„de facto”: Krievu oligarhiem lieli darījumi Latvijā

Raidījums atklāj to Krievijas oligarhu, kurus ķērušas Krimas krīzes dēļ ieviestās Rietumvalstu sankcijas, biznesa darījumus Latvijā

Krievijas tiešās investīcijas Latvijā sasniedz 580 miljonus eiro, bet krievu nauda uz šejieni nonāk arī pa apkārtceļiem, svētdien ziņoja LTV raidījums „de facto”. Latvijā “nauda strādā” arī vairākiem Krievijas oligarhiem, kas jau iekļuvuši vai bijuši tuvu Rietumvalstu sankciju listēm.

Pagājušajā nedēļā gan ASV, gan Eiropas Savienība papildināja individuālo sankciju sarakstā iekļauto Krievijas amatpersonu un prezidentam Vladimiram Putinam pietuvināto cilvēku loku.

Tā Kremlim lojālo biznesmeņu lokā minēts”Severstaļ” īpašnieks Aleksejs Mordašovs, kura kontrolētā kompānija “Power Machines” pēdējā pusgada laikā ieguvusi teju 80 miljonus vērtus “Latvenergo” pasūtījumus, ziņo LTV raidījums. Tai uzticēti Ķeguma un Pļaviņu hidroelektrostaciju rekonstrukcijas darbi.

“Latvenergo” ražošanas direktors Māris Kuņickis raidījumam skaidro, ka “Power Machines” piedāvājums bija saimnieciski izdevīgākais, turklāt ar zemāko cenu: “Ļaunākajā gadījumā šīs turbīnas var netikt piegādātas. Tad mums ir jāmeklē citi ceļi kā modernizēt elektrostacijas.”

Pašu Mordašovu, kurš no Valsts prezidenta Andra Bērziņa rokām saņēmis Atzinības krustu par ieguldījumu Latvijas ekonomikā, tiešas sankcijas nav skārušas, bet ASV nežēlastībā kritusi par Putina banku dēvētā “Bank Rossija”, kurā Mordašova “Severstaļ” pieder 6% akciju.

Sankcijas vērstas arī pret lielākajiem bankas akcionāriem Genādiju Timčenko un Juriju Kovaļčuku. Medijos iepriekš izskanēja, ka abi ieinteresēti sašķidrinātās gāzes termināļa celtniecībā Baltijā.

Kovaļčuka dēls Boriss vada Krievijas elektrības tirdzniecības monopolistu “Inter RAO”, no kura daudzas Latvijas pašvaldības un uzņēmumi pērk elektrību. “Inter RAO” nesen no Latvijas saņēma atbalstu atdot darījumiem ar Krieviju vienu augstsprieguma elektrolīniju, kas patlaban noslogota elektrības piegādēs no Igaunijas.

Tāpat ASV sankcijas ķērušas Putinam tuvos brāļus Arkādiju un Borisu Rotenbergus, kuri ir arī Latvijā strādājošās “SMP bankas” īpašnieki.

Britu laikraksts “The Guardian” iespējamo ASV mērķu listē pieminējis arī vienu no Krievijas bagātākajiem cilvēkiem Viktoru Vekselbergu. Viņa grupas uzņēmums Mežaparkā ceļ 50 miljonus eiro vērto jauno Valsts ieņēmuma dienesta māju.

Izskanējis arī miljardiera Vladimira Jevtušenkova vārds. “de facto” jau vēstīja, ka Jevtušenkova finanšu korporācija “Sistema” izrādījusi interesi par “Lattlecom” valsts daļu iegādi.

Bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) neredz milzīgu Kremlim pietuvinātu oligarhu ietekmi Latvijā. Pēdējos gados Krievijas uzņēmēji daudz investējuši rūpniecības sektorā, kas ir apsveicami, viņš norāda. “Tie ir vidēja mēroga uzņēmēji, kas nodarbojas ar biznesu, nevis Kremļa interešu īstenošanu,” saka eksministrs.

Latvijas ekonomiskās saites ar Krieviju nav tik ciešas kādas tās bija 90.gados, tādēļ Latvija salīdzinoši vieglāk pārvarētu ekonomiskas sankcijas, ja Eiropas Savienības līderi nolems tādas pret Krieviju ieviest, pārliecināts Pavļuts.

Visaptverošu sankciju gadījumā visvairāk ciestu Latvijas ostas un tranzīta nozare – pazustu ap 70% kravu. Tiesa, šāda realitāte agrāk vai vēlāk vienalga iestātos, jo Krievijas politikas dokumenti skaidri paredz līdz 2020.gadam strauji samazināt kravu plūsmu caur Baltiju.

“Notikumi Krimā to tikai var pasteidzināt,” saka Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš. Viņš atzīmē, ka Igaunija ko līdzīgu savulaik piedzīvoja pēc tā sauktajiem bronzas kareivja nemieriem. “Krievijas tranzīts apstājās, viņi pārorinetējās uz konteineru kravām, lielākas pievienotās vērtības kravām un tagad dzīvo labi,” atzīmē Krūmiņš.

Raidījums vēsta, ka Ekonomikas ministrija tur slepenībā trīs notikumu attīstības scenārijus. No tiem ļaunākais, pēc neoficiālas informācijas, paredz Latvijas iekšzemes kopprodukta kritumu par 10%. Šo skaitli negribīgi apstiprinājusi arī premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība).

Tomēr Latvijas Banka (LB) pārliecināta, ka pilnīga ekonomisko saišu saraušana ar Krieviju tik dziļas brūces ekonomikai neradīs. “Tādu aprēķinu mums nav, ka varētu būt tik dramatisks efekts pat pie ļoti slikta scenārija,” saka LB ekonomists Andris Strazds. Viņš paredz, ka pašreizējā nenoteiktība līdz reālu sankciju piemērošanai var radīt izmaiņas iedzīvotāju uzvedībā, piemēram, investīciju kritumu.