Eiro komunikācijas stratēģijas konkursā uzvar Stendzenieka “!Mooz”

Ar kampaņas palīdzību informēs sabiedrību un centīsies sasniegt 60% iedzīvotāju atbalstu eiro

Līgums par eiro ieviešanas komunikācijas stratēģiju, pēc Ir.lv iegūtajām neoficiālajām ziņā, tiks slēgts ar Ērika Stendzenieka vadīto „!Mooz” un „Komunikācijas aģentūru”. Uzvarētājam līdz nākamā gada janvārim būs jānodrošina visu informatīvo materiālu izstrāde, kas saistīta ar eiro ieviešanu. Plānotā līgumcena ir līdz 285 tūkstošiem latu, to līdzfinansē Eiropas Savienība. Savukārt konkurenti no sabiedrisko attiecību aģentūras „MRS Grupa” ar konkursa rezultātiem nav apmierināti un iesnieguši pretenzijas par konkursa norisi.

Finanšu ministrijas eiro komunikācijas nodaļas vadītāja Ināra Rubene Ir.lv teica, ka ceturtdien žūrijas komisija izvēlējās pretendentu, ar kuru turpināsies sarunas par eiro ieviešanas komunikācijas izstrādi līguma parakstīšanu, taču procedūra vēl neesot noslēgusies. Konkursa uzvarētājs oficiāli tiks paziņots tuvāko divu nedēļu laikā.

Uzvaras pamatā bijusi pieredze

„!Mooz” vadītājs Ēriks Stendzenieks Ir.lv atzīst, ka viņam ir prieks par rezultātu. Viņaprāt, izvēles pamatā bijusi pieredze līdzīgu kampaņu rīkošanā. Kā piemērus viņš minēja kampaņu par virszemes televīzijas projektu sadarbībā ar “Lattelecom” un vienu no redzamākajām pagājušā gada kampaņām „Tu esi. Tu vari”, kuras rezultātā paralimpiešu prēmijas bija pielīdzinātas olimpisko medaļnieku prēmijām.

Stendzenieka pagājušā gada izteikums laikrakstam “Dienas bizness”, ka „jebkura nauda, kas tiek izdota eiro ieviešanas reklāmā, ir zemē nomesta”, viņaprāt, patlaban nav aktuāls. „Mans izteikums bija drīzāk brīdī, kad nebija skaidrs – pievienosies vai nepievienosies. Man šķiet, nav jēgas tieši reklamēt eiro. Šajā konkursā 90% no visas enerģijas, resursiem idejām un izpildījuma ir par eiro informēšanu, un tikai 10% par to, kā pārliecināt sabiedrību. Mana dziļākā pārliecība ir, ka sabiedrība pati pārliecināsies tad, kad eiro būs ieviests.”

Viņš atzīst, ka šī vairs nav kampaņa par vai pret eiro valūtu, bet gan par eiro informēšanu: „Tikai muļķis nemaina savas domas dzīves gaitā. Esmu bijis abu ierakumu pusēs, dzirdējis visus argumentus. Plāna B mūsu valstij nav bijis.” Viens no kampaņas mērķiem ir sasniegt 60% atbalstu eiro. „Mēs atklāti teicām, ka tāds atbalsts varētu būt nākamā gada februārī-martā. Iespējams, šis godīgums arī bija noteicošais.”

Konkurenti ar rezultātu nav apmierināti

Jēkabs Krastiņš, sabiedrisko attiecību aģentūras „MRS Grupa” valdes loceklis, ar konkursa rezultātiem ir sarūgtināts un nav apmierināts. Konkursā, kurš bija sadalīts divos posmos, žūrijas komisija par labāko ideju atzina tieši „MRS Grupas” ideju, taču galarezultāts bija cits. „Formāli iebilst nevar, bet tas atgādina farsu vai absurda teātri.”

Kā vienu no iemesliem Krastiņš min, ka pietrūcis rezultātu detalizēta skaidrojuma. Taču eiro komunikācijas nodaļas vadītāja Rubene iebilst, ka visi rezultāti pretendentiem ir paziņoti vienlaicīgi, tāpēc iebildumus varēja izvirzīt uzreiz, nevis “vēlāk aiz durvīm”.

Komentējot uzvarētāju, Krastiņš saka – ja „persona, kura ir publiski iestājusies par lata devalvāciju, par to, ka eiro kampaņa nav jārīko, konkursā uzvar, tad tas ir mazliet dīvaini. Arī iepirkums atgādina nevis profesionālu komunikācijas pakalpojumu iepirkumu, bet vairāk darba interviju”, kurā nevis izvērtē profesionālās spējas un radošumu, bet izlemj, balstoties uz “patīk un nepatīk” argumetiem.

