ES nedēļas laikā paziņos, pret ko vērsīs sankcijas (papild.)

Rinkēvičs vēstulē Mogerīni aicina domāt, kā ierobežot Krievijas militārās spējas

Eiropas Savienība (ES) nedēļas laikā sagatavos personu sarakstu, pret kurām tiks vērstas sankcijas sakarā ar krīzi Ukrainā, ceturtdien pēc ES ārlietu ministru sanāksmes paziņoja ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni. Galīgais lēmums par sankcijām tiks pieņemts nākamajā ES ārlietu ministru sanāksmē 9.februārī, ziņo LETA/DPA.

Mogerīni paziņoja, ka tiks arī veikts sagatavošanās darbs pie jebkādiem citiem “piemērotiem ierobežojošiem pasākumiem”, kādus ES var veikt sakarā ar krīzi Ukrainā.

Eiropas Komisijai uzdots sagatavot priekšlikumus par turpmākajām sankcijām, lai vēlāk ES Padome varētu vienoties par sankciju paplašināšanas veidu un līmeni, pēc sanāksmes teica Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V). Runa varētu būt par sankciju noteikšanu pret vēl kādām personām, vai arī saskaņā ar Latvijas izteiktajiem ierosinājumiem – papildu sankcijas varētu tikt īstenotas ekonomikas jomā un paplašinot noteiktos ierobežojumus augsto tehnoloģiju sfērā un militāro tehnoloģiju jomā, pieļāva Kalniņa-Lukaševica.

Tāpat ES ārlietu ministri vienojās līdz septembrim pagarināt Krievijas amatpersonām un Donbasa teroristu vadoņiem noteiktās sankcijas, kuru termiņš beidzas 17.martā.

Francija: ES papildinās Krievijas “melno sarakstu” ar jaunu personu vārdiem

Eiropas Savienība (ES) papildinās Krievijas sankciju sarakstu ar personām, kas saistītas ar konfliktu Ukrainā, ceturtdien paziņojusi Francija.

“Mēs parādīsim ES ļoti spēcīgo vienotību un spersim visus nepieciešamos soļus, tostarp pagarinot un paplašinot individuālās sankcijas, lai nodrošinātu atgriešanos pie sarunās panākama risinājuma,” paziņoja Francijas Eiropas lietu ministrs Hārlems Dezīrs.

ES ārlietu ministri ceturtdien Briselē apspriež iespējamās jaunās sankcijas pret Krieviju, ziņo LETA/AFP.

Tīmekļa laikraksts “EUobserver” ar diplomātu un Kremļa politikas ekspertu palīdzību noskaidrojis 28 iespējamos kandidātus iekļaušanai “melnajā sarakstā”, kuriem varētu tikt piemēroti ceļošanas ierobežojumi un tiem piederošo īpašumu aresti.

Starp iespējamiem diplomātu un ekspertu minētajiem “melnā saraksta” kandidātiem ir:

– Krievijas vicepremjers Igors Šuvalovs;

– aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu;

– ārlietu ministra vietnieks Grigorijs Krasins;

– prezidenta Vladimira Putina administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs;

– sakaru un masu mediju ministrs Nikolajs Ņikiforovs;

– Krievijas Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļina;

– ārlietu ministrijas īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos Konstantīns Dolgovs;

– izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastrikins;

– prokurors Vladimirs Markins, kas atbildīgs par sagūstītās ukraiņu lidotājas Natālijas Savčenko lietu;

– Valsts domes ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs;

– Valsts domes pretkorupcijas komitejas priekšsēdētāja Irina Jarovaja;

– Valsts domes deputāts Romāns Hudjakovs, kas pārstāv Vladimira Žirinovska vadītās Liberāldemokrātiskās partijas Piedņestras filiāli;

– Valsts domes deputāts Francs Klincevičs, kas pārstāv valdošo partiju “Vienotā Krievija” un aicinājis Maskavu sākt oficiāli apbruņot Ukrainas austrumos esošās teroristu bandas;

– Krievijas Federālā drošības dienesta Krimas nodaļas vadītājs Viktors Palagins;

– enerģētikas giganta “Gazprom” vadītājs Aleksejs Millers;

– naftas uzņēmuma “Rosneft” vadītājs Igors Šečins;

