Valsts aktīvi runā par “airBaltic” obligāciju atpirkšanu

Cer maksāt “stingri zemāku” cenu nekā to vērtība

Valsts patlaban aktīvi risina sarunas par aviosabiedrības “airBaltic” 20 miljonu eiro vērto obligāciju atpirkšanu no to pašreizējiem turētājiem, taču par nominālvērtību tās neesot plānots pirkt, piektdien vakarā vēstīja “LNT Ziņas”.

“Viņa noteikti būs zemāka. Stingi zemāka. Patlaban notiek sarunas par šo tēmu,” raidījumam atzina satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Taču pat tad, ja cena būs būtiski mazāka, tie vienalga būs miljoni. Par to, kur tiks ņemta nauda obligāciju pirkšanai, būs jālemj valdībai. “Tā kā akcionārs ir Latvijas valsts, tad arī Latvijas valstij par šo jautājumu ir, būs jādomā. Tas, visticamāk, ir valsts budžets,” atzina Matīss.

Valstij obligācijas jāiegūst, lai beidzot aviokompānijai piesaistītu stratēģisko investoru. Pēc šā gada 1.jūlija tās pārvērtīsies par “airBaltic” akcijām. “Ne jau tā, ka mēs nopērkam obligācijas un tālāk nekas ar šīm obligācijām nenotiek. Kā jau es teicu, lai mums būtu iespēja piesaistīt investoru, mums ir jābūt pilnīgi skaidram spēles nosacījumiem – kas ir “airBaltic” akcionāri,” skaidroja ministrs.

Viņš uzsvēra: ja pēc obligāciju konvertācijas valsts saglabā ietekmi aviokompānijā pašreizējā līmenī – 99,8% -, tad, pārdod “airBaltic” investoram, valsts atgūtu ieguldītos līdzekļus. Valsts kopš 2011.gada “airBaltic” glābšanai no bankrota jau sniegusi vairāk nekā 100 miljonu eiro atbalstu. 82,6 miljoni eiro patlaban ir kapitalizēti jeb pārvērsti akcijās.

Emitēt konvertējamās obligācijas 42,7 miljonu eiro apjomā 2010.gada aprīlī lēma tā brīža “airBaltic” akcionāri. Valsts ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra starpniecību ieguldīja 22,5 miljonus eiro un toreizējam “airBaltic” vadītājam Bertoltam Flikam piederošās “Baltijas aviācijas sistēmas” (BAS) – 20,2 miljonus eiro.

Pēc Flika un BAS lielāko finansētāju – “Snoras” bankas un “Latvijas krājbankas” (“Krājbanka”) – kraha 2011.gadā sākās jukas, “Krājbanka” pārņēma BAS, bet tai piederošās “airBaltic” akcijas – valsts. Obligācijas BAS ieķīlāja “Norvik” bankā. Banka tās nodeva uzņēmumam “Veriko”, bet pēc nesaskaņām banka šīs obligācijas pārdeva firmai “Sevra”.

“Krājbankas” maksātnespējas administrators tiesājas par šo vērtspapīru atgūšanu, un no tiesvedības izriet, ka vēl nesen “airBaltic” obligācijas atradās kādā Pārdaugavas dzīvoklī reģistrētas firmas “Sevra” kontā “Norvik” bankā. Lai gan tiesvedība, kas līdz šim “Krājbankai” bijusi neveiksmīga, joprojām turpinās, ministrs raidījumam atklāja, ka obligāciju turētājs ir mainījies.

“Jā, šīs obligācijas, cik man zināms, ir šobrīd valdījumā kādai no komercbankām, un, protams, mums ir svarīgi, lai tad, kad šīs obligācijas būs jākonvertē, mums ir skaidra īpašnieku struktūra. Valsts arī šobrīd ved sarunas par to, kā arī šīm obligācijām tālāk rīkoties,” teica Matīss. Pēc viņa teiktā, runa nav par “Norvik” banku, taču vairāk neko viņš nekomentēja, skaidrojot, ka sarunas ir konfidenciālas.

Ja valsts neatpirktu šīs obligācijas, tad par “airBaltic” vairāk nekā 10% īpašnieku kļūtu nezināma viena vai vairākas personas. Iepriekš par šajās obligācijas ieinteresēto personu medijos tika minēts ekspremjers Andris Šķēle, kurš gan “LNT Ziņām” kategoriski noliedza saistību ar šīm obligācijām.