Foto: Kristaps Kuhaļskis, F64
Jau bērnudārzā ir jāmāca, kā pateikt „Nē!" jaunām un vecām psihoaktīvajām vielām
Ko gan var darīt ikkatrs no mums - neņemt mutē absurdo vārdu salikumu „legālās" narkotikas. „Kā tad tā? Narkotikas, bet legālas?" jautājot bērni skolās, kad Rīgas Labklājības departamenta cilvēki ieradušies stāstīt par „spaisa"* vai jauno psihoaktīvo vielu postu.
Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka p.i. Andrejs Aronovs atceras, ka „spaisa" vilnis pār Rīgu sāka velties 2013.gada otrajā pusē. Savukārt Pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass ar lielām, lielām bažām gaida, kas notiks pavasara brīvlaikā, ja līdz tam jauno psihoaktīvo vielu uzbrukums nebūs savaldīts.
Patlaban gandrīz ik dienu dzirdam par „spaisa" postu. Slimnīcā nokļuvis gan divpadsmit gadīgs zēns, gan vīrs pirmspensijas vecumā. Pieaug mirušo skaits. Izdzīvojušajiem var būt neatgriezeniski smadzeņu bojājumi. Tas viss notiek Rīgā (ir arī gadījumi citur Latvijā), nevis kādā Kolumbijas vai Afganistānas narkokartelim piederošā ciematā. Joprojām pēc narkotikām, kuras nez kādēļ muļķīgi iedēvētas par legālām, jau no rīta var redzēt rindā stāvam jauniešus.
