Sociālantropologs: Atbalsta vēstule prezidentam izskatās pēc joka

Prezidenta kancelejai nav nekādas saistības ar anonīmo atbalsta vēstuli Bērziņam

Otrdienas vakarā vairāku valsts institūciju komunikāciju departamentu e-pastus sasniegusī it kā nepilna desmita personu parakstītā atbalsta vēstule Valsts prezidentam Andrim Bērziņam drīzāk izskatās pēc joka, Ir.lv vērtē sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. Iepazinies ar vēstuli, viņš teic – ja tā tiešām ir domāta nopietni, tad tā pozitīvu atbalstu Bērziņam noteikti nesniedz. Prezidenta kancelejai ar izsūtīto vēstuli neesot nekāda sakara, Ir.lv norāda Bērziņa preses sekretāre Līga Krapāne.

Ir.lv rīcībā nonākušo atbalsta vēstuli prezidentam Bērziņam, kuru par savādajiem izteikumiem jaunajā ārpolitiskajā siuācijā pirms nedēļas skarbi kritizēja vairāk nekā 400 Latvijā pazīstami cilvēki, parakstījuši astoņi cilvēki ar piebildi “un citi”. Vēstule izsūtīta no anonīma e-pasta un uz tādu pašu tiek aicināti rakstīt Bērziņam veltītos atbalsta vārdus.

Atbalsta vēstulē prezidentam teikts, ka “viedokļi par Valsts prezidenta lēmumiem un rīcību atšķiras. Un, kā jau bieži vien tas notiek, sabiedrība un mediji par patiesības nesējiem uzskata skaļākos bļāvējus. Bet Valsts prezidentam ir taču arī ne mazums atbalstītāju, vai ne?” Tāpēc cilvēki tiek aicināti vienoties kustībā, lai atbalstītu Bērziņu, jo viņš ir “vīrs ar taisnu stāju, pats savu galvu uz pleciem, kurš neatsaucas katram skribenta vai ārzemju vietvalža svilpienam”, un norādīts e-pasts, kur rakstīt un stāstīt, “kāpēc arī Jūs vēlaties atbalstīt Andri Bērziņu”. Vēstules autori sola visus parakstus nogādāt prezidenta kancelejā.

Valsts prezidenta kanceleja nekādi nav iniciējusi šīs vēstules tapšanu, Ir.lv stāsta Valsts prezidenta preses padomniece Līga Krapāne. Viņa bija pārsteigta par šādu vēstuli. Krapāne nekādu vērtējumu par vēstulē pausto nesniedz, tikai norāda, ka Valsts prezidenta kancelejas nostāja par prezidenta darbību jau izklāstīta 1.aprīļa oficiālajā paziņojumā.

„Vēstule izskatās pēc joka,” tā šo sacerējumu Ir.lv raksturo sociālatropologs Sedlenieks. Viņam liekas, ka ir vairākas aizdomīgas pazīmes, kas norāda – tā varētu arī nebūt autentiska. Tai nav konkrēta autora, kas uzņemtos par vēstuli atbildību, to nav parakstījis neviens sabiedrībā pazīstams cilvēks, turklāt parakstījušo identitātes ir gana dīvainas, lai par tām šaubītos, piemēram, „redzams, ka viens no atbalsta vēstules aktīvistiem ir XX gadsimta latviešu dzejnieks Jānis Akurāters, kas sen kā miris”.

Sedleniekam izsūtītā vēstule izskatās arī pēc provokācijas ar domu „uzkurināt” sabiedrību. Ja vēstule tiešām ir domāta nopietni, tad tā pozitīvu atbalstu Valsts prezidentam nesniedz, uzskata sociālantropolgs. Arī vēstules nobeigumā paustā ideja: „Mums beidzot ir Valsts prezidents, kurš pats domā un dara,” Sedleniekam šķiet drīzāk ironiska.

Sociologs Arnis Kaktiņš nedomā, ka kāda no atklātajām vēstulēm ļoti ietekmēs sabiedrības vērtējumu par Valsts prezidentu. Lai arī aprīļa reitingus varēs izvērtēt tikai maija sākumā, Kaktiņa pieredze, vērojot prezidenta skatījumu, liecina, ka nekādas lielas pārmaiņas nav gaidāmas. Šādas vēstules Kaktiņš salīdzina ar “sīkiem akmentiņiem Baltijas jūrā”. 

Kaktiņš Ir.lv teic, ka, neskatoties uz pretējiem viedokļiem par Andri Bērziņu gan medijos, gan sociālajos portālos, prezidents arvien ir viens no augstāk novērtētajiem politiķiem un amatpersonām Latvijā. Kaktiņš to izskaidro, ka negatīvais viedoklis, kas saistīts ar prezidenta spēju novērtējumu, neatspoguļo visas sabiedrības nostāju.

Lai arī pēdējos mēnešos prezidenta darbības vērtējumā vairāk parādās negatīvais novērtējums nekā Bērziņa darbības sākumā, tomēr viņa darbu pozitīvi joprojām vērtē vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, norāda Kaktiņš.