Vēsturnieki rosina VKKF izveidot atsevišķu Vēstures nozares atzaru un ik gadu vēstures pētījumiem piešķirt 400 000 eiro
XXI gadsimta aktuālie politiskie notikumi liecina, ka vēstures izpratnei ikvienā sabiedrībā un valstī ir stratēģiska nozīme.
Lai spētu kritiski izvērtēt un novērst ārējos un iekšējos vēstures politizācijas mēģinājumus, tai skaitā ar tiem saistīto Krievijas autoritārās varas informatīvās telpas iespiešanos un tās negatīvo ietekmi Latvijā, sabiedrībai vēstures jautājumos ir jābūt izglītotai un labi informētai. Vēsture ir būtiska ikvienas sabiedrības kultūras sastāvdaļa, un tās izpratnei ir izšķirīga loma nācijas pašapziņas veidošanā un uzturēšanā. Savukārt vēstures izpratnes kvalitāte ir tieši atkarīga no vēstures nozares un ar vēstures izpēti saistīto institūciju stāvokļa valstī.
Pašreizējās situācijas raksturojums
Valsts finansējums vēstures nozarei Latvijā gadiem ilgi ir bijis nepietiekams, tāpēc pašlaik ne tikai turpinās nozares degradācija, bet arī jau redzami šādas politikas augļi. Salīdzinājumā ar analogu nozares institūciju finansējumu Lietuvā un Igaunijā 2008.-2014.gadā (skat. pielikumu) Latvijas vēsturnieki atrodas visnelabvēlīgākajā situācijā. Piemēram, 2010.gadā ar vēstures nozari saistīto izglītības un pētniecības institūciju kopējais finansējums (no valsts budžeta un projektu ietvaros piesaistītajiem līdzekļiem) Lietuvā bija 9 372 477 EUR, Igaunijā – 8 236 166 EUR un Latvijā – 3 141 457 EUR. Līdzīga situācija finansējuma proporcijā starp Baltijas valstīm bija gan 2008.gadā, gan 2013./2014.gadā.
Pastāvīga finansējuma trūkuma dēļ vēstures nozares institūcijas Latvijā nespēj nodrošināt atbilstošu pētījumu apjomu un pienācīgu saikni ar sabiedrību. Šādā situācijā par valsts līdzekļiem profesionāli izglītotie speciālisti nevar pilnvērtīgi strādāt nozarē, kas negatīvi ietekmē paaudžu maiņas procesu. Izpaliekot stabilai un prognozējamai vēstures nozares finansējuma sistēmai, nav iespējams nodrošināt regulāru akadēmisku un populārzinātnisku vēsturei veltīto publikāciju izdošanu latviešu valodā, bet starptautiskie humanitāro un sociālo zinātņu projekti šāda veida aktivitātes nefinansē.
Līdzekļu trūkuma dēļ nav arī iespējams tulkot un izdot Latvijas vēsturnieku publikācijas svešvalodās. Līdz ar to akadēmisko vēsturnieku intelektuālie resursi netiek pietiekami izmantoti nedz Latvijas starptautiskā tēla veidošanai, nedz sabiedrības konsolidācijai pašu mājās.
Latvijā ar vēstures pētniecību saistīto zinātnisko institūtu budžetos nav paredzēti speciāli līdzekļi nedz izdevējdarbībai, nedz komandējumiem darbam arhīvos, nedz dalībai konferencēs, nedz citām papildus aktivitātēm.
Līdz šim galveno atbalstu atsevišķiem vēsturnieku projektiem iespēju robežās sniedz Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF). Taču vēsturnieku ierosmes ne vienmēr ir iespējams salāgot ar fonda prioritātēm, turklāt VKKF nosedz tikai nelielu daļu ar vēsturi saistīto projektu tematiku. Minētais fonds pirmām kārtām vēstures nozarei devis atbalstu kultūras mantojuma nozares (prioritāte: kultūras mantojuma saglabāšana, nozares profesionālā attīstība, atbalsts pētnieciskajiem darbiem un to izdošanai) un tradicionālās kultūras nozares (prioritāte: tradicionālās kultūras saglabāšana, pārmantošana, pētniecība un popularizēšana) projektu konkursos. 2013.gadā kopējais finansējuma apjoms abās minētajās VKKF nozarēs bija 268 502 EUR, un salīdzinājumam līdzīgs finansējums bija literatūras nozarē (prioritāte: oriģinālliteratūras tapšana un izdošana) tas bija 233 686 EUR.
Priekšlikums situācijas uzlabošanai
Lai nodrošinātu pilnvērtīgas vēstures nozares pastāvēšanas un attīstības iespējas Latvijā, nepieciešami papildus finanšu resursi un avoti.
Viens no iespējamiem krīzes stabilizācijas instrumentiem būtu izveidot atsevišķu Vēstures nozari ar pastāvīgu ikgadēju finansējumu Valsts kultūrkapitāla fonda sistēmas ietvaros.
Tādējādi, VKKF ekspertiem izvērtējot iesniegtos projektus, būtu iespējams sniegt atbalstu jaunu pētījumu sagatavošanai, publicēšanai un popularizēšanai, piešķirot līdzekļus: 1) stipendijām pētniecības darbam Latvijā, kā arī citu valstu arhīvos un institūcijās; 2) izdevējdarbībai, ieskaitot vēsturnieku darbu tulkošanu; 3) vēstures nozares e-resursu izveidei un uzturēšanai; 4) konferenču rīkošanai Latvijā un atsevišķu pētnieku līdzdalībai konferencēs ārzemēs; 5) saiknes uzturēšanai starp pētniekiem un sabiedrību, t.sk. skolām (populārzinātnisku publikāciju sagatavošanai, izglītojošu lekciju un semināru organizēšanai utt.); 6) vēstures pētnieku līdzdalībai tūrisma un radošo industriju produktu veidošanā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, iesniedzam priekšlikumu par VKKF Nolikuma papildināšanu, izveidojot šajā fondā atsevišķu Vēstures nozari un ierosinām Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputātiem saziņā ar atbildīgajām institūcijām virzīt Saeimas lēmuma pieņemšanai priekšlikumu par ikgadēja finansējuma nodrošināšanu šim mērķim no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem 400 000 EUR apjomā, sākot ar 2015.gadu.
Ainārs Bambals, Dr.hist., Latvijas Valsts arhīva Dokumentu aprakstīšanas daļas galvenais arhīvists
Daina Bleiere, Dr.hist., Rīgas Stradiņa Universitātes asociētā profesore
Ritvars Jansons, Dr.hist., Latvijas Okupācijas muzeja direktores vietnieks
Ēriks Jēkabsons, Dr.hist., LU Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors
Mārtiņš Mintaurs, Dr.hist., LU Vēstures un filozofijas fakultātes docents
Ilgvars Misāns, Dr.hist., LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors
Jānis Šiliņš, Dr.hist., Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība
Andris Šnē, Dr.hist., LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns
Guntis Zemītis, Dr.hist., LU Latvijas vēstures institūta direktors
Komentāri (25)