žurnālistikas pamatprincipiem, uzskata Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

“Spiediens vērsts pret “Latvijas Avīzes” izveidotāju un idejisko vadītāju Voldemāru Krustiņu. Izskanējis, ka tas noticis saistībā ar laikraksta publikācijām par drīz gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām. To apstiprina arī manā rīcībā esošā informācija,” aģentūrai LETA sacīja Mūrniece.

Mūrniece gan pagaidām nekomentēja, kurš politiķis vai kurš politiskais spēks šo spiedienu ir izdarījis. Viņa esot sazinājusies ar Krustiņu un redakcijas darbiniekiem, tomēr pagaidām viņas rīcībā esot “ļoti vispārīga informācija”. Līdz ar to pašlaik plašāku komentāru par šo jautājumu viņa nesniegs, tomēr viņa joprojām sekos līdzi situācijai un centīsies iegūt detalizētāku informāciju.

Saeimas priekšsēdētāja arī pati nostrādāja šajā laikrakstā 16 gadus un uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai laikraksts varētu ne tikai pastāvēt turpmāk, bet arī netraucēti turpināt darbu, ievērojot redakcionālo brīvību.

Mūrniece aicina laikraksta īpašniekus un uzraudzības padomi, ko vada Olafs Berķis, cienīt “Latvijas Avīzes” lasītāju ilggadējo uzticību laikrakstam un tā veidotājiem, kā arī pieturēties pie mediju brīvības principiem, kas nostiprināti arī Satversmē.

“Ceru, ka spiediens pret laikrakstu tiks pārtraukts un tā redakcijas darbinieki varēs netraucēti turpināt darbu,” klāstīja politiķe.

Viņa arī pauda cerību, ka Valsts prezidents, Ministru prezidente, ārlietu ministrs, kuri par šiem jautājumiem runā starptautiskā līmenī, nepievērs acis uz šo gadījumu.

Kontekstā ar mediju attīstības tendencēm mūsdienās ir nepieciešamas izmaiņas “Latvijas Avīzē”, aģentūrai LETA atzīst a/s “Lauku Avīze” padomes priekšsēdētājs Olafs Berķis.

Viņš norāda, ka tas ir skaidrojams ar to, ka “Latvijas Avīze” nav vien laikraksts, tā ne tikai izdod arī vairākus žurnālus, bet ir arī portāls. “Patlaban ir tā, ka redakcionālā padome ir viena uz visiem uzņēmuma produktiem – laikrakstu, žurnāliem un portālu. Taču turpmākās attīstības kontekstā jāņem vērā, ka runa vairs nav tikai par laikrakstu. Proti, runa ir par mediju.”

Jautāts, vai turpmākā attīstība paredz izveidot vairākas atsevišķas redakcijas “Latvijas Avīzes” produktiem, Berķis atzīmē, ka par to patlaban vēl nav lemts. Vienlaikus viņš piebilst, ka turpmāk “Latvijas Avīze” fokusēsies uz portāla attīstību, kopumā nezaudējot medija līdzšinējo nacionāli konservatīvo kursu.

Savukārt izskanējušo informāciju par ilggadējo “Latvijas Avīzes” veidotāju, pašreizējo redakcijas padomes priekšsēdētāju Voldemāru Krustiņu, kā arī Krustiņa izteikto minējumu par iespējamu politisko spiedienu viņa atstādināšanai Berķis nekomentē.

Tikmēr attiecībā uz Krustiņa teikto par iespējamu ietekmi uz redakcionālo neatkarību Berķis skaidro, ka jau kopš tā brīža, kad mainījās a/s “Lauku Avīze” īpašnieki pirms apmēram desmit gadiem, viņš esot apzināti distancējies no laikraksta redakcijas, lai uz to nebūtu nekādas īpašnieku ietekmes.

Šūpo Voldemāra Krustiņa krēslu “Latvijas Avīzē”

Jau ziņots, ka Valsts prezidenta vēlēšanu priekšvakarā briest pārmaiņas laikraksta “Latvijas Avīze” redakcijā, neskaidra ir ilggadējā tās veidotāja, pašreizējā redakcijas padomes priekšsēdētāja Voldemāra Krustiņa nākotne laikrakstā.