– Krievijas dzelzceļa uzņēmuma vadītājs Vladimirs Jakuņins, kas vienlaikus koordinē attiecības ar prokrieviskajām partijām Eiropā;

– senators un tā dēvētais Putina oligarhs Suleimans Kerimovs;

– bruņojuma ražotāja “Degtiariov” vadītājs Igors Kesajevs;

– investīciju magnāts Oļegs Boiko;

– Krievijas ekspropriētā Krimas uzņēmuma “ChornomorNaftoGaz” vadītājs Sergejs Beims;

– valstij piederošās raidorganizācijas RT galvenā redaktore Margarita Simonjana;

– bēdīgu slavu iemantojušais aktieris Mihails Porenčekovs, kas pozējis brīdī, kad šāvis uz ukraiņu karavīru pozīcijām;

– tā dēvētais filozofs un viens no krievu neofašisma ideologiem Aleksandrs Dugins;

– kinorežisors Ņikita Mihalkovs, kas kļuvis par Putina režīma aktīvu propagandistu;

– Svētā Vasīlija fonda vadītājs Zurabs Čačvadze, kas finansē prokrievisko teroristu pašpasludināto Doņeckas “tautas republiku”;

– tā paša fonda izpilddirektors Aleksandrs Grišuņins;

– Krievu Donbasa līdzpilsoņu fonda vadītājs Aleksandrs Ferberts.

Līdz šim ES “melnajā sarakstā”, kas tapis, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, jau iekļautas 132 fiziskās personas un 28 organizācijas.

Rinkēvičs vēstulē Mogerīni aicina domāt, kā ierobežot Krievijas militārās spējas

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) 27.janvārī nosūtījis vēstuli Eiropas Savienības (ES) augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikai Mogerīni, kurā aicina izvērtēt iespējas ieviest ierobežojošus pasākumus, kas mazinātu Krievijas iespējas stiprināt savas militārās spējas.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā vēstules kopija, Rinkēvičs nosūtītajā vēstulē vērsis uzmanību uz situācijas straujo pasliktināšanos Ukrainā un aicinājis ES rīkoties “strauji, izlēmīgi un nelokāmi”.

Vēstulē norādīts, ka, ņemot vērā situācijas pasliktināšanos, nepieciešams aicināt deeskalēt situāciju un nosodīt neseno vardarbību pret Mariupoles civiliedzīvotājiem. Tāpat tajā vērsta uzmanība uz nepieciešamību atjaunot ierobežojošos pasākumus attiecībā uz darbībām, kas mazina un apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

Pēc ministra domām, Eiropas Ārējās darbības dienestam un Eiropas Komisijai būtu steidzami jāuzdod novērtēt tālāku ierobežojošu pasākumu paplašināšanu, arī tādu, kas ierobežos Krievijas iespējas stiprināt savas militārās spējas.

Līdzīgu viedokli paudis arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, savas vizītes laikā Somijā norādot, ka sankcijām pret Krieviju ir jābūt tieši saistītām ar militāro rūpniecību.

Nosūtītajā vēstulē arī skaidrots, ka dienas kārtībā ir jāiekļauj jautājums par veidiem, kā reaģēt uz Krievijas izvērsto propagandu. Kā viena no iespējām tiek minēta Eiropas Ārējās darbības dienesta un Komisijas komunikācijas komanda, kā arī iespēja izstrādāt stratēģiju, lai nodrošinātu sabalansētu Eiropas mediju ainavu.

Rinkēviča nosūtītajā vēstulē Mogerīni arī izteikts aicinājums izvērtēt un turpināt centienus, lai pašpasludinātās Doņeckas un Luganskas “tautas republikas” tiktu noteiktas par teroristiskām organizācijām.

Tāpat vēstulē tiek uzsvērta nepieciešamība skaidri apliecināt ES atbalstu Ukrainas stabilizācijai un reformu ieviešanai.

Ceturtdien gaidāmajā ārkārtas ES Ārlietu padomes sanāksmē, kur Latviju pārstāvēs Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V/RP), tiks skatīts jautājums par ES attiecībām ar Krieviju, ņemot vērā atbalstu, ko Krievija turpina sniegt separātistiem Ukrainas austrumos.

(papildināta no sākuma)