Kā “Rīgas namu pārvaldnieks” savāc savu tiesu no vides reklāmām uz namu sienām
Vides reklāma ir viens no efektīvajiem mārketinga instrumentiem. To izmanto uzņēmumi, lai popularizētu savas preces un pakalpojumus, izmanto sabiedriskās organizācijas, lai paustu vēstījumu sabiedrībai, nesmādē arī politiķi pirms vēlēšanām. Daļa no vides reklāmām ir attēli un māju sienām, kas mēdz būt visai iespaidīga izmēra.
Tādējādi starp mājas īpašnieku un reklāmdevēju varētu izveidoties abpusēji izdevīgs darījums. Pirmais maksā par popularizēšanas iespēju, bet otrais saņem naudu, kuru var ieguldīt ēkas uzturēšanā, remontdarbos vai pat rekonstrukcijā. Liela daļa ēku Rīgā pieder dzīvokļu īpašniekiem, tātad ar dzīvokļa īpašnieku atļauju uz ēkas sienas var tikt izvietota vides reklāma, bet par saņemtajiem līdzekļiem var tikt remontēts jumts, atjaunotas durvis, uzlabota kanalizācija vai veikti citi mājai svarīgi darbi.
Viss būtu labi, ja ļoti bieži pa vidu šim darījumam neatrastos apsaimniekotājs – “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP). Šim apsaimniekotājam ir varena apetīte un vēlme iedzīvoties, jo no reklāmdevēja saņemtās naudas pusi tas patur sev, un ēkas vajadzībām tiek novirzīti tikai 50%.
Kāpēc dzīvokļa īpašnieki nesaņemt visu maksājumu? RNP kā vienmēr aizbildinās ar lielo darbu, kas viņam jāveic, lai apkalpotu šo darījumu.
Tomēr, ja iedziļināmies, RNP nedara gandrīz neko, tikai izmanto savas administratīvās iespējas, lai nodarbotos ar kaut ko līdzīgu legālam reketam.
Padomāsim kopā – attēlu uz ēkas izvieto un par to rūpējas reklāmdevējs, RNP tikai paraksta līgumu un uz tā konta tiek pārskaitīta nauda. Vai tas ir tik nopietns ieguldījums, lai savāktu sev pusi? Turklāt RNP darbība, apsaimniekojot gan tos 50%, kas atdoti ēkai, gan tos, kas savākti savām vajadzībām, ir vāji pārskatāma, un dzīvokļa īpašnieki bieži netiek informēti par līdzekļu izlietojumu. Nerunājot nemaz, ka bieži ar dzīvokļu īpašniekiem netiek saskaņota reklāma uz ēkas sienas, kam jābūt kā obligātam priekšnoteikumam.
Tātad RNP šajā gadījumā nodarbojas ar legālu naudas piesavināšanos, izmantojot savas administratīvās iespējas un bieži arī iedzīvotāju atkarību. Tomēr arī paši dzīvokļu īpašnieki nedrīkst pieļaut sevis apkrāpšanu. Viņiem būtu aktīvāk jāaizstāv savas tiesības, jāprasa atskaiti par līdzekļu izlietojumu un jāizsaka viedoklis par reklāmas izskatu un saturu vēl pirms tās izkarināšanas.
Autors ir Rīgas domes deputāts, Vienotība
Komentāri (32)