Uz priekšu virza liegumu izmantot dzīvesvietas deklarēšanu biļešu maksai

Politologs Puriņš vērsies Administratīvajā rajona tiesā par to, ka „Rīgas satiksme” nesniedz biļešu cenu maksas ekonomisko pamatojumu

Saeima šodien atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, paredzot, ka personas deklarēto dzīvesvietu nevar izmantot par vienīgo kritēriju, nosakot braukšanas atvieglojumus sabiedriskajā transportā, ziņo LETA. Šis priekšlikums vēl būs jāvērtē trešajā lasījumā.

Deputāte Lolita Čigāne (Vienotība) skaidroja, ka šis priekšlikums nosaka, ka pašvaldības vairs nevarēs noteikt braukšanas atvieglojumus, ņemot vērā tikai cilvēka deklarēto dzīvesvietu. Proti, tas nevarēs būt vienīgais kritērijs, bet, piemēram, kādā pašvaldībā deklarētie pensionāri vai skolēni joprojām varēs saņemt braukšanas atlaides. Šis “Vienotības” priekšlikums attiecas uz visām pašvaldībām, bet pamatā saistīts ar Rīgu, piebilda Čigāne.

Tikmēr minēto ierosinājumu kritizēja parlamentārietis Andrejs Elksniņš (SC). “Acīmredzot galvaspilsētas iedzīvotājiem Saeimas vēlēšanās ir jāizdara izvēle, lai izbeigtu šo valdošo politiķu mūžīgo vēlmi ieriebt rīdziniekiem, jo viņu pašvaldība strādā labāk nekā valdība,” norādīja Elksniņš.

Deputāts Vladimirs Reskājs teica, ka šis ierosinājums nesasniegs mērķi, jo to “būs viegli apiet”.

Jau ziņots, ka Rīgas domē 7.oktobrī tika apstiprināti grozījumi pašvaldības saistošajos noteikumos, kas paredz, ka no 1.janvāra Rīgā deklarētie iedzīvotāji līdzšinējo 50 santīmu vietā par biļeti galvaspilsētas sabiedriskajā transportā maksās 42 santīmus jeb 0,60 eiro, savukārt Rīgā nedeklarētajiem pasažieriem biļete maksās dubultā – 84 santīmus jeb 1,20 eiro.

Ar šādu soli Rīgas domes vadība cer pamudināt Rīgā dzīvojošos un strādājošos cilvēkus deklarēties Rīgā, lai tādējādi šo cilvēku maksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis nonāktu galvaspilsētas kasē. Tiem, kas deklarēsies līdz šā gada 31.decembrim, tiks dāvināta bezmaksas mēnešbiļete.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) iepriekš biznesa portāla “Nozare.lv” rīkotajā diskusijā grozījumus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā vērtēja kā politisku spiedienu.

“Saeimā iesniegtais priekšlikums nav juridiski korekts, jo pašvaldība atbilstoši likumiem ir tiesīga piešķirt atlaides. Rīgas sabiedriskajam transportam nav paredzētas divas dažādas cenas, sabiedriskajam transportam ir apstiprināta viena cena atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Ja deklarēšanos nevar izmantot kā vienīgo kritēriju atlaides noteikšanai, būs otrs kritērijs – iedzīvotāji no 18 līdz 75 gadiem, un ar to viss tas beigsies,” sacīja Ameriks.

Savukārt portālā “manabalss.lv” aptuveni divu nedēļu laikā tika savākti vairāk nekā 10 000 parakstu pret biļešu cenu diferencēšanu Rīgas sabiedriskajā transportā. Saeimas Prezidijs 28.oktobrī “manabalss.lv” parakstīto iniciatīvu pret biļešu cenu diferencēšanu Rīgas sabiedriskajā transportā nolēma pieņemt kā parastu iesniegumu.

Iesniegums netika pieņemts kā iedzīvotāju kolektīvā iniciatīva, jo no iniciatoru sniegtās informācijas izrietēja, ka tieši par iesniegumu Saeimai ir parakstījušies apmēram 3000 cilvēku nepieciešamo 10 000 cilvēku vietā.

Vēršas Administratīvajā tiesā

Tikmēr politologs Gatis Puriņš ir vērsies Administratīvajā rajona tiesā par informācijas nesniegšanu „Rīgas satiksmē”, kur viņš pieprasījis detalizētu, oficiālu informāciju Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā, lai iegūtu datus par braukšanas atlaižu ekonomisko pamatojumu.

Vēlēšanu reformu biedrības valdes locekļa Puriņa ieskatā publiskajai kapitālsabiedrībai, kurai deleģētas pašvaldības funkcijas, jāsniedz dokumenti, kuri attaisno ekonomiski nelietderīgo lēmumu celt cenas nodokļu maksātāju dotētā sabiedriskajā transportā, kā dēļ var apgrūtināt Rīgas ekonomikas atkopšanās.

Publiskas personas komercsabiedrības pastāvēšana pati par sevi atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajai daļai nozīmē, ka tā īsteno iepriekš minētajā tiesību normā, kā arī citur minētos valsts pārvaldes uzdevumus. Turklāt Rīgas pilsēta ir deleģējusi „Rīgas satiksmei” publiskās pārvaldes uzdevumus. Tātad valsts pārvaldes un Informācijas atklātības likuma izpratnē „Rīgas satiksme” ir nevis komersants, bet iestāde, vēsta Puriņš.

Informācijas atklātības likuma 7.pants paredz, ka par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas ir saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi, šādos gadījumos informāciju nesargā arī komercnoslēpums. Pieprasījumā lūgti arī visi kapitālsabiedrības dalībnieku sapulču atvasinājumi, deleģēšanas līguma dokumentācija un viss tehniski ekonomiskais pamatojums, tas pamatots ar Eiropas Savienības Tiesas praksi EST T-188/97 „Rothmans International v. Commission, [1999] ECR II-2463, §62″, un Latvijas Administratīvās tiesas judikatūru lietā Nr. A42517806. Norādīts, ka nav pieņemama informācijas saņemšana iestādē, jo tā nepieciešama izpētei.

“Uzskatu, ka tas ir kauns un negods, ka informācijas atklātības veidā notiek straujšs regress – mēģina atdzīvināt cariskās patvaldības tradīcijas, slēpjot pat lēmumus no pilsoņiem”, norāda pieteicējs, kurš nekādā veidā nav varējis iegūt dokumentālu ekonomisko pamatojumu „Rīgas satiksmes” veiktajai cenu celšanai.

Šādas ziņas nav bijušas pieejamas nedz pilsētas pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas darba kārtībā, nedz arī Rīgas domes darba kārtībā.