Pret „spaisa” vilni

Jau bērnudārzā ir jāmāca, kā pateikt „Nē!” jaunām un vecām psihoaktīvajām vielām

Ko gan var darīt ikkatrs no mums – neņemt mutē absurdo vārdu salikumu „legālās” narkotikas. „Kā tad tā? Narkotikas, bet legālas?” jautājot bērni skolās, kad Rīgas Labklājības departamenta cilvēki ieradušies stāstīt par „spaisa”* vai jauno psihoaktīvo vielu postu.

Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka p.i. Andrejs Aronovs atceras, ka „spaisa” vilnis pār Rīgu sāka velties 2013.gada otrajā pusē. Savukārt Pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass ar lielām, lielām bažām gaida, kas notiks pavasara brīvlaikā, ja līdz tam jauno psihoaktīvo vielu uzbrukums nebūs savaldīts.

Patlaban gandrīz ik dienu dzirdam par „spaisa” postu. Slimnīcā nokļuvis gan divpadsmit gadīgs zēns, gan vīrs pirmspensijas vecumā. Pieaug mirušo skaits. Izdzīvojušajiem var būt neatgriezeniski smadzeņu bojājumi. Tas viss notiek Rīgā (ir arī gadījumi citur Latvijā), nevis kādā Kolumbijas vai Afganistānas narkokartelim piederošā ciematā. Joprojām pēc narkotikām, kuras nez kādēļ muļķīgi iedēvētas par legālām, jau no rīta var redzēt rindā stāvam jauniešus.

„Spaiss” plosās ne tikai Latvijā, tas kļuvis par jaunu Eiropas nelaimi, kā tikt ar to galā domā visur. Dažas valstis lēmumus pieņem straujāk – Īrija un Zviedrija, varam no tām mācīties.

„Spaisa” vilnis ir varens un viltīgs. Tam ir divi galvenie iemesli. Pirmais: tiklīdz aizliegts kārtējais „spaisa” paveids, ražotājs variē formulu un apgrozībā tiek laista jauna inde, kas ir „legāla” līdz brīdim, kad to atrod, pārbauda un aizliedz.

Otrais: ļaunums netiek atbilstoši sodīts. Tas izkristalizējās arī diskusijā, uz kuru Rīgas domes ‘Vienotības” frakcija pagājušajā nedēļā bija aicinājusi Rīgas Pašvaldības policijas vadību, Saeimas deputātus, Veselības ministrijas un Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāvjus.

Problēma Nr.1. Tiklīdz ir noteikts aizliegums kādai no jaunajām psihoaktīvajām vielām (aizliegto vielu sarakstā Latvijā ir iekļautas jau 33 ģenēriskās formulas), ražotājs sintezē jaunu vielu.

Aronovs stāsta, ka tas notiek gandrīz vienlaicīgi ar vielas izņemšanu kādā no „točkām” – pa telefonu vai internetu tiek dots pasūtījums jaunai vielas variācijai. Varot būt 400 vai pat 1000 šādas jaunas formulas un neskaitāmas no tām atvasinātas variācijas. Tāpēc līdzšinējā kārtība, kad aizliegto vielu sarakstā tiek iekļautas vielas pēc tam, kad tās izņemtas, pārbaudītas un atzītas par kaitīgām, neļāva tikt galā ar „spaisa” vilni. Arī pagaidu aizliegumi nebija pietiekami efektīvs. Tāpēc tagad aizliegto vielu sarakstā tiek iekļautas arī tās vielas, kas atklātas citās Eiropas valstīs, pat pirms nonākšanas Latvijā, saka veselības ministres padomniece Egita Pole.

Problēma Nr.2. Līdz šim likums nedeva nepieciešamos ieročus likumsargiem cīņai ar nāvējošās vielas tirgoņiem un tirgotavām. Ceturtdien, 3.aprīlī, Saeima steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Krimināllikumā.

