„Amnesty International”: ANO jāatceļ veto tiesības lēmumiem

Cilvēktiesību organizācijas aicina ierobežot sprāgstvielu izmantošanu konfliktu zonās

Starptautiskā sabiedrība nav spējīga tikt galā ar konfliktiem, kuros iesaistīti bruņoti grupējumi, galvenokārt tāpēc, ka tiek bloķēti ANO Drošības padomes lēmumi, paziņojusi cilvēktiesību aizstāvības organizācija „Amnesty International”.

Tāpēc organizācija uzskata, ka ANO valstīm jāatsakās no veto tiesībām ANO Drošības padomē, lai šīs lēmuma tiesības neizmantotu gadījumos, kad runa ir par genocīdu un masveida vardarbību, ziņo Dw.de.

Organizācija uzskata, ka ANO šādas lēmumu pieņemšanas kārtības dēļ nav spējīga tikt galā ar jaunajiem „izaicinājumiem” un noregulēt konfliktus Sīrijā, Irākā, Gazas joslā, Izraēlā. Kā zināms, veto tiesības ANO ne reizi vien izmantojusi arī Krievija balsojumos par krīzes noregulējumu Ukrainā. „Bažās, ka Krievija izmantos veto tiesības, ANO Drošības padome nav varējusi pieņemt nekādus efektīvus lēmumus, kad runa bija par notikumiem Ukrainā,” teikts „Amnesty International” ziņojumā, ar ko organizācijas Krievijas nodaļas vadītāja Anna Neistate otrdien iepazīstināja preses konferencē Maskavā.

Neistate norādīja, ka formāli ANO atcelt veto tiesības būs ļoti grūti. „Runa ir par to, lai savas pastāvēšanas 70.gadā ANO esošās valstis izrādītu gatavību neizmantot šīs tiesības, kad runa ir par noziegumiem pret cilvēci,” teica Neistate.

Viņa norādīja, ka šo lēmumu svarīgi apspriest arī tāpēc, ka no 2014.gada visā pasaulē bruņotos konfliktos iesaistījušies grupējumi, kuri „nav valsts veidoti, bet pilda kvazivalstiskas funkcijas”. Pie šādiem grupējumiem Neistate pieskaita „Islāma valsti” Sīrijā, „Boko Haram” Nigērijā un separātistu grupējumus Austrumukrainā.

„Šādu grupējumu pastāvēšana ir liela problēma. Ko ar tiem darīt, neviens nav izdomājis. Valstis problēmu mēģina atrisināt militārā ceļā, bet tas ir nesekmīgi,” teica organizācijas vadītāja. Pēc viņas teiktā, tieši šādi grupējumi ir atbildīgi par uzbrukumiem mierīgajiem iedzīvotājiem, ārpustiesas nāvessodiem, spīdzināšanām un nolaupīšanām. Arī starptautisko likumdošanu šie grupējumi neievēro.

Otra „Amnesty International” prasība ir ieviest stingrus ierobežojumus ieroču izmantošanai konfliktu zonās. Tas attiektos gan uz artilērijas iekārtām, gan aviācijas bumbām un citiem ieročiem. „Aizliegt cilvēkiem karot nav iespējams. Taču valstīm ir jāpievērš uzmanība katram gadījumam, kad tiek izmantotas sprāgstvielas,” teica Neistate, uzsverot, ka šie ieroči rada milzīgus civiliedzīvotāju upurus.

Tikmēr cita cilvēktiesību aizstāvības organizācija „Human Rights Watch” (HRW) aicinājusi ANO ieviest embargo ieroču piegādei Sīrijas varas iestādēm. HRW vaino Sīrijas režīmu ANO Drošības padomes aizlieguma pārkāpumos, jo Bašara al Asada armija izmantojusi sprāgstvielas pret civiliedzīvotājiem, vēsta BBC.

Organizācija ir dokumentējusi faktus, kad Sīrijas armija šādas bumbas izmantojusi 450 dažādās Sīrijas vietās tikai pēdējā gada laikā vien.