Deputāti steidz grozīt likumu, lai novērstu draudus vārda brīvībai

Saeimas komisija atbalsta likumgrozījumus, lai goda un cieņas aizskāruma prasībās liegtu maksājumu apķīlāšanu

Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien pirms galīgā lasījuma atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas nepieļaus maksājumu apķīlāšanu prasībās, ja prasījums ir atlīdzība, kas nosakāma pēc tiesas ieskata. Tas attieksies arī uz goda un cieņas aizskāruma prasībām, ziņo LETA.

“Tā ir ļoti laba ziņa ikvienam neatkarīgam žurnālistam Latvijā, ja turpmāk vairs nebūs iespējams izrēķināties ar medijiem, apķīlājot to aktīvus tiesvedībā par goda un cieņas aizskārumu. Apsveicami, ka likumdevējs bez kavēšanās gatavs saknē izravēt šo absurdo tiesu praksi, kas apdraud vārda brīvību Latvijā,” saka žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Kā zināms, Centra rajona tiesa, apmierinot maksātnespējas administratora Māra Sprūda pieteikumu, jūlijā apķīlāja žurnāla “Ir” izdevēja aktīvus 22 979 eiro apmērā. Lēmums pieņemts civillietā, kurā Sprūds vēršas pret “Ir” par 2012.gada septembra publikāciju “Maksātnespējas ķēķis”, prasot kompensāciju par goda un cieņas aizskaršanu. Šo tiesas lēmumu asi nosodījusi arī Latvijas Žurnālistu asociācija, mediju nozares pārstāvji un citi. Šis bija pirmais gadījuma Latvijas tiesu praksē, kad goda un cieņas aizskāruma lietā tiesa apķīlāja medija aktīvus. Sprūda prasības izskatīšana pēc būtības nav joprojām sākta.

Grozījumi Civilprocesa likumā noteikts, ka “Maksājumu apķīlāšana, kuri pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, nav pieļaujama prasībās, ja prasījums ir atlīdzība, kas nosakāma pēc tiesas ieskata”. Lietās par goda un cieņas aizskaršanu morālā kaitējuma atlīdzību nosaka tiesa. Latvijas tiesu praksē noteiktie atlīdzības apmēri ir daudzkārt mazāki par summu, ko no “Ir” pieprasījis Sprūds un ko tiesa ir apķīlājusi.

Tāpat tiks noteikts, ka, izlemjot jautājumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, tiesa vai tiesnesis izvērtē likumā norādītos nosacījumus, ņemot vērā puses iesniegtos pierādījumus un pamatojumu. 

Grozījumus Civilprocesa likumā Saeima plāno galīgajā lasījumā pieņemt pēc nedēļas, 11.septembrī.

Jau ziņots, Tieslietu ministrija augustā apņēmās rosināt grozījumus Civilprocesa likumā, lai goda un cieņas aizskāruma prasībās tiktu izslēgta atbildētāja naudas līdzekļu apķīlāšana, izmantojot citus prasības nodrošinājuma instrumentus.

Augustā Juridiskajā komisijā izcēlās spraigas diskusijas par prasības nodrošinājuma institūtu, konkrēti runājot par žurnāla “Ir” izdevēja a/s “Cits medijs” un koncerna “Nordic Partners Limited”, kurā iekļauti arī “NP Foods” grupas uzņēmumi, kontu apķīlāšanu.

Toreiz “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele sēdē teica, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmums ir tieša represija pret mediju un tas ir bīstams signāls visiem citiem medijiem un tiesu praksei Latvijā.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) piekrita, ka tiešām pastāv problēmas tiesību normu piemērošanā, norādot, ka apstākļu kopums liecina par normas piemērošanas problēmu, iespējams, pat vienā konkrētā tiesā. “Ir jautājums, vai šādās [cieņas un goda aizskāruma] lietās ir pieļaujami prasības nodrošinājumi, ja ir – tad kāds ir samērīgums,” teica ministrs.

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) uzsvēra, ka Centra rajona tiesas lēmumā nebija neviena vārda par Satversmes 100.pantu, piebilstot, ka šis nav tipisks civiltiesisks strīds. Arī Bērziņš tam piekrita.