Saule novērsusi vaigu no Latvijas eksporta

Par 2014.gada maija ārējās tirdzniecības datiem

Ceturtdien saņemtie ārējās tirdzniecības dati apvienojumā ar jau zināmo par rūpniecību parāda, ka šā gada maijs ir bijis zemas aktivitātes mēnesis gan ražošanā, gan ārējā tirdzniecībā.

Maijā eksporta apjoms knapi, par 5,4 miljoniem jeb 0,7% pārsniedza to, kas bija pirms gada un bija par 3,6% mazāks nekā aprīlī. Savukārt saskaņā ar vakar publiskotajiem datiem, apstrādes rūpniecības apgrozījums maijā samazinājās par 3%, bet gada griezumā pieauga par 0,1%, dati par ražošanas apjomu ir nedaudz labāki.

Tam varētu būt divi iemesli, viens ar vairāk īslaicīgu ietekmi, otrā ietekme varētu būt ilgāka.

Maija datos nepārprotami redzama atbalss Krievijas rubļa vērtības kritumam, kas kulmināciju sasniedza martā un citiem ar šo valsti un Ukrainu saistītajiem nepatīkamajiem notikumiem.

Sākumā ar šiem tirgiem ciešāk saistītās nozares turējās apbrīnojami braši, bet bija zināms, ka daļā uzņēmumu tiek ražots ar cerību pārdot preci nākotnē. Agri vai vēlu bija jāpienāk noliktavu tīrīšanas brīdim. Šajā mēnesī strauji kritās līdz tam pārsteidzoši stabilā zivju produktu ražošana, tāpat arī eksports.

Jaunākie dati vēsta, ka 2.ceturksnī situācija Krievijas ekonomikā ir pamazām uzlabojusies un rubļa kurss ir virzījies augšup, Ukraina pamazām atgūst kontroli pār savu teritoriju, līdz ar to Austrumu tirgos sarežģītākais brīdis jau varētu būt aiz muguras.

Diemžēl vienlaikus vājinās izaugsme gan eirozonā, gan Centrāleiropas valstīs, kur situācija laikā ap gadu miju izskatījās ļoti cerīgi. Tieši maijā krasi saruka ražošana visās četrās lielākajās eirozonas valstīs – Vācijā, Francijā, Itālijā un Spānijā. Franču statistiķi pieļauj, ka tas varētu būt saistīts ar lielo brīvdienu skaitu un arī par Latviju ir dzirdēta šāda versija. Taču arī tuvāko nākotni parasti samērā precīzi raksturojošie iepirkumu vadītāju aptauju dati liecina par izaugsmes vājināšanos. Jūnija sākumā Eiropas Centrālā banka sāka aktīvāk rīkoties, lai eirozonas ekonomikai piešķiltu dzirksti, bet ātri rezultāti no tā nav sagaidāmi.

Par laimi, eirozonā ir gaidāma izaugsmes bremzēšanās nevis jauna lejupslīde, jo patērētāju noskaņojuma uzlabošanās tendence nav pārtrūkusi. Latvija jau iepriekšējos gados parādījusi spēju palielināt eksportu pat uz stagnējošiem tirgiem, mūsu konkurētspēja ir samērā laba. Lielbritānijā un ASV izaugsme drīzāk paātrinās, tāpēc uzņēmēji, kuriem ir šāda iespēja, var meklēt spēku šajos tirgos.

Turklāt šā gada otrajā pusē tiks strauji īstenoti ES fondu Augstas pievienotās vērtības investīciju programmas atbalstītie projekti rūpniecībā, kuru kopējā vērtība pārsniegs 100 miljonus eiro. Tiem neapšaubāmi būs pozitīva ietekme uz ražošanu nākotnē, kaut pastāv neliels risks, ka projektu ieviešanas procesā varētu tikt nedaudz traucēta ražošana. Piebildīsim, ja maijā rūpniecības apgrozījuma pieaugums gada griezumā bija tikai 0,1%, tad aprīlī tas bija 9%, līdz ar to kopējā tendence vēl raksturojama kā mēreni spēcīga.

Runājot par nozarēm, atzīmēsim tikai spilgtākos notikumus. Kā eksporta tā rūpniecības dati liecina, ka maijs nepārprotami bija grūts mēnesis ar metālu saistītajām nozarēm, īpaši jau mašīnbūvei, kas ir visai izteikti atkarīga no Krievijas un Ukrainas tirgiem. Iepriekšējie desmit gadi bija liela vilšanās par mēbeļu ražošanas nozari, turpretim šā gada un jo īpaši maija dati skaidri norāda uz nozares atdzimšanu.

Ļoti labs ir farmācijas eksporta apjoms maijā, tas audzis vairāk nekā par trešdaļu gan gada, gan mēneša griezumā. Tas saskan ar ļoti labiem izziņotajiem “Olainfarm” datiem, arī reeksportam šajā kategorijā gan reizēm ir jūtama ietekme.

Autors ir DNB bankas ekonomikas eksperts