Kremļa troļļi

Informācijas kara apstākļos jāstiprina neatkarīgi mediji

Pret Kremļa jaukšanos Latvijas lietās vai tā kontrolēto TV kanālu propagandu ir dabiska aizsargreakcija, kā, piemēram, nesen, kad vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs un Krievijas ārlietu ministrija kritizēja Satversmes preambulu, atklāti paužot neapmierinātību par Latvijas valstsgribas nostiprināšanu. Taču tā ir tikai redzamā Kremļa klātbūtne Latvijas informācijas telpā.

Pirms pāris gadiem kāds igauņu mediju analītiķis pievērsa manu uzmanību tam, ka pie rakstiem Igaunijas un Latvijas ziņu portālos parādās identiski lasītāju komentāri. Īpaši, ja tēma ir NATO integrācija un mūsu valstu aizsardzība.

Vienādie komentāri, piemēram, vēstīja, ka Pleskavas divīzija Latviju/Igauniju iekaros pāris stundās.

Raksturīgi ir komentāri par to, ka Latvijas/Igaunijas valstiskums ir nejaušība, tās radušās kā vēstures blakusprodukts un vispār ir īstermiņa parādība. No igauņiem pirmo reizi dzirdēju secinājumu, ka dzīvojam informācijas kara apstākļos. To viņi bija sapratuši jau pēc ”Aļošas nemieriem” Tallinā un pret Igauniju vērstajiem kiberuzbrukumiem.

Kara vešana informācijas laukā ir nostiprināta Krievijas jaunajā militārajā doktrīnā. Viena no svarīgām informācijas kara frontēm ir internets. Tāpēc būtu pavisam naivi iedomāties, ka Kremļa informācijas karš par cilvēku prātiem sasniedz tikai tos, kas pārtiek no Krievijas tradicionālajiem medijiem. Šī brīža aktuālais Kremļa propagandas mērķis ir Ukraina, taču daudzi no lietotajiem paņēmieniem ir jau redzēti. Ir vērts pievērst nopietnu uzmanību parādībai, kas jau kādu laiku ieguvusi apzīmējumu ”trollēt”, tās izpildītājiem ”troļļiem” un to aktivitātēm Latvijas un citu rietumvalstu informācijas telpā. Parastie troļļi ir tie, kuru sūtība ir ar agresīvu un aizvainojošu retoriku izjaukt saprātīgu diskusiju un ideju apmaiņu jaunajos medijos.

Kremļa troļļi ir tie, kas darbojas ar noteiktu uzdevumu un par savu darbu tiek atalgoti.

Ukraiņu žurnāliste Marija Popova (Troļļi atgriezušies: kā strādā Krievijas interneta propaganda, LIGA. Bizness, 05.06.2014.) uzskata, ka internets ir kļuvis par viena no galvenajām arēnām Krievijas karadarbībai pret Ukrainu. Rakstā analizēta troļļu uzlidojumu dinamika Ukrainas interneta portāliem un to mērķi. Aģentūras ”Newsfront” vadītājs Vladimirs Degtjarevs vērtē, ka lielu daļu no komentāriem populāru mediju interneta versijās raksta nevis parastie lietotāji, bet gan apmaksātie troļļi. Viņas vērtējumā, galvenais troļļu mērķis ir radīt bara efektu: ”Cilvēkam psiholoģiski piemīt vēlme piekrist vairākumam. Ja es gribu uzrakstīt vienu Ukrainu atbalstošu komentāru, bet pirms manis jau ir uzrakstīti 20 prokrieviski – tad es sāku domāt, vai man ir taisnība.” Ukrainā populārās ”Ukrainskaja pravda” interneta versijas redaktore Aļona Pritula stāsta, ka viņas portālā darbojas kādi 3 – 4 troļļi, bet tie strādā ļoti intensīvi.

Tēzes atkārtojas: Eiropa slikta, Krievijā algas lielākas, drīz mūsējie būs Kijevā.

