Zane Lazdiņa mammai Initai pusaudzes gados teikusi: ja man kādreiz būs operācija, kad atmodīšos, pirmo gribu redzēt tevi. «Tad es Vīnē paņēmu viņu aiz rokas, teicu: meitiņ, saspied man roku, bet viņa nereaģēja,» meitas pamošanos pēc plaušu transplantācijas atceras Inita. «Otrā dienā viņa jau saspieda manu roku.».
No Vīnes mājās atgriezusies Zane Lazdiņa, kurai 15.aprīlī veikta pirmā plaušu transplantācijas operācija Latvijas vēsturē. Arī vērienīgā privāto ziedojumu summa - 120 000 eiro - ērglēnietei, kuras dienas skaitīja slimība, ir nebijis precedents
Zane Lazdiņa pedantiski izremontētajā īres dzīvoklītī Ērgļu privātmājā datorā rāda fotogrāfijas: Vīnes skaistās Belvederas un Šēnbrunnas pilis, Austrijas Alpi, kur viņu ar mammu Initu aizveda latviešu ārsts Edgars Liepiņš. Grūtākais ir aiz muguras, sapratusi Inita, izdzirdēdama, ka Vīnes ielās meita aiz sejas maskas dungo! Mājās viņa Zani nekad nebija manījusi dziedam.
Latvijā no Austrijas viņas abas atgriezās draudzenes mašīnā, brauciens bija negaidīti viegls, priecīgi stāsta Zane, uzklikšķinot bildei ar ziedošu saulespuķu laukiem. Viņai atkal atļauts ir viss, par ko pēdējos pāris gadu varēja tikai sapņot! Mājās pavadītajā nedēļā rosījusies virtuvē. Ar visu masku, kas jaunās plaušas pasargā no slimību mikrobiem un putekļiem, pabijusi novada svētkos. Cilvēki viņu atpazinuši, nākuši klāt, lai apsveiktu. Zane vēl pagaidām nav izbaudījusi peldi ezerā, nejūtas tik droši. Tieviņa, vieglā kleitiņā viņa sēž uz dīvāna savā istabā, brīžiem nenoticēdama, ka guļamais nav saklāts slimības režīmā un kaktā vairs monotoni nedūc skābekļa aparāts. Mamma, kurai ar vienīgo bērnu ir īpaša saikne, atceras, kā pēc operācijas meitas lūpas atkal sāka sārtoties, un viņa tik ļoti atgādināja to mazo bēbīti, ko Inita ieraudzīja pirms 32 gadiem.
