Krievija aizliedz augļu un dārzeņu importu no Polijas

Bažījas par poļu dārzeņu strauju ieplūšanu Latvijas tirgū

Krievijā no 1.augusta aizliegts lielas daļas dārzeņu un augļu imports no Polijas, liecina Krievijas veterinārā un fitosanitārā dienesta «Rosseļhoznadzor» mājaslapā trešdien ievietotais paziņojums, kurā tāds lēmums pamatots ar sistemātiskiem starptautisko un Krievijas fitosanitāro prasību pārkāpumiem, ziņo nozare.lv.

Tā kā daudzos gadījumos augu valsts produkcija no Polijas apdraud patērētāju veselību, jo tajā ievērojami pārsniegtas pieļaujamās pesticīdu un nitrātu normas, «Rosseļhoznadzor» aizliedzis svaigu ābolu, bumbieru un cidoniju, aprikožu, ķiršu, persiku, nektarīnu, plūmju un ērkšķogu, kā arī svaigu vai atdzesētu galviņkāpostu, ziedkāpostu, kolrābju un citu augļu un dārzeņu importu Krievijā no Polijas, teikts paziņojumā.

Tajā sacīts, ka 2013.gadā vien tika konstatēti 916 starptautisko prasību pārkāpumi fitosanitārās dokumentācijas noformēšanā, tādēļ pērn novembrī notika sarunas ar Polijas Karantīnas un augu aizsardzības dienestu. Sarunu gaitā Polijas puse apņēmusies papildu saistības, lai nodrošinātu kravu fitosanitārās sertifikācijas atbilstību, tomēr pēc sarunām ir konstatēti 513 pārkāpumi, kas liecina, ka veiktie pasākumi nav pietiekami efektīvi, norādīja «Rosseļhoznadzor».

Šogad esot konstatēti 27 gadījumi, kad Krievijā tiek neatbilstoši piegādāta produkcija ar objektiem, kuriem Krievijā ir noteikta karantīna. «Rosseļhoznadzor» uzsvēra, ka esot aizdomas, ka Polijas puse nesniedz starptautiskajām datu bāzēm uzticamu informāciju par fitosanitāro stāvokli savā valstī vai arī eksportē trešo valstu produkciju, uzdodot to par vietējās izcelsmes. «Rosseļhoznadzor» norādīja, ka šomēnes notikušo konsultāciju un sarunu gaitā Polijas puse nav piedāvājusi materiālus par informācijas izmeklēšanu, nedz arī pasākumu plānu, lai nodrošinātu uz Krieviju piegādātās augu valsts produkcijas fitosanitāro drošību.

Krievijas noteiktais Polijas dārzeņu importa aizliegums Latvijas ražotājiem nozīmē jau tā sīvās konkurences saasināšanos, savukārt pircēji varēs rēķināties ar cenu kritumu, bet vienlaikus – apšaubāmas kvalitātes produkcijas masveida ieplūšanu Latvijas tirgū. Grūti paredzēt, cik būtiski šis Krievijas lēmums ietekmēs Latviju, taču nav šaubu – Polijas ražas būs Latvijas tirgū, vēsta Tvnet.lv.

Zemkopības ministrijā plāno sasaukt ekspertu sēdi, lai ar lielāko veikalu tīklu vadītājiem, dārzeņu kooperatīvu pārstāvjiem un lauksaimnieku nevalstisko organizāciju vadītājiem runātu par situāciju saistībā ar tirgus izmaiņām Krievijas noteiktā Polijas dārzeņu importa aizlieguma dēļ. Krievija ir lielākais eksporta tirgus Eiropas Savienībā audzētajiem dārzeņiem, Eiropas valstīm gadā uz Krieviju importējot 1,1 miljonu tonnu dārzeņu vairāk nekā 600 miljonu eiro vērtībā.

«Tas viss ir «politisks vīruss» un atgādina situāciju pirms dažiem gadiem, kad it kā e-coli baktērijas dēļ Krievija uz laiku slēdza tirgu. Ražotājiem būs slikti, jo Polijas dārzeņu un augļu apjomi ir grandiozi un tas viss tiks «pārsviests» daļēji uz Baltijas valstīm, konkurence būs vēl asāka nekā līdz šim,» sacīja SIA «Mārupes siltumnīcas» vadītājs Jānis Bērziņš.

Viņš atzina, ka prognozējamais dārzeņu pieplūdums nozīmēs mazākas cenas, tomēr pircējiem jārēķinās arī ar citu problēmu, kas saistās ar Ukrainas produkcijas gaidāmo ienākšanu Latvijas tirgū. «Eiropa ir atvērusi durvis Ukrainas dārzeņiem. Tomēr, ņemot vērā, ka Ukrainā ir gluži citas prasības kāpostu, sīpolu un citu dārzeņu audzēšanā, kā arī gluži citas atļauto pesticīdu devas, varam rēķināties ar attiecīgas kvalitātes preces ienākšanu tirgū. Turklāt skaidrs, ka Ukrainas prece vairumā gadījumu tiks uzdota par Polijas ražojumu, līdz ar to mūsu patērētājiem paveras lielas iespējas, pašiem nezinot, iegādāties ģenētiski modificētu vai ķīmijas bagātu produkciju. Viss būs atkarīgs no veikalu nostājas šajā jautājumā,» sacīja uzņēmējs.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe norādīja, ka lielākais risks Polijas dārzeņu pieplūdumā ir tas, ka no veikaliem varētu tikt izspiesta vietējā produkcija. «Dārzeņi jāpārdod ātri, bet poļi ļoti labi māk tirgoties. Tas nozīmē, ka tiks atrasts abām pusēm labākais risinājums un apmierinātas būs gan veikalu ķēdes, gan piegādātāji. Diemžēl pastāv liels risks, ka visa iznākumā no veikaliem tiks izspiesti vietējie ražotāji, kuriem pieaugošā pašizmaksa jau tā ar grūtībām ļauj konkurēt ar lētāko masveida preci no Polijas,» atzina Gulbe.

Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure atzina, ka patlaban grūti paredzēt, cik būtiski šis Krievijas lēmums ietekmēs Latviju, taču nav šaubu, ka daļa no Polijā izaudzētās ražas var nonāk Latvijas tirgū. «Jautājums ir tikai, cik daudz. Tas būs atkarīgs no Polijas audzētāju biznesa stratēģijas un iespējām. Mēs gan ļoti ceram uz vietējo patērētāju lojalitāti, uzturā izvēloties lietot Latvijas sezonālos augļus un dārzeņus,» sacīja Šure.