Rakstā sniegta pamācība, kā pazīt trolli, kā arī, atsaucoties gan tikai uz anonīmiem avotiem, minētas Krievijas oficiālās personas un institūcijas, ka algo troļļus, nosauktas interneta biržas, kuras aicina pieteikties troļļa ”darbam”, norādīts atalgojums par aktivitātēm sociālajos tīklos.

Kriss Eliots (The readers’ editor on… pro-Russia trolling below the line on Ukraine stories, The Guardian, 04.06.2014.) raksta par laikraksta ”The Guardian” moderatoru pieredzi, kuri ik dienu monitorē 40 000 lasītāju komentārus. Viņi ir pārliecināti, ka Kremļa politikas atbalsta kampaņa ir organizēta. Vecākais moderators stāsta – lai atklātu troļļus, tiek pārbaudīti aizdomīgie komentāri: ”Dedzīgu separātistu atbalstītāju komentāri lauzītā angļu valodā, kuri uzdodas esam no rietumvalstīm, parādās ļoti bieži.”

Trollēšana – aizvainojoši, agresīvi, tendenciozi komentāri, un to kampaņas var izpausties dažādās jomās.

Taču īpaši ļauna un draudīga komentāru gūzma apsēdusi ”The Guardian” un citu rietumu mediju portālus bruņotā konflikta laikā ar Ukrainu. Luks Hārdings, ”The Guardian” korespondents, kurš 2011.gadā tika izraidīts no Krievijas, uzsver, ka trollēšana Krievijā ir labi atstrādāts fenomens: troļļiem tiek dotas noteiktas frāzes, kuras, atkal un atkal atkārtotas, tiek izplatītas sociālajos tīklos. ”The Guardian” jau 2012.gadā rakstīja par prokremlisku interneta troļļu tīklu, kas bija saistīts ar organizāciju ”Naši” un tās līderi Vasiliju Jakemenko, kurš tagad ir Kremļa federālās jaunatnes aģentūras vadītājs.

Par Kremļa organizētu sistēmisku manipulācijas kampaņu jaunajos medijos ar mērķi ietekmēt Eiropas un ASV sabiedrisko domu var lasīt ”Dožģ” portāla redaktora Iļjas Klišina rakstā ”Rietumu apriešana”, vedomosti.ru, 21.05.2014. Maksa Sedona ”Documents Show How Russia’s Troll Army Hit America”, BuzzFeed.com, 02.06.2014. u.c.

Jūnija vidū savu pirmo publisko pasākumu ”Krievijas informācijas kampaņa pret Ukrainu: no Viļņas samita līdz Krimas referenduma” rīkoja jaunais, Rīgā dibinātais NATO izcilības centrs stratēģiskās komunikācijas jautājumos ”StratCom”. Pētījumā, kuru prezentēja Austrumeiropas politikas pētījumu centrs Anda Kudora vadībā, teikts: ”Lai arī interneta vide Krievijā ir daudz brīvāka nekā televīzijā, tomēr vara cenšas ietekmēt procesus arī globālajā tīmeklī. Kā norāda Krievijas analītiskais portāls ”The Insider”, Krievijas prezidenta administrācijas iekšpolitikas pārvalde kontrolē t.s. troļļu un blogeru darbu, kuri izpilda trīs uzdevumus:
1) pasūtījuma materiālu publicēšana un izplatīšana;
2) viltus kontu izveide sociālajos tīklos, kuri izplata pasūtījuma informāciju;
3) spama izplatīšana, oponentu vajāšana interneta vidē.

Ar šī darba organizēšanu nodarbojas vairāki cilvēki, kā vienu no nozīmīgākajiem var nosaukt holdinga ”Konkord” vadītāju Jevgēņiju Prigožinu, kurš ir personīgi pazīstams ar Vladimiru Putinu. Prigožinam ir savi propagandas ofisi arī Ukrainā, piemēram ”Harkovas ziņu aģentūra”.

