Tiesa lemj Neo krimināllietu skatīt slēgtās sēdēs

Cietusī šajā lietā ir banka “ABLV Bank”

Uzklausot apsūdzēto un cietušo puses argumentus, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien lēma tā dēvēto Neo krimināllietu skatīt slēgtās sēdēs.

Cietušo puses “ABLV Bank” interešu pārstāvis Jānis Rozenbergs tiesā norādīja, ka uztur lūgumu lietu skatīt slēgti, lai aizsargātu komercnoslēpumu, ciktāl tas attiecas uz viņa pārstāvamo. Arī prokurore lūdza lietu skatīt slēgtās sēdēs. Tāpat cietušo pusei pievienojās Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvis, ziņo LETA.

Savukārt apsūdzētā Ilmāra Poikāna aizstāvji Ilmārs Punka un Aldis Alliks lūdza tiesu sēdes noteikt atklātas. Punka norādīja, ka pastāv maza iespēja, ka sēdēs tiks atklāts komercnoslēpums. Punka sacīja, ka likums par komercnoslēpumu nosaka, ka par komercnoslēpumu uzskatāmas ziņas, kas atbilst visām pazīmēm.

Advokāts Alliks tiesā minēja, ka šis lūgums nebūtu skatāms patlaban, jo ar abstraktākām frāzēm par iespējamu komercnoslēpumu nepietiek, lai tiesa motivētu savu nolēmumu. Turklāt jāņem vērā arī sabiedrības intereses. Rezultātā Alliks ieteica lūgumu atstāt atvērtu, šobrīd par to nelemjot.

Pats apsūdzētais Poikāns norādīja, ka krimināllieta skatāma atklātās sēdēs, jo, visticamāk, sēdes lietas materiāli saturiski netiks vērtēti.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien sāka izskatīt Latvijas Universitātes pētnieka Ilmāra Poikāna jeb Neo krimināllietu par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS). Lietu skata tiesnese Una Melameda. Tiesas sēdē piedalās prokurore Vita Ozoliņa, kā arī VID pārstāvošā amatpersona, par cietušo atzītās bankas pārstāvis; sēdē piedalās apsūdzētais Poikāns un 29 liecinieki.

Poikānam apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 200.panta 2.daļas – par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai. Apsūdzība celta arī pēc Krimināllikuma 145.panta 1.daļas – par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, radot būtisku kaitējumu.

Poikāns apsūdzēts par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem un komercnoslēpuma saturošu ziņu neatļautu iegūšanu un izpaušanu. Pēc prokuratūras domām, apsūdzētais, būdams reģistrēts kā lietotājs VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā, veicis nelikumīgu fizisko personu datu lejupielādi, kā arī neatļauti ieguva VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas elektroniskos dokumentus.

No apsūdzības izriet, ka, būdams reģistrēts EDS lietotājs un apzinoties piekļūšanas kārtību deklarēšanas sistēmā, 2009.gada jūlijā Poikāns konstatējis VID sistēmas ievainojamību. Pēc tam Poikāns laikā no 2009.gada oktobra līdz 2010.gada februārim veicis pretlikumīgu datu lejupielādi, secīgi savos datu nesējos ielādējot no EDS un uzglabājot sev nepiederošus 7 453 411 EDS dokumentus ar juridisko un fizisko personu datiem.

Izmeklēšanā konstatēts, ka Poikāns neatļauti ieguva savā neierobežotā lietošanā 250 VID EDS elektroniskos dokumentus, pārkāpjot Komerclikumā un Informācijas atklātības likumā paredzētās komersanta tiesības uz komercnoslēpumu. Dokumenti saturēja komercdarbībai svarīgu un vērtīgu informāciju – ziņas par bankas darbiniekiem, ziņas par bankas klientiem, ziņas par bankas sadarbības partneriem, no kuriem banka saņem preces un pakalpojumus.

Poikāns, patvaļīgi piekļūstot VID automatizētajai datu apstrādes sistēmai, esot neatļauti ieguvis arī fizisko personu deklarāciju datus. Iegūtie dokumenti saturēja informāciju par darbinieku vārdiem, personas kodiem, ienākumiem un ieturētajiem nodokļiem, adresēm. Pēc prokuratūras domām, iegūtos dokumentus Poikāns lejupielādēja, izmantojot savā īpašumā esošo portatīvo datoru, savukārt vēlāk tos glabājot un pētot no savā īpašumā esoša ārējā cietā diskā, ko kratīšanā izņēma policija.

Krimināllikums par komercnoslēpuma saturošu ziņu neatļautu iegūšanu un izpaušanu paredz brīvības atņemšanu līdz vienam gadam vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Savukārt par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.