Rakstnieka Paula Bankovska stāstu krājums Es neko neatceros. Par lietu dabu apkopo 17 ar mīlestību, smaidu un šķietamu vieglumu pasniegtus stāstus, kuru vēstītāji ir lietas. Gan tik sadzīviskas kā grīdas lupata vai vīna pudeles, gan dramatiskus notikumus piedzīvojis kabatas nazis un sirds, kurai taču arī nav ne saprāta, ne dvēseles. Krājumu ilustrē autora zīmētās akvareļu gleznas.
Vai tev pašam ir kāda lieta ar stāstu?
Man ir rotaļu lācītis, kurš ir tikpat vecs kā es. Man bija daži mēneši, kad to uzdāvināja. Tas ir ļoti nodilis un nodeldēts bija jau tad, kad man bija kādi pieci gadi. Mamma uzskatīja, ka viņam vajag uzadīt vestīti, lai nodilumu noslēptu. Man patīk, ka lietas ar vēsturi veido telpu ap mani. Es dzīvoju kopā nevis ar lietām, bet ar stāstiem, ko tās vēsta.
Tas nozīmē, ka tu jau agrāk mēdzi «iejusties» lietās?
Tā gluži nebija. Nekad nemēģinu domāt par priekšmetiem kā par dzīviem. Ideja, ka lietām var būt savas domas, jūtas vai saprašana, radās kopā ar stāstiem. Manā iepriekšējā grāmatā darbojās zvēri. Vairākās grāmatās varoņi, saprotams, ir cilvēki. Un tad man radās doma – kā būtu, ja lietām būtu saprātīgu būtņu pazīmes?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.