Turpmāk kriminālatbildība, tai skaitā cietumsods, būs paredzēts par jaunas psihoaktīvas vielas vai tās saturoša izstrādājuma, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota, izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu realizācijas nolūkā vai par šādu vielu realizāciju. Tas nozīmē, ka kriminālatbildību varēs piemērot arī pagaidu aizlieguma laikā. Vērā ņemams ir arī Iekšlietu ministrijas priekšlikums „spaisa” apkarošanā piešķirt policijai ārkārtas pilnvaras.

Saeimas deputāts Andrejs Judins (Vienotība), kurš aktīvi virzīja grozījumus Krimināllikumā, iesaka Pašvaldības policijai rīkot ne tikai kopīgus reidus ar valsts policiju, bet arī iesaistīt tajos prokuratūras pārstāvjus, kas uz vietas var dot sankciju. Pašvaldības policijas iespējas rīkoties ir ierobežotas, jo, piemēram, viņi bez nepieciešamās sankcijas nevar ieiet „spaisa” tirgotavā vai apturēt tirgotavas darbību.

Kā stāsta Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass, patlaban Rīgā ir apzinātas 42 „točkas”, kur tirgo „spaisu”, pašvaldības policija tās regulāri kontrolē, reiz pat pie kādas no tām stāvējusi policistu patruļa, bet… nāk pircējs pastumj malā policistu un nopērk maisiņu ar vielām, jo tās nav vēl iekļautas aizliegto vielu sarakstā. Dažā tirgotavā pat uz sienas esot instrukcija, kā rīkoties, ja ierodas policija. Un, pat ja psihoaktīvo vielu maisiņi ir paņemti pārbaudei, tirgotava savu rūpalu nepārtrauc, jo jau pēc stundas ir atvesti citi maisiņi, un viss turpinās. Tāpēc sekmīgi apkarot „spaisu” var tikai cieši sadarbojoties pašvaldības un valsts policijai.

Var cerēt, ka izmaiņas Krimināllikumā, operatīva informācijas apmaiņa ar citām ES valstīm, aktīva valsts un pašvaldības policiju rīcība liks noplakt „spaisa” vilnim. Soda bardzība un jauno „spaisa” izstrādājumu operatīva iekļaušana aizliegto vielu sarakstā iegrožos to izplatību.

Tomēr Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (Vienotība) aicina pievērst uzmanību arī pieprasījumam. Tas ir liels. „Spaisa” paciņa maksā vienu eiro (peļņa tirgoņiem sasniedz pat 1000%). Ir izveidots pārdošanas tīkls. Arī vislabākais likums un visefektīvākā policijas rīcība nevar simtprocentīgi pasargāt mūsu bērnus.

Tāpēc Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības pārvaldes speciāliste Ieva Grietēna uzskata, ka bērniem jau bērnudārzā ir jāmāca, kā pateikt „Nē!” jaunām un vecām psihoaktīvajām vielām. Un kā šo „Nē” pateikt, ja pamēģināt piedāvā nevis svešinieks, bet labs draugs. Par prevencijas svarīgumu mīlam runāt, bet parasti tas neatspoguļojas lēmumos par naudas piešķiršanu. Finansējuma palielinājums Labklājības departamentam, lai strādātu ar bērniem un jauniešiem bērnudārzos un skolās, galarezultātā izrādīsies lētāks, nekā seku apkarošana. Cīņa ar „spaisa” vilni ir cīņa par dzīvību.

*”spaiss” ir nosaukums vienai konkrētai jaunajai psihoaktīvajai vielai, tomēr šis nosaukums iegājies, lai apzīmētu maisījumu, kas rodas apsmidzinot nevainīgu zāļu maisiņu ar noteiktu ķīmisku vielu, kas izraisa psihoaktīvu reakciju.

Autore ir Rīgas domes „Vienotības” frakcijas priekšsēdētāja