Virsdiriģenti no kora saņem atlīdzību par programmas izmantošanu

XXV Dziesmu un Deju svētku virsdiriģenti Birziņa un Cinkuss no „Swedbank” kora pieprasījuši atlīdzību par dziesmu diskā izmantoto repertuāru

Vienam no Latvijā pazīstamajiem koriem „Swedbank” nācies šķirties kopumā no 1000 latiem, ko pieprasīja XXV Vispārējo Dziesmu un Deju svētku virsdiriģenti Aira Birziņa un Ivars Cinkuss. Koris, jūlija sākumā ierakstot dubultdisku “Dziesmu svētki 2013″, tajā bija iekļāvis dziesmas no abu virsdiriģentu sastādītā svētku noslēguma koncerta „Līgo!” repertuāra.

Kora ierakstītais dubultdisks tika izdots 5000 eksemplāros, kurus dāvināja citiem diriģentiem, koriem un atbalstītājiem.

Neilgi pirms Dziesmu un Deju svētku sākuma atklājās, ka ar dziesmu autoriem visas tiesības ir saskaņotas, bet ne ar „Līgo!” