Rūpniecībā darba pagaidām vairāk nekā rezultāta

Par apstrādes rūpniecības izlaidi 2014.gada jūlijā

Apstrādes rūpniecības izlaide jūlijā pret jūniju pieaugusi par 1,2%, bet gada griezumā neizkļuva no mīnusu zonas, kurā tā „iekāpa” pagājušajā mēnesī. Kopumā četros no pirmajiem septiņiem šī gada mēnešiem nozarei gada griezumā bijis kritums.

ES fondu atbalsts investīcijām, kā arī nozīmīgi ar tiem nesaistīti investīciju projekti ir labvēlīgi nākotnes vēstneši. Uz iespējamu ražošanas augšupeju periodā ap gadu miju liecina arī virzība “Liepājas metalurga” pārdošanas procesā, kā arī vairāki „zaļā lauka” (greenfield) investīciju projekti, pirmkārt vagonu rūpnīca Jelgavā.

Galvenais riska faktors, bez šaubām, ir eksporta ierobežojumi un valūtu vērtību krišanās austrumu tirgos. Skaidrs, ka iespējamo embargo ietekmi uz ražošanas apjomiem, ja tāda būs, dati parādīs, sākot no augusta vai pat septembra.

Informācija, kas ir pieejama neformāli, liek domāt, ka satraukums līdz šim bijis lielāks par nodarīto kaitējumu. Nav šaubu, ka ir krasi kritušās piena cenas visā piegādes ķēdē – zemniekiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem, bet ietekme uz apjomiem ir mērena. Embargo ietekme uz zivju konservu ražotājiem varētu pat izrādīties pozitīva, jo ir ierobežota citu zivju produktu piegāde Krievijas tirgum, kā arī pārējo olbaltumvielas saturošu produktu ievešana.

Lielās uzmanības dēļ, kas pievērsta Krievijas un Ukrainas tirgiem, nevajadzētu aizmirst par notikumiem pārējā pasaulē. Pasaules kopējo rūpniecības iepirkumu vadītāju indeksu (PMI) gan pēdējā pusgada, gan gada laikā var raksturot kā stabilu un tas ir līmenī, kas liecina par ražošanas pieaugumu.

Eirozonas indekss šogad ir krasi samazinājies, taču pēc strauja pieauguma pērnā gada otrajā pusē un tas joprojām ir pozitīvo skaitļu teritorijā. Pasaules kopējo rādītāju stabilizē ASV straujā attīstība, bet šīs valsts daļa mūsu eksportā diemžēl ir ļoti maza. Latvijas ražotāju noskaņojums saskaņā ar EK publicētajām aptaujām bijis stabils, ar nelielu kritumu augustā, bet joprojām ir virs vēsturiski vidējā līmeņa un svārstības notiek ļoti šaurā diapazonā. Runājot par apakšnozarēm, par spīti nelielam apjomu kritumam pret jūniju, joprojām apbrīnojami straujš ir izlaides kāpums kokapstrādē gada griezumā (+12.3%). Gada pieaugums pārtikas pārstrādē uz šā gada kopējā fona bija diezgan vājš (+3,3%) un nav šaubu, ka sarežģījumi turpināsies.

Embargo nav vienīgais negatīvais faktors, negatīva ietekme ir un būs atkārtotam rubļa vērtības kritumam.

Nedaudz samazinājies, bet joprojām ļoti straujš ir elektronikas izlaides kāpums (+54,5%). Jaunākajos datos ir viens nozīmīgs patīkams pārsteigums – pie cienījama gada pieauguma (+8,9%) atgriezusies elektrisko mašīnu ražošana, arī šogad kopumā tai klājies labi, par spīti izteiktai šīs nozares atkarībai no Krievijas tirgus. Turpretim par piekto daļu sarukusi mašīnu un iekārtu ražošana un arī pēdējo trīs mēnešu kopējie rezultāti ir vāji. Gads sākās ļoti labi, bet tagad acīmredzot nenoteiktība par nākotni atstāj negatīvu ietekmi uz investīcijām. Dziļi mīnusi saglabājas apģērbu ražošanā. Nav šaubu, ka šai nozarei neklāsies viegli, augot algām, bet tik straujš kritums nebija gaidāms. Jāpiebilst, ka nozarei uz notiekošo ir viegli atšķirīgs skatījums, bet tas nav nekas jauns.

Patlaban ir grūti vispārināti raksturot situāciju apstrādes rūpniecībā. No vienas puses, nozares izlaides apjoms joprojām ir līmenī, kuru sasniedza pirms diviem gadiem. No otras puses, aplūkojot norises uzņēmumos, stagnācijas iespaids nepavisam nerodas, notiek aktīvs darbs ražošanas un pārdošanas kāpināšanai. Daļā nozaru šis darbs ir nesis augļus, bet to sasniegtā iespaidu uz kopējiem skaitļiem dzēsa neveiksmes citur, vispirms jau metālu ražošanā. Taču tuvojas brīdis, kad pozitīvu ietekmi uz izlaides apjomiem varētu radīt gan līdz šim pozitīvus, gan negatīvus pārsteigumus sagādājušās nozares.

Tomēr kopējā ekonomikas izaugsme šogad ir bijusi izteikti atkarīga no vietējā patēriņa, un līdz gada beigām situācija šajā ziņā daudz nemainīsies, jo liela progresa nav ne preču, ne arī pakalpojumu eksportā. Saskaņā ar Latvijas Bankas trešdien publicētajiem maksājumu bilances datiem, kopējais pakalpojumu eksports otrajā ceturksnī gada griezumā audzis mazāk par 1%, gada pirmajā ceturksnī tas pat samazinājās par 1,5%.

Lielākā negatīvā ietekme otrajā ceturksnī bija transporta pakalpojumu eksportam. Kā rāda CSP aizvakar publicētie dati, pārvadājumu apjomi otrajā ceturksnī ir auguši, taču acīmredzot zemāku frakta likmju dēļ samazinājušies uzņēmumu ienākumi, visvairāk tas skāris autotransportu.

Šogad turpina augt augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports (IT, biznesa ārpakalpojumi), bet mērenā tempā, par dažiem procentiem, kamēr pērn temps bija ap 20%. Transporta negatīvo ietekmi pirmajā pusgadā līdzsvaroja spēcīgi audzis tūrisma pakalpojumu ieņēmumu kāpums.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis