Valdība par jauno KNAB likumprojektu lems pēc kārtīgas tā izpētīšanas

Streļčenoks neapmierināts ar likuma bremzēšanu

Valdība vēl neatbalstīja Valsts kancelejas sagatavoto jauno Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likumprojektu, jo vēlas par to debatēt un kārtīgi izpētīt. Valdība vienojās, ka likumprojekta izskatīšana atliekama uz divām nedēļām, ziņo LETA.

Ministri nav iepazinušies ar likumprojektu, tāpēc lūdza laiku atzinuma sagatavošanai. Viņi nevēlējās sasteigt jautājuma izskatīšanu. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) norādīja – neraugoties uz to, ka ierēdniecība to ir vērtējusi, nepieciešams arī politisks izvērtējums. Tas ir politiski svarīgs likums, jo sabiedrībā šis jautājums ir degpunktā, skaidroja ministrs.

KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks valdības sēdē, iepazīstinot ar KNAB regulējuma priekšvēsturi, pauda bažas, ka likumprojekts netiks virzīts tālāk. Viņš atgādināja, ka likumprojektu atbalsta arī organizācija “Delna”. “Izskatās, ka atsevišķu indivīdu interesēs šis likumprojekts tiek bremzēts, jo tas atrisinātu ļoti daudz problēmjautājumu,” izteicās Streļčenoks. Viņš aicināja ļaut ekspertiem aizstāvēt savas pozīcijas Saeimā.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) mudināja nosaukt konkrētos indivīdus, kuru interesēs netiks virzīts likums. Streļčenoks kā vienu no šīm personām minēja bijušo KNAB darbinieci Diānu Kurpnieci.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) vērsa uzmanību, ka likumprojekta steidzama virzīšana bez kārtīgas iepazīšanās būtu noziedzīga. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) piekrita Kozlovska teiktajam, uzsverot, ka situācija ir jāuzlabo, bet ir vajadzīgs kvalitatīvs likums.

KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča lūdza ministrus iespējami īsā laikā problēmu risināt, jo likumprojekts esot nepieciešams iestādes normālai darbībai.

Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane piekrita, ka ministriem ir rūpīgi jāiepazīstas ar likumprojektu.

Likumprojektā ir konkrēti noteikta biroja pārraudzības forma, paredzot, ka KNAB ir Ministru kabineta institucionālā pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde un institucionālā pārraudzība tiek īstenota ar Ministru prezidenta starpniecību. Pārrauga tiesības ir ierobežotas līdz administratīvām vadības funkcijām, izslēdzot jebkādu iespēju iejaukties biroja funkciju izpildē.

Likumprojektā ir paredzēts, ka KNAB priekšnieks iekšējos normatīvos aktus izdod bez īpaša saskaņojuma ar iestādes pārraugu, kas novērsīšot pārrauga iespējas ietekmēt KNAB iekšējos procesus.

Darba grupa secinājusi, ka KNAB likuma neskaidrais regulējums saistībā ar biroja priekšnieka disciplināro atbildību, kā arī neskaidrais mehānisms biroja priekšnieka darbības novērtēšanai un atbrīvošanas no amata ierosināšanai radīja situācijas, kad KNAB likuma normas tiek interpretētas un piemērotas atšķirīgi no reizes uz reizi, radot dažādas sekas. Disciplinārās varas un ikgadējās darbības novērtēšanas vietā ir piedāvāts risinājums, kas nodrošina KNAB priekšnieka neatkarību no atsevišķu amatpersonu lēmumiem. Ja tiek konstatēts, ka KNAB darbība nav pietiekami efektīva, Saeima vai tās atbildīgā komisija, Ministru kabinets, Ministru prezidents vai ģenerālprokurors var lūgt KNAB likumā paredzētās komisijas atzinumu, uz kura pamata Saeima lemj par turpmāko rīcību.

Likumprojekts paredz noteikt konkrētu pamatu atbrīvošanai no amata, mehānismu atbrīvošanas pamata izvērtēšanai un atbrīvošanas kārtību, nosakot, ka KNAB priekšnieka amata pretendentu atlases komisija izvērtē atbrīvošanas pamatu un sniedz atzinumu Saeimai, kas lemj par turpmāko rīcību. Ja biroja priekšnieks nolemj amatu atstāt pēc paša vēlēšanās, viņam pilnvaras izbeidzas pēc trīs mēnešiem no dienas, kad viņš iesniedzis atlūgumu.

Likumprojektā arī noteikts, ka sešus mēnešus pirms KNAB priekšnieka amata pilnvaru termiņa beigām biroja priekšnieks iesniedz Saeimā ziņojumu. Pēc minētā ziņojuma uzklausīšanas, kā arī ģenerālprokurora un Ministru prezidenta viedokļa uzklausīšanas Saeima varētu lemt par biroja priekšnieka pilnvaru termiņa pagarināšanu uz vēl vienu termiņu.

Izvērtējot KNAB darbinieku disciplināratbildību, grozījumos paredzēts, ka uz KNAB darbiniekiem ir attiecināma Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā paredzētā atbildība. Biroja priekšnieka lēmumu par disciplināratbildības piemērošanu KNAB darbinieks varētu pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā tiesā.

Tādējādi iestādes darbinieka atbrīvošanas vai disciplināratbildības piemērošanas gadījumā tiks noteikts tiesiskuma uzraugs – tiesa.

KNAB jau iepriekš vairākkārt publiski paudis atbalstu šim likumprojektam. Trešdien izplatītajā paziņojumā KNAB priekšnieks Streļčenoks uzsver, ka pozitīvi vērtē VK sagatavotos priekšlikumus par KNAB likumu, patiesi cerot, ka šis jautājums bez liekiem šķēršļiem un kavējumiem tiks virzīts tālākai izskatīšanai.

KNAB apgalvo, ka pirmajā Eiropas pretkorupcijas ziņojumā, kas publicēts pērn februārī, Eiropas Komisija ierosināja turpināt KNAB darbu, nostiprinot tā neatkarību un aizsargājot to no iespējamās politiskās iejaukšanās.

Pērn rudenī VK darba grupa publicējusi savus piedāvātos grozījumus KNAB likumā, kas paredz, ka birojs ir Ministru kabineta institucionālā pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. “Vienotības” frakcija šā gada sākumā aicināja šos grozījumus nevirzīt izskatīšanai Saeimā, norādot, ka sagatavotie grozījumi nerisina pašreizējās problēmas.