Rainis jaunībā — Ivars Krasts, Aspazija — Baiba Broka.
Izrāde Aspazija. Personīgi - mēģinājums parādīt, kāda bija Aspazija un Rainis
Spilgti atceros, kā pirmo reizi sapratu, ka dzimtes jautājums mūsu mākslā ir svarīgs. Lasīju rakstu, kurā režisors Edmunds Freibergs par Māru Ķimeli teica apmēram tā: tīri laba režisore, ņemot vērā, ka sieviete. Un, šķiet, pats nesaprata, ko pasaka, raksturojot vienu no visu laiku spilgtākajiem profesionāļiem (neatkarīgi no dzimuma) Latvijas teātrī. «Priekš sievietes tīri labā režisore» Jaunajā Rīgas teātrī nupat radījusi iestudējumu, kas runā par šo tēmu. Raiņa un Aspazijas jubilejai veltīto izrādi sauc Aspazija. Personīgi. Tā arī ir - tas ir stāsts par Aspazijas personību. Taču kaut kādā mērā, šķiet, arī par Ķimeli vai lugas autori Ingu Ābeli, vai jebkuru talantīgu sievieti, kuras ambīcijas sliecas pāri ierastajam rāmim.