Tāpat Krastiņš uzskata, ka Sabiedrība par atklātību „Delna”, kura uzraudzīja konkursa norisi, nebija informēta par visiem darbiem. „Viņus pieaicināja, lai tas publiski smuki izskatās. Tas ir absurda teātris.”

„Delnas” padomes priekšsēdētāja Inese Voika uzskata, ka šis bija viens no labākajiem konkursiem. To viņa skaidro ar labi izstrādātu nolikumu, kuru veidoja, runājot ar industrijas pārstāvjiem. Tāpat tika vērtēta ne tikai ideja, bet arī aģentūras komandas sadarbība, ko Latvijā bieži neizvērtē.

Runājot par konkursa otro kārtu, Voika atzīmē, ka tajā tika vērtēta komanda sadarbībā, dodot izpildei dažādus uzdevumus. „Tas bija adekvāts process, jo bija nepieciešama ne tikai ideja, bet arī sadarbība. No PR viedokļa slikta komandas sadarbība nozīmē arī sliktu ideju.”

Informēšana turpināsies līdz nākamā gada janvārim

Metu konkursā par eiro ieviešanas komunikācijas stratēģijas izstrādi un īstenošanu piedalījās piecas aģentūras. Žūrijas komisijā bija neatkarīgi eksperti, kurus izvēlējās Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācija (LSAKA).

Konkurss bija sadalīts divās daļās. Pirmajā posmā žūrija noteica trīs labākās idejas, un, iepazīstoties ar tām, žūrijai nebija zināmi ideju autori. Jūnijā Finanšu ministrija paziņoja trīs labāko ideju autorus. 635 punktus ieguva „MRS grupa” un „RCL” darbs, 580 punktus – „!Mooz” un „Komunikācijas aģentūras” idejai, un „Hill and Knowlton Latvia” ir 540 punktu. Otrajā posmā, kā stāsta Rubene, notika sarunas par sadarbības aspektiem, tajā skaitā finanšu izmaksām.

Stratēģijas nolikumā teikts, ka eiro ieviešanas komunikācijas mērķis ir skaidrot eiro ieviešanas motivāciju un ar ieviešanu saistītos praktiskos aspektus. Tajā minēts, ka uz ieviešanas brīdi 90% Latvijas iedzīvotāju „jājūtas pietiekoši informētiem” par valūtas ieviešanas praktiskajiem aspektiem, un uz to brīdi 60% iedzīvotāju jāpauž atbalsts eiro ieviešanai.

Tāpat Finanšu ministrija noslēgs līgumu ar mediju aģentūru par informatīvo materiālu izvietošanu eiro ieviešanas komunikācijas projekta laikā visa veida medijos. Konkursā piedalījās deviņi pretendenti, un ar uzvarētāju būs noslēgta vienošanās par līgumu līdz 177 tūkstošiem latu bez PVN. Tas paredzēs stratēģiskās kampaņas realizāciju līdz nākamā gada janvāra beigām vai līdz summas sasniegšanas termiņam.

Rubene stāsta, ka informēšanas kampaņa būtībā jau ir sākusies: „Kopējais informēšanas plāns sākās ar akciju „Godīgais eiro ieviesējs”, kur uzņēmēji, parakstot memorandumu, apsolās, ka neizmantos pārejas periodu, lai celtu cenas. Septembra sākumā par šo iniciatīvu paziņos plašāk, lai iniciatīvai pievienotos maksimāli daudz uzņēmumu.”

„Otrā informatīvā kampaņa notiks septembrī ar tiešā pasta sūtījumiem mājsaimniecībās, kur ziņos par eiro ieviešanas praktiskajiem jautājumiem – kad, kur, kā, cik ilgi mainās, kāds kurss un pārrēķinu tabulu piemēri, kā arī informācija par naudas atpazīšanu,” norāda Rubene. Savukārt trešajā posmā oktobra beigās un novembra sākumā Latvijas Banka kopā ar Eiropas Centrālo banku stāstīs par naudas drošības pazīmēm.

„Paralēli turpinām organizēt seminārus par praktiskajām vadlīnijām uzņēmējiem, turpinām braukt uz ciemiem un stāstām par eiro ieviešanu un praktiskajām lietām iedzīvotājiem, organizēsim forumus reģionos, veidosim semināru tūri veikalu darbiniekiem, kas strādā ar kases aparātiem – kādas ir naudas drošības pazīmes,” saka Rubene.