Foto — Reinis Hofmanis, F64
Kamēr cilvēks lieto narkotikas, tas ir viņa Dievs. Negāja labi,
to pielūdzot? Tad jāpamēģina cits Dievs, saka teologs un psihologs Māris Ķirsons. Savulaik Amerikā viņu pašu izglāba Minesotas programma, tagad viņš cenšas palīdzēt spaisa lietotājiem Latvijā
Vēl aiz Sarkandaugavas, otrpus kanālam, kas savieno Ķīšezeru un Daugavu - atkarību ārstēšanas centrs Akrona 12 Vecmīlgrāvja slimnīcas teritorijā ir tālu prom no Rīgas centra gan ģeogrāfiski, gan sajūtu līmenī. Cilvēki, kas pūlas izrauties no alkohola, azartspēļu, narkotiku un aizvien biežāk tieši spaisa atkarības, 28 dienas pildīdami tā dēvētās Minesotas programmas nosacījumus, šeit ienirst kā laika kapsulā. Strikta dienaskārtība. No celšanās plkst.7.15 un rītarosmes līdz naktsmieram plkst.23 tikai viena stunda brīvā laika. «Tu nevari izbeigt dzert dzerdams. Lai gan es skaidri nezinu, ko gribu, es skaidri zinu, ko es negribu. Mēs padevāmies, lai uzvarētu,» lasu uzrakstus pie sienām istabā, kur notiek sapulces. Bariņš vīriešu ir atprasījušies ārā uzsmēķēt. Atkarību zīmogs viņu sejās joprojām tik uzkrītošs, ka nobīstos, nepieeju parunāties. Gaitenī pie sienas saspraustas sirsniņas ar viņu vārdiem, iedalījums pa palātām. Pašlaik te ārstējas 25. Oļgerts, Jānis, Leonīds, Vladimirs, Jevgeņijs, Aleksejs, Raivis, Dzintars, Andris, Ēriks... Ir arī dāmas. Līga, Aina, Larisa, Liene, gluži ikdienišķi latviešu un krievu vārdi.
