Pētījums: 30% aizbraukušo tautiešu Latvijā atgriezties neplāno

Aizbraucēji kritiski zemu vērtē valdību

Gandrīz trešā daļa jeb 30% aizbraukušo tautiešu neplāno atgriezties Latvijā, liecina Latvijas vēsturē lielākās ārzemēs dzīvojošo latviešu aptaujas rezultāti, kurā piedalījās 14 068 respondenti no 118 valstīm, ziņo LETA.

Kā pastāstīja Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieces Inta Mieriņa, 4% ārvalstīs dzīvojošo latviešu un Latvijas valstspiederīgo Latvijā varētu atgriezties tuvāko sešu mēnešu laikā, 12% to plāno darīt tuvākajā piecgadē, 14% atzinuši, ka Latvijā atgriezīsies vecumdienās, bet 40% minējuši, ka varētu atgriezties noteiktu apstākļu gadījumā.

Viņa uzsvēra, ka pētījuma rezultāti liecina – Latvija emigrācijā dzīvojošo tautiešu vidū “nav norakstīta pavisam”. “Situācija varētu mainīties, ja cilvēkiem būs iespēja nodrošināt ģimeni. Tad arī varētu atgriezties vairāk tautiešu, nekā to patlaban plāno,” stāstīja pētniece.

Mieriņa pastāstīja, ka pēdējo desmit gadu laikā no Latvijas aizbraukuši aptuveni 220 000 Latvijas valstspiederīgo un vairāk nekā 10% latviešu un Latvijas valsts piederīgo dzīvo ārpus Latvijas. “Pēdējos gados emigrācijas temps samazinās, taču diaspora vienalga turpina augt. Var novērot, ka emigrējušo vidū ir arvien vairāk jaunu cilvēku, izbrauc arī ģimenes,” sacīja pētniece.

“Tomēr lielākā daļa diasporā mītošo vēl joprojām jūtas piederīgi Latvijai. Viņi Latvijai nav zuduši. Vienīgi viņu bērni asimilējas vietējā sabiedrībā, zaudē latviešu valodas zināšanas,” stāstīja Mieriņa. Arīdzan LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Inese Šūpule norādīja, ka valodas saglabāšana un iemācīšana bērniem ir viens no lielākajiem riskiem – kaut arī 70% vēlas, lai bērni brīvi runātu latviski, un 21% vēlas, lai bērni latviski runātu vismaz sarunvalodas līmenī, bērniem ir tendence asimilēties mītnes zemē. “Valsts varētu sniegt atbalstu valodas un identitātes stiprināšanā,” mudināja pētnieces.

Šūpule uzsvēra, ka saikni ar Latviju aizbraukušie nezaudē. “Kaut arī ar gadiem pieaug piesaiste mītnes zemei, pret Latviju tā tomēr ir lielāka,” sacīja pētniece.

Viņa piebilda, ka 63% aptaujāto – attiecīgi 71% latviešu un 49% cittautiešu – jūtas cieši saistīti ar Latviju. 67% regulāri seko līdzi ziņām par Latviju, 91% ir draugi Latvijā, 71% ar Latvijā mītošajiem draugiem un tuviniekiem sazinās reizi nedēļā, 65% aptaujāto zemēs ir draugi no Latvijas, 63% svin Jāņus, 62% šad un tad klausās latviešu mūziku, 25% iesaistās diasporas tiešsaistes grupās un vēstkopās.

Mieriņa norādīja, ka diasporā ir katastrofāli zema uzticēšanās valdībai – skalā no 0 līdz 10 vidējais vērtējums bijis 1,5 un 56% aptaujāto piešķīruši pašu zemāko vērtējumu – nulli. Savukārt, runājot par uzticību mītnes zemes valdībai, tā tikusi vērtēta vidēji ar 5,9 ballēm. “Šiem cilvēkiem šķiet, ka Latvijas valdībai viņi neinteresē. Un tālab valstij būtu jādomā, kā ar darbiem apliecināt, ka Latvijai viņi rūp,” sacīja Mieriņa.

LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans pastāstīja, ka emigrējušo tautiešu vidū ir lielāka apmierinātība ar dzīvi, finansēm, darbu, mājokli un arī ar savstarpējām attiecībām. “Tur viņi ir apmierinātāki. Turklāt, salīdzinot ar vietējiem iedzīvotājiem, lielā daļā mītnes zemju no Latvijas iebraukušo cilvēku apmierinātība ir augstāka,” sacīja profesors.

Hazans uzsvēra, ka no tiem, kas aizbraukuši laikā no 2000. līdz 2014.gadam, ar dzīvi apmierinātākas jūtas trīs ceturtdaļas iedzīvotāju, bet neapmierinātāki – mazāk nekā 10%. Runājot par savstarpējām attiecībām ārpus ģimenes, vērojama tendence, ka šīs attiecības, saikne ar citiem cilvēkiem pašreizējā mītnes zemē ar gadiem kļūst labāka. “Mūsu emigranti spēj izveidot normālas attiecības ar apkārtējiem,” sacīja Hazans.

Tāpat viņš norādīja, ka ir maldīgi uz emigrantiem lūkoties tikai kā uz mazkvalificētu darbaspēku. “39% aptaujāto izmanto savu kvalifikāciju. Starp augstskolu beidzējiem šis skaitlis ir lielāks – 57%. Ja salīdzina ar pēdējo darbu, kas ticis veikts Latvijā, 24% dara mazāk kvalificētu darbu, bet 7% – augstāk kvalificētu,” stāstīja profesors.

Gan Hazans, gan Mieriņa norādīja, ka uz emigrāciju un lielo diasporu vajadzētu lūkoties nevis kā uz problēmu, bet gan kā uz iespēju veidot sociālos, ekonomiskos un kultūras kontaktus, ziņo LETA.

“Viens no aptaujas lielākajiem pārsteigumiem bija fakts, ka 25% emigrējušo nākotnē domā par sava uzņēmuma izveidi Latvijā vai par sadarbības veidošanu ar partneriem Latvijā. Tādā veidā tiktu attīstīta Latvijas ekonomika,” sacīja Hazans.

Aptaujā bija aicināts piedalīties ikviens Latvijas valstspiederīgais vai latvietis, kas saistīts ar Latviju, bet pastāvīgi vai daļēji dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Respondentiem tika uzdoti visdažādākie jautājumi – par pārcelšanos uz dzīvi ārpus Latvijas, apmierinātību ar dažādiem dzīves aspektiem, nodarbinātību un izglītību, attiecībām ar Latvijas un mītnes zemes sabiedrību u.c. Aptauja tika īstenota laika posmā no 2014.gada 4.augusta līdz 15.oktobrim. Tās laikā tika veiktas ari 200 padziļinātās intervijas.

Aptauja tika veikta LU pētnieciskajā projektā “Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika”.

Projekta zinātniskā vadītāja Mieriņa norāda, ka iegūtie dati ir unikāli ne tikai Latvijas, bet arī plašākā mērogā, jo tā ir līdz šim lielākā Eiropā īstenotā ārpus vienas valsts dzīvojošo iedzīvotāju aptauja. Pētniecisko projektu finansiāli ir atbalstījis Eiropas Sociālais fonds, un tā īstenošanā tika iesaistīti Latvijas sociologi, ekonomisti, politologi un komunikācijas pētnieki. Projektu organizatoriski atbalsta Ārlietu ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Pasaules brīvo latviešu apvienība un citas organizācijas. Informatīvo atbalstu sniedz arī “Draugiem.lv”, lielākie Latvijas interneta portāli, diasporas mediji, kā arī daudzi aktīvi un ieinteresēti tautieši ārzemēs.