ES sankciju sarakstā – Krievijas drošības struktūru amatpersonas

Vācijas izlūkdienests: Putina varas blokā parādījušās plaisas

Eiropas Savienība (ES) publicējusi jaunu sarakstu ar personām un organizācijām, pret kurām vērstas sankcijas par viņu lomu Krievijas agresijā pret Ukrainu. Sankcijām pakļautas augstākās Krievijas izlūkdienestu un drošības struktūru amatpersonas, dažas strādājušas līdzās Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vēl kopš Aukstā kara gadiem, vēsta LETA-UKRINFORM.

Jaunajā sarakstā iekļauts Krievijas Federālā Drošības dienesta – organizācijas, kas stājusies padomju Valsts Drošības komitejas (VDK) vietā, vadītājs Aleksandrs Bortņikovs, Ārējā izlūkdienesta vadītājs Mihails Fradkovs, Drošības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Patruševs un Kremļa atbalstītais Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs. Sankcijas vērstas arī pret Drošības padomes vadītāja vietnieku un bijušo iekšlietu ministru Rašidu Nurgaļijevu un padomes locekli Borisu Grizlovu, Valsts domes deputātu Mihailu Degtjarevu un Krasnodaras apgabala gubernatoru Aleksandru Tkačevu, kā arī vairākiem kaujinieku grupējumu locekļiem.

Par jaunajām sankcijām pagājušajā nedēļā vienojās dalībvalstu vēstnieki, pamatojoties uz iepriekš samita laikā pieņemto ES līderu lēmumu. Jaunajā sarakstā iekļauti vēl 15 Ukrainas un Krievijas pilsoņi, kā arī 18 organizācijas. 18 organizāciju vidū ir deviņi uzņēmumi un deviņas institūcijas, arī Krievijas algotņu un vietējo separātistu Austrumukrainā izveidotās varas struktūras.

ES sankcijas tagad tiek vērstas pret Putina čekas kolēģiem. Bortņikovs, tāpat kā Putins, VDK pievienojās 1975.gadā, bet Patruševs izlūka gaitas sāka gadu agrāk. Fradkovs bija PSRS tirdzniecības pārstāvis un vēlāk – diplomāts. “Melnajā sarakstā” iekļautas deviņas Austrumukrainas separātistu organizācijas, kā arī deviņi valstij piederoši Krimas uzņēmumi, kurus konfiscējusi Krievija pēc martā veiktās Krimas aneksijas. Kopumā ES vērsusies pret 87 personām un 20 organizācijām.

Vācijas Federālais Izlūkdienests (BND) saskatījis pazīmes, ka Krievijas augstākajā vadībā par ietekmi uz Putinu notiek cīņa starp stingrā kursa piekritējiem un biznesa eliti, ziņo LETA-UKRAINSKA PRAVDA. Par ES sankcijām satraukto Krievijas oligarhu ekonomiskās intereses drīzumā varētu ņemt virsroku pār politiskajām, un biznesa elite mēģinās apturēt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, vēsta Vācijas raidorganizācija “Deutsche Welle”, atsaucoties uz izdevuma “Spiegel Online” informāciju.

“Ukrainas krīzes sākumā Rietumu specdienestiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina varas bloks likās monolīts,” vēsta “Spiegel Online”. Tomēr tagad, kā uzskata izlūkdienesta pārstāvji, Putina tuvākajā lokā parādījušās plaisas, Bundestāga Ārlietu komisijas sēdē sacījis BND priekšsēdētājs Gerhards Šindlers. To pašu Šindlers teicis kancleres birojā specdienestu iknedēļas ziņojumā par stāvokli valstī.

Vācijas vicekanclers Zigmārs Gabriels ierosinājis izstrādāt sankcijas, kas būtu vērstas pret Krievijas oligarhiem, svētdien ziņo “Deutsche Welle”. “Cita starpā mums ir jāiesaldē viņu rēķini Eiropas galvaspilsētās un jāatsauc izsniegtās ieceļošanas vīzas,” sacīja vicekanclers. Šāda rīcība būs efektīva, jo “Krievijas politika turas uz oligarhu pleciem”, norādīja Gabriels. Viņš arī piebilda, ka šādas sankcijas būtu ieviešamas jau tuvāko nedēļu laikā. Ar līdzīgu priekšlikumu iepriekš nāca klajā Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons.

Savukārt Lielbritānijas vicepremjers Niks Klegs ierosinājis Krievijai atņemt tiesības rīkot 2018.gada Pasaules kausa izcīņu futbolā, ziņo LETA-AFP. “Nevar būt tā, ka šo skaisto spēli aptumšo Krievijas pretīgā agresija uz Krievijas un Ukrainas robežas,” liberāldemokrātu līderis Klegs sacīja intervijā laikrakstam “The Sunday Times”.

“Ne tik vien tas, ka [Krievijas prezidents] Vladimirs Putins to ekspluatēs, es uzskatu, ka tas pārējai pasaulei saistībā ar mūsu protestiem pret Vladimira Putina uzvedību liks izskatīties vājai un liekuļotai, ja mēs neesam gatavi izslēgt slēdzi,” norādīja vicepremjers. “Viņš, ziniet, nevar vienā laidā pārbaudīt starptautiskās sabiedrības pacietību līdz kritiskajam punktam, destabilizēt kaimiņvalsti, aizsargāt Austrumukrainā šos bruņotos separātistus un turpināt saglabāt privilēģijas un godu, saņemot uzslavas kā 2018.gada Pasaules kausa spēļu saimnieks,” sacīja Klegs.

Līdzīgas idejas jūlijā jau izteikuši vairāki vācu politiķi, tomēr futbola amatpersonas šos priekšlikumus noraidījušas. “Sporta pasākumu boikotēšana reti kaut ko ir sasniegusi, un tāpēc es šo priekšlikumu augsti nevērtēju,” izdevumam “Handelsblatt Online” sacīja FIFA izpildkomitejas loceklis Teo Cvancigers.