”StratCom” publiskajā diskusijā prezentētā pētījuma mērķis bija analizēt pret Ukrainu vērstos stratēģiskos naratīvus un klišejas, kas atrodami Krievijas galveno TV kanālu sižetos. Līdzīgi pētījumi, iespējams, sadarbojoties Baltijas valstīm, ir nepieciešami, lai uzrādītu pret Latviju, Igauniju, Lietuvu vērstās propagandas klišejas un to izplatīšanas tehniku mūsu informatīvajā telpā. Tai skaitā – atsedzot Kremļa troļļu rosību, kas noteiktas klišejas nostiprina interneta komentāros.

Iespējams, izrādītos, ka vismaz daļa vainas par mūsu interneta diskusiju nomācošo līmeni nav mūsu pašu zemajā diskusiju kultūrā.

Daļa no pētījumā uzrādītajām klišejām Latvijā jau ir labi pazīstamas, piemēram, nicīgi izteikumi par Ukrainas valstiskumu, tēlojot to kā neizdevušos valsti, kas nespēj sevi pārvaldīt. Līdzīgi komentāri par Latviju un Igauniju īpaši intensīvi parādījās ekonomiskās krīzes laikā. Ukraiņi – fašisti, sena klišeja, kas likta lietā jau aukstā kara laikā gan pret ukraiņiem, gan baltiešiem, tolaik radīta, lai diskreditētu ietekmīgās trimdas organizācijas. Krievijas propagandas kanālos šobrīd tiek reanimēts arī Čečenijas kara laikā radītais mīts par baltiešu, reizēm poļu, snaiperēm.

Protams, ar pētīšanu vien nepietiks.”StratCom” diskusijā Sabiedroto spēku Augstākās pavēlniecības Eiropā stratēģisko komunikāciju vadītājs Marks Leitijs, kurš savulaik ilglaicīgi strādājis BBC, mudināja propagandu izaicināt ar profesionālu žurnālistiku, atmaskojot melus un nepatiesību. Viņš atgādināja, ka brīvi mediji, žurnālistu kvalitāte, neatkarība un profesionālie standarti ir vērtība, kas jānosargā, jo nekas nav tik grūti kā nodrošināt patiesas ziņas valstī, kurā brīvi mediji ir iznīcināti.

Krievijas TV kanālu īslaicīgs aizliegums ir pamatots, taču ne sevišķi iedarbīgs paņēmiens.

Latvijas mediju telpa vēl joprojām ir aizgājušās krīzes novājināta, sabiedrības tiesības zināt mediju patiesos īpašniekus nav likumā pietiekami aizsargātas, iespēja, ka Latvijas mediji nonāk Krievijas īpašnieku rokās, nav izslēgta. Tāpēc īpaši svarīgi ir nostiprināt sabiedriskos medijus. Ieguldījums to kvalitātē ir ieguldījums demokrātijā, šobrīd arī valsts drošībā. Kavēšanās apstiprināt vienotā sabiedriskā medija attīstību ir šīs valdības un Saeimas nepaveiktais darbs.

Ir jāiegulda nauda un pūliņi, lai taptu vienotais Baltijas sabiedrisko mediju kanāls krievu valodā. Manuprāt, ilgtermiņā tam vajadzētu orientēties uz krieviski runājošo auditoriju visā Eiropā. Atcerēsimies, cik nozīmīgu darbu aukstā kara apstākļos darīja ”Brīvā Eiropa” un ”Amerikas balss”. Šāda kanāla informācija būtu pakalpojums arī Krievijas publikai, kurā mediji pakļauti Kremļa kontrolei.

Latvijas informācijas telpai ir jākļūst jaudīgākai un caurskatāmākai, pretējā gadījumā mēs riskējam kļūt par vieglu laupījumu Krievijas informācijas karā.

Sarmīte Ēlerte ir ”Vienotības” frakcijas vadītāja Rīga domē, bijusī ”Dienas” galvenā redaktore.