Saeima galīgajā lasījumā pieņem opozīcijas un ZZS apsptrīdētos grozījumus
Saeimas deputāti galīgajā lasījumā ceturtdien pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, par prioritāriem nosakot kriminālprocesus, kuros apsūdzētas valsts amatpersonas.
Kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona, vai kurā apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, saprātīga termiņa nodrošināšanā būs priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem, ziņo LETA.
Saeima atbalstīja atbildīgās Juridiskās komisijas lēmumu noraidīt Saeimas deputāta Andreja Elksniņa (SC) priekšlikumu atteikties no attiecīgajām izmaiņām. Politiķis iepriekš pauda, ka pašlaik virzītie grozījumi arī nozīmēs, ka, piemēram, kriminālprocess tiks ātrāk skatīts pret amatpersonu, nevis pret personu, kas izvarojusi sievieti.
Elksniņš Juridiskās komisijas sēdē bija izteicies, ka šie grozījumi ir veidoti saistībā ar kriminālprocesiem pret Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu (“Latvijai un Ventspilij”) un Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieku Egilu Helmani (VL-TB/LNNK).
Priekšlikuma autors deputāts Andrejs Judins (Vienotība) iepriekš skaidroja, ka grozījumu mērķis ir mainīt tiesnešu darba plānošanu. Pašlaik lietas, kurās iesaistīta valsts amatpersona, skatīšana var tikt pārcelta arī vairāk nekā gadu vēlāk, piemēram, Helmaņa gadījumā tiesas sēde nozīmēta 13 mēnešus vēlāk. Ieviešot jauno normu, tiesai šis jautājums būtu jāskata dienā, kas veltīta steidzamo jautājumu skatīšanai, kas varētu nozīmēt tiesas sēdes pārcelšanu nevis par 13 mēnešiem, bet par vienu mēnesi.
Savukārt Elksniņa minētos piemērus viņš sauca par mākslīgiem, ņemot vērā, ka Latvijā ir apmēram 500 tiesneši un piecu amatpersonu lietu izskatīšana neliks šķēršļus citu lietu vērtēšanai. Judins uzsvēra, ka “Lembergs manā galvā nedzīvo” un ka viņš grozījumus ir iesniedzis nevis viena procesa dēļ, bet lai kopumā uzlabotos tiesu darba plānošana.
Pret Helmani ir sākta kriminālvajāšana. Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pirms gada norādīja, ka pret Helmani tika “vērsta provokācija” un Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks pats ļoti gaidot tiesas spriedumu šajā lietā.
Pieņemtajā likumā arī noteikts, ka kriminālprocesam par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību, ko nodarījusi persona, no kuras nepilngadīgais cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību vai dzimumneaizskaramību, kurā cietušais ir nepilngadīgs, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar līdzīgiem kriminālprocesiem, kuros cietušie ir pilngadīgas personas.
Tāpat prioritāri būs jāizmeklē un jāiztiesā noziegumi pret nepilngadīgā tikumību vai dzimumneaizskaramību, kā arī ar vardarbību saistīti noziegumi pret personu, kura ir materiāli vai citādi atkarīga no varmākas.
Piedāvātās likuma izmaiņas arī nosaka: nepilngadīgā cietušā pratināšana jāveic, cik ātri vien iespējams, nepieļaujot neattaisnotu vilcināšanos, turklāt pratināšanu pēc iespējas jāveic vienam un tam pašam izmeklētājam. Izmeklētājs, kurš apguvis speciālas zināšanas par saskarsmi ar nepilngadīgo, kriminālprocesa laikā bērna nopratināšanu varēs veikt bez psihologa vai pedagoga klātbūtnes.
Noteikts, ka krimināllietas par noziedzīgu nodarījumu pret nepilngadīgā tikumību un dzimumneaizskaramību vienmēr ir jāizskata slēgtā tiesas sēdē. Grozījumi likumā izstrādāti saskaņā ar Eiropas direktīvu par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu.
Veikta virkne uzlabojumu, lai pilnveidotu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu regulējumu un novērstu cilvēktiesību pārkāpumu riskus. Noteikts, ka personas piedalīšanās ar tai piemērojamo procesuālo piespiedu līdzekli saistīto jautājumu izlemšanā ir obligāta. Likumā noteikts termiņš, uz kādu personu var ievietot ārstniecības iestādē, lai konstatētu, cik nopietni ir personas psihiskie traucējumi, kas tai radušies pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas. Ārstniecības iestādei atzinums jāsniedz, tiklīdz iespējams konstatēt atlabšanu vai to, ka personu nav iespējams izārstēt, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā.
Tāpat noteikts sākotnējais termiņš, uz kādu personu var ievietot psihiatriskajā slimnīcā pirmstiesas procesā vai iztiesāšanas laikā, ja tā ir bīstama sabiedrībai. Šādos gadījumos personu psihiatriskajā slimnīcā var ievietot ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem, un šo termiņu izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa var pagarināt ne vairāk kā par sešiem mēnešiem vienā pagarinājumā.
Vēl viens Kriminālprocesa likuma pilnveidošanas aspekts skar juridiskām personām piemērojamo piespiedu ietekmēšanas līdzekļu regulējumu, piemēram, nosakot, kā var tikt slēgta vienošanās par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskai personai.
Komentāri (28)