Priekšplānā: Kabato lomā Natālija Živeca, Timote — Vadims Grosmans.
Krievu teātra izrādes Hanuma trumpji - dzirkstošs vieglums un mūzika
Kāds ir izdevies vakars teātrī? Atbildes ir dažādas, bet viena noteikti būs: izklaide. Diemžēl šajā jomā Latvijas teātris skatītājus nelutina. Lai cik neticami liktos, režisores Allas Sigalovas Rīgas Krievu teātrī iestudētā Hanuma šosezon ir vienīgais «vieglā žanra» darbs Rīgas teātros.
Hanuma programmiņā apzīmēta kā džeza komēdija, kurai pārpārēm autoru: gruzīna Avksentija Cagareli lugu pārstrādājuši divi padomju rakstnieki - Vladimirs Konstantinovs un Boriss Racers. Taču cauri tekstam vīd daudz senāks, pāri laikiem un kultūrām eksistējošs stāsts, tik vien kā piekrāsots, lai atgādinātu Gruzijas eksotiku. Hanuma vēsta par mīlestību. Pusmūžu jau pārdzīvojušais kņazs Vano Pantiašvili precēties negrib, bet ir spiests - sieva ienesīs saimniecībā pūru. Viņa brāļadēls Kote precēties gribētu, bet nevar - tēvocis nodzēris visu, kas bijis nodzerams. Ir tik slikti, ka aristokrāts divdesmitgadnieks inkognito pat sācis strādāt - par mājskolotāju bagāta tirgotāja ģimenē. Taču ligas tūlīt, tūlīt beigsies, jo slavenākā apkaimes preciniece Hanuma, īsta sava aroda burve, ir atradusi kņazam līgavu. Viss būtu labi, ja ne profesionālā skaudība: Hanumas amata māsa Kabato mēģina ieskapēt kņazam citu - jaunu, skaistu, bagātu un Kotes slepeni iecerēto Sonu. Mīlētāju starpā rodas nepārvarami šķēršļi, bet Hanuma, teiksim politkorekti, izaicinājumu neuzņem mierīgi un no labās fejas pārvēršas par atriebīgu raganu.