Kā aģentūrai LETA apstiprināja Krustiņš, pagājušajā nedēļā laikraksta izdevēja AS “Lauku Avīze” valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis informējis, ka viņš tiek atstādināts no redakcijas padomes priekšsēdētāja amata. “Teica, ka mani pakalpojumi vairs nav vajadzīgi,” sacīja Krustiņš. Pagaidām gan formāli nekādi rīkojumi vai citi dokumenti viņam neesot uzrādīti.

Krustiņš nosūtījis vēstuli uzņēmuma padomei, kurā norādījis uz nesaskaņām starp viņu un uzņēmuma vadību.

“Sakarā ar to, ka “Lauku Avīzes” izdevniecības pašreizējiem īpašniekiem un viņu pārstāvošo uzņēmuma padomi (priekšsēdētājs Olafs Berķis) un mani kā redakcijas padomes priekšsēdētāju ir izveidojušies pilnīgi savstarpēji izslēdzoši uzskati un prakse par vārda un preses brīvības mūsdienīgo saturu un redakcionālas patstāvības izpratni, man ir paziņots par līdzšinējās sadarbības vienpusēju pārtraukšanu tūlīt un nekavējoties. Šo paziņojumu nevaru uzskatīt par pierastu politiska spiediena izpausmi prezidenta pirmsvēlēšanu cīņu laikā,” teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā Krustiņa vēstulē.

Viņš tajā arī pauž viedokli, ka “pašreiz notiekošo darbību mērķi ir tālejošāki, ar nolūku avīzes vairāk nekā divus gadus nemainīgi saglabāto nacionāli konservatīvās avīzes kursu nomainīt ar pakļaušanu vienas partijas, lai neteiktu – vienas politiskas personas – “kursam””. Pēc viņa domām, tāda rīcība izraisīs uzticamības un lasītāja uzticības zaudēšanu.

Kā skaidroja Kļavinskis, šo piektdien paredzēta uzņēmuma padomes un valdes sēde, kurā paredzēts lemt par laikraksta redakcijas padomes paplašināšanu. Kļavinskis nekomentēja, vai kāds no pašreizējās laikraksta redakcijas, tai skaitā Krustiņš, varētu zaudēt amatu, aicinot par pieņemtajiem lēmumiem interesēties piektdien.

Laikraksta “Latvijas Avīze” galvenā redaktore Linda Rasa nekomentēja iespējamās pārmaiņas redakcijā.

Ar “Lauku Avīzes” padomes priekšsēdētāju Olafu Berķi sazināties neizdevās.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, iespējamās pārmaiņas notiek Valsts prezidenta vēlēšanu priekšvakarā un varētu būt saistītas ar redakcijas attieksmi pret atsevišķiem prezidenta amata kandidātiem.

Neoficiāli zināms, ka Krustiņa atstādināšanai nav atbalsta laikraksta redakcijā, kas izdevējiem paudusi bažas par iespējamo redakcionālās politikas maiņu.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Krustiņš 1988.gadā kļuva par “Lauku Avīzes” (“Latvijas Avīzes” iepriekšējais nosaukums) pirmo galveno redaktoru. 1997.gadā viņš aizgāja no “Lauku Avīzes” galvenā redaktora amata, kļūstot par valdes priekšsēdētāju SIA “Lauku avīze”. Šo amatu viņš atstāja 2001.gadā saistībā ar aiziešanu pensijā. Kopš 2005.gada viņš ir laikraksta “Latvijas Avīze” redakcijas padomes priekšsēdētājs, veidojis laikrakstā arī intervijas, raksta komentārus.

Akciju sabiedrībām savi akcionāri nav jāatklāj, taču iepriekš ticis ziņots, ka AS “Lauku Avīze” lielākais īpašnieks pastarpināti ir Ventspils uzņēmums “Ventbunkers”.

(papildināta no sākuma)