Mazināt valsts administratīvo slogu uzņēmējiem

Drīzumā vēl 26 jomās varētu sākt darboties “klusēšana – piekrišana” princips

Pirms vairākiem gadiem valdība savā deklarācijā ierakstīja, ka jādomā, kā atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, mazinot administratīvo slogu. Toreiz tika identificētas 72 jomas, kurās iespējams ieviest principu “klusēšana – piekrišana”, kas nosaka, ka gadījumos, ja noteiktajā termiņā nav saņemta atbildīgās iestādes atbilde uz atļaujas pieteikumu, uzskatāms, ka tā ir piešķirta un pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs sākt darbu.

Ir pagājuši vairāk nekā divi gadi un šo principu izdevies ieviest 15 valsts pakalpojumu sniegšanā, tai skaitā dažādu profesiju un speciālistu sertificēšanā un apmācībā, vairāku pakalpojumu tirdzniecībā u.c. Atbildīgā jeb Ekonomikas ministrija pauž, ka jau tuvākajā laikā vēl 26 jomās “klusēšana – piekrišana” princips varētu sākt darboties, tādējādi vēl vairāk samazinot birokrātisko slogu un veicinot pārvaldes modernizāciju.

Lai mazinātu mazo un vidējo uzņēmumu administratīvo slogu, izstrādāts īpašs darbības princips “klusēšana – piekrišana” vairākām jomām, tādējādi atvieglojot darba sākšanu, kā arī īstenojot ekonomiskās politikas pasākumus, kas pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Lai arī vēl arvien ir samērā daudz jautājumu, uz kuriem trūkst atbilžu, piemēram, kas notiks tad, kad “klusēšana” būs apzināta, vai arī pēc tās lēmums no valsts institūcijām būs negatīvs, tomēr ir skaidrs, ka birokrātiskais slogs tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem bieži vien ir iemesls nesākt savu biznesu, rēķinoties ar dažādiem sarežģījumiem praktiskajā darbībā.

Mūsu valsts jau daudzu gadu garumā izcēlusies ar dažādu papildnormu ieviešanu, kas daudzus cilvēkus, kuri vēlētos savus uzņēmumus, kavējis to īstenot praksē. Rezultātā mazo un vidējo uzņēmumu ir daudz mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, kas konstatēts arī dažādos pētījumos, tādējādi sabiedrības noslāņošanās un polarizēšanās ir daudz izteiktāka nekā kaimiņvalstīs un Eiropas Savienībā kopumā.

Ieviešot šādu normu, protams, uzņēmējs nevar būt pilnīgi pārliecināts, ka rezultātā visi nepieciešamie sertifikāti un atļaujas tiks 100% apjomā saņemti, bet, iespējams, turpinās par to cīnīties, sakārtojot savu darbību, nevis “atmetīs ar roku” un kļūs par darba ņēmēju devēja vietā. Paredzot un apzinot riskus, tos jau iepriekš var novērst, tādējādi neradot šķēršļus idejas realizēšanai.

Pirms gada publicētais Mazās uzņēmējdarbības akts parāda, ka Latvija parasti atpaliek no citām Eiropas Savienības valstīm šajā jomā. Tikai divi rādītāji, proti, plašsaziņas līdzekļos pievērstā uzmanība uzņēmējdarbībai un nodoms uzsākt savu biznesu, pārsniedz vidējos lielumus. Taču publicētajā faktu lapā arī norādīts, ka daudzi cilvēki veidot savu uzņēmumu izvēlas tikai tāpēc, ka nav citu alternatīvu, nevis iesaistās tāpēc, ka tajā redz izdevību, ko paudis 41% uzņēmēju pretēji 55% vidējiem Eiropas rādītājiem.

Iespējams, ka valsts aktīvāka darbība birokrātisko un administratīvo šķēršļu mazināšanā, būs iemesls jauno uzņēmēju aktīvākai rašanās iespējai, palielinot mūsu konkurētspēju, radot interesantus, inovatīvus un noderīgus produktus un pakalpojumus, kā arī palielinot darba vietu skaitu.

Autors ir biznesa konsultāciju uzņēmuma “FiveConsult” vecākais partneris