Baumanis atteicies no veselības ministra amata

Viens no iemesliem – zemais atalgojums; Straujuma uzrunājusi citu kandidātu

Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektors Toms Baumanis atteicies no piedāvājuma kļūt par veselības ministru, ziņo aģentūra LETA. Ministru prezidentes Laimdota Straujuma, turpinot pildīt veselības ministres pienākumus, uzrunājusi citu kandidātu, kura vārdu pagaidām neatklāj.

Jau ziņots, ka ilgstoši slimojošā un vairāku veselības aprūpes organizāciju pretestību savām reformām saņēmusī veselības ministre Ingrīda Circene (V) 7.jūlijā iesniedza demisijas rakstu. Straujuma pirmdien parakstīja rīkojumu par Circenes demisiju.

Viens no iemesliem, kāpēc Baumanis atteicies no amata, ir zemais atalgojums, cits faktors ir īsais laiks, kas būtu jāpavada ministra amatā, skaidroja Ministru prezidente. Baumanis paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pateicas Straujumai par augsto novērtējumu un piedāvāto iespēju strādāt veselības ministra amatā. Viņš arī piebilst, ka piedāvājums ir atzinums RSU un tās kolektīva sasniegumiem.

Premjerministre runājusi ar kādu citu personu par iespēju ieņemt veselības ministra amatu, taču pagaidām atturējās nosaukt potenciālā kandidāta vārdu, vēsta LETA. Vaicāta, vai viņai kā veselības ministres pienākumu izpildītājai tā nenāksies nostrādāt līdz vēlēšanām, Straujuma šodien žurnālistiem atbildēja, ka to esot grūti pateikt.

“Ministrs ir politisks amats, tas prasa gatavību politiskai karjerai. Šobrīd neesmu gatavs sākt ilgstošu politisko karjeru, kādēļ arī biju spiests atteikties no veselības ministra amata piedāvājuma,” vēsta Baumanis. Viņš pauž pārliecību, ka veselības ministra amats jāieņem profesionālam politiķim vai arī kandidātam ar biznesa vadības vai ekonomista pieredzi.

“Veselības aprūpes nozares problēmas ir fundamentālas. Veselības aprūpe ir viena no publisko izdevumu jomām, kas līdz šim nav piedzīvojusi strukturālus pārkārtojumus. Tai pašā laikā veselības aprūpes nozares speciālisti līdz šim ilgstoši ir pārvaldījuši nozari un izvairījušies no nepieciešamajām pārmaiņām. Šobrīd nozares problēmas vairs nav atrisināmas ar medicīnas nozares speciālistu kompetencēm. Veselības ministram ir jābūt ar sevi pierādījuša vadītāja kompetencēm,” klāsta Baumanis.

Viņš uzskata, ka tikai ar sistēmiskiem uzlabojumiem papildu budžeta finansējums nesīs gaidītos rezultātus, taču, kā zināms, veselības aprūpē finansējums nekad nebūs pietiekams. “Jebkurā gadījumā ir pēdējais laiks definēt valsts apmaksāto pakalpojumu grozu un piesaistīt papildus ne-publisko finansējumu. Esmu pārliecināts, ka kopā ar apdrošināšanas nozari veicot medicīnas pakalpojumu tarifu punktu izcenojumu un pakalpojumu apmaksas kārtības pārvērtēšanu, veselības aprūpei atvērtos neapgūtas iekšējās finanšu rezerves. Veselības aprūpe jāfinansē gan ar publiskiem, gan ar privātiem līdzekļiem skaidri saprotamā veidā, kas arī praktiski vairos pakalpojumu pieejamību,” paziņojumā medijiem pauž Baumanis.

Viņš uzsver – veselības nozares pašattīrīšanās atvērtu ne vien apdrošināšanas finansējuma plūsmas ienākšanu medicīnas pakalpojuma apmaksā, bet arī skaidri pamatotu nepieciešamo budžeta finansējuma piešķīrumu veselības aprūpei jau tuvākajā laikā.