Krievijas televīzija cīņā par Ukrainu

Ko gaidīt no Dmitrija Kiseļova, kas iecelts par vienu no galvenajiem Krievijas propagandas veidotājiem un izplatītājiem

9.decembrī tika paziņots, ka tiek likvidēta ziņu aģentūra “RIA Novosti”, uz tās bāzes tiek veidota jauna aģentūra ar nosaukumu „Krievija šodien”. Par jaunās institūcijas vadītāju tiek iecelts televīzijas kanāla „Rossija-1″ raidījumu vadītājs Dmitrijs Kiseļovs. Ar šādu nosaukumu jau vēsti par Krieviju dažādās valodās izplata televīzijas kanāls „Russia Today”.

Komentējot izmaiņas, Krievijas prezidenta administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs teica, ka “ir jārunā patiesība, tā jāpadara pieejama maksimālam cilvēku skaitam un, lai to izdarītu, ir jāizmanto mūsdienu valoda un vismodernākās tehnoloģijas”. Tātad, pēc Kremļa saimnieku domām, Dmitrijs Kiseļovs ir gana labs patiesības paudējs.

Lai prognozētu jaunā propagandas instrumenta darbības stilu varam nedaudz atskatīties uz Dmitrija Kiseļova pēdējo laiku raidījumu vadīšanas stilu. Kiseļovs, vadot TV kanāla „Rossija-1″ (Latvijā redzam tā retranslāciju „Rossija-RTR”) iknedēļas raidījumu „Vesti ņedeļi”, sevišķu uzmanību ir pievērsis notikumiem Ukrainā. Šā raksta apjoms neļauj veikt pamatīgu Kiseļova vadīto raidījuma satura analīzi, tomēr priekšstata gūšanai pietiks.

„Patiesības” paušana

1.decembra raidījumā „Vesti ņedeļi” Dmitrijs Kiseļovs sižetā par ES Austrumu partnerības Viļņas samitu norādīja, ka „Eiropas Savienība ar ASV atbalstu darīja tur visu, lai pārveidotu kontinentu. Šajā nozīmē Viļņa-2013 varētu būt Minhenes-1933 analogs – atšķirtos tikai tas, ka šīsdienas mērķis ir atņemt Krievijai tās sabiedrotos, vispirms – atraut Ukrainu.”

Nav skaidrs, ko Kiseļovs ir domājis ar 1933.gadu, laikam jau drīzāk bija domāta 1938.gada Minhenes vienošanās, kuras ietvaros Francija un Lielbritānija piekāpās Vācijai un ļāva atņemt Čehoslovākijai piederošo Sudetu apgabalu. Ja tā, tad Eiropas Savienība, atbilstoši Kiseļova izmantotajam piemēram, ir nacistiskās Vācijas analogs, mūsdienu Krievija ir tā laika Čehoslovākija, bet Ukraina – Sudetu apgabals Čehoslovākijā?

Komentējot notikumus Viļņas samitā, Kiseļovs norādīja: „Kā tikai nespieda uz Janukoviču! [..] Pat Ketrīnas Eštones un Daļas Grībauskaites sievišķais valdzinājums nepalīdzēja, viss izputēja gaisā. Ukraina negāja uz robežu-koloniālo (!) vienošanos ar Eiropas Savienību.” Kiseļovs skaidroja, ka uz Janukoviču samita laikā esot izdarīts bezkaunīgs, pāri pieklājības robežām ejošs spiediens līdz pat pēdējai minūtei. Ja Janukovičam adresētais Angelas Merkeles teikums neformālajā sarunā – „mēs gaidījām no jums vairāk” ir spiediens, tad Ukrainas prezidentam ir jāizvēlas kāda cita profesija, kur uz viņu tā nespiestu.

Atriebība ir salda

Jau minētajā raidījumā, skaidrojot Viļņas samita nozīmi, Kiseļovs norādīja, ka Zviedrija, Polija un Lietuva vēlas atriebties par cīņām ar Pētera I karaspēku pie Poltavas 1709.gadā. Viņš teica: „Smieklīgi, bet tas izskatījās kā ilgas pēc revanša par Poltavu. Tiešām smieklīgi, bet Karlam Biltam, Zviedrijas ekspremjeram, bet tagad ārlietu ministram, tas nav joks. Viņš – senas zviedru dzimtas pēctecis, kurā ir bijuši arī ģenerāļi.”

Paldies Kiseļova kungam! Mēs, naivie, spriežam par Austrumu partnerību politiskās asociācijas un ekonomiskās integrācijas kategorijās, bet viņš izskaidro lietas būtību – kaimiņvalstis kopš XVIII gs. sākuma par to vien domāja, ka reiz atriebsies Krievijai par Poltavu Viļņas samitā… K.Bilta motivācija, atbalstot Austrumu partnerību, ir atriebība… Un to mēs nelasām kādā dzeltenās preses lapelē, bet redzam valstij piederošajā, turklāt otrajā populārākajā Krievijas TV kanālā.

Vērtības jābūtības formā

Kiseļovam patīk runāt par vērtībām. Viņš nav vienīgais, kurš aktīvi pauž viedokli par to, ka Krievijai ir jāturas pretī morāli degradētajiem Rietumiem. Skaidrojot, cik degradētu Zviedriju Karls Bilts pārstāv Viļņā, Kiseļovs turpināja: „Ja atgriežamies pie Zviedrijas, tad nav brīnums, ka tur radikāli ir pieaudzis bērnu abortu skaits, agrīns sekss – norma, sāk deviņu gadu vecumā, bet, lūk, problēma – divpadsmit gados jau bērnu impotence. […] Lūk, eiropeiskās vērtības visā krāšņumā.”

Nav noliedzams, ka Eiropā ir problēmas, tai skaitā ar morāles rūsēšanu noteiktās sfērās, bet atcerēsimies, ka RTR sižets bija par ES Austrumu partnerības samitu Viļņā. Vai tiešām tas, kas Kiseļovam asociējas ar Eiropas Savienības vērtībām, ir bērnu sekss? No Kiseļova nostājas izriet, ka Ukraina, paliekot Krievijas ietekmes ēnā, pieaugs garīgumā un tikumā.

Diemžēl Krievija daudz ko no vēlamā uzdod par esošo. Tā ir padomju laika tradīcija, proti, uzkrāsot skaistu fasādi, aiz kuras nav gaidītā satura.

Simetriska atbilde

Ja kāda no ES sabiedriskajām televīzijām atdarinātu „Rossija-1″ raidījumu veidošanas stilu, tad sižetā par Muitas savienību, kurā vēlas iestāties Armēnija, varētu iekļaut atgādinājumu, ka Krievijā gadā vidēji tiek izdarīti 50 aborti, rēķinot uz 1000 sievietēm. Salīdzinājumam – Lielbritānijas rādītājs ir 18, bet Vācijā mazāks par 10.

Varētu turpināt – Krievijā ir viens no visaugstākajiem mirstības rādītājiem pasaulē. Vai cilvēka dzīvība nav vērtība? Vīriešu mirstības rādītāji Krievijā ir katastrofāli. Atbilstoši ANO ziņojumam par noziedzību pasaulē, 2009.gadā Krievijā tika izdarītas 11,2 slepkavības uz 100 000 iedzīvotāju. Salīdzinājumam Kiseļova kritizētajā Zviedrijā rādītājs ir aptuveni desmit reižu mazāks – viena slepkavība uz 100 000. ES vidējais rādītājs ir nedaudz virs 2. Krievijas Izmeklēšanas komiteja ziņoja, ka 2012.gadā 25,1% no visiem noziegumiem tika izdarīti alkoholiskajā reibumā. Krievijas pētnieki Andrejs Korotajevs un Darja Halturina norāda, ka vairāk nekā 80% slepkavu un 60% noslepkavoto slepkavības brīdī ir bijuši alkoholiskajā reibumā. Tas pats ir sakāms par pusi pašnāvnieku Krievijā.

Atbilstoši Starptautiskās veselības organizācijas datiem Krievijā ir viens no visaugstākajiem alkohola lietošanas apjomiem pasaulē. Tiek rēķināts, ka uz vienu iedzīvotāju Krievijā tiek patērēts 15,7 litru tīrā alkohola (11,7 litru reģistrētā, 4 litri nereģistrētā). Tas ir ap 180 degvīna pudelēm uz vienu vīrieti gadā un noteikti vairāk nekā Kiseļova kritizētajā Eiropas Savienībā.

Šie dati vēl nav visa Krievija, tāpēc ne Latvijas Televīzija, ne kāds cits Eiropas Savienības TV kanāls neveidotu šādu vienpusēju sižetu, komentējot Muitas savienības vai topošās Eirāzijas savienības veidošanas procesu. Diemžēl varam konstatēt, ka Krievija par mums tādus veido. Krievijas propagandisti, mēģinot pasniegt savu zemi kā labāku vērtību sargātāju nekā ES, nevēlas paši redzēt realitāti un kur nu vēl citiem to atklāt.

Austrumu partnerības Viļņas samita atainošana TV kanālā „Rossija-1″ nav kāds izņēmums varas kontrolēto Krievijas mediju praksē, tas ir vairākus gadus ilgstošs process, kurš tika aktivizēts jau pirmajā Vladimira Putina prezidentūras laikā.

Kiseļova paaugstināšana un jauna propagandas centra izveide ir kārtējais posms varas instrumentu centralizācijas procesā. Kopš Putins trešo reizi iesēdās prezidenta krēslā, notiek kārtējā mediju konsolidācija. TV Kanāls „Doždj” pauda viedokli, ka, iespējams, arī ORT jeb Pirmā kanāla vadītājs Konstantīns Ernsts tiks atbrīvots no amata uzreiz pēc Soču olimpiādes. Iemesls – pārāk kūtra Krievijas (lasi – varas elites) interešu aizstāvība un pārāk liberāli uzskati.

Ja tāds cilvēks kā Dmitrijs Kiseļovs tiek iecelts par vienu no galvenajiem propagandas veidotājiem un izplatītājiem, tad daudzmaz objektīvu žurnālistiku no vadošajiem Krievijas TV kanāliem nevaram gaidīt.

Autors ir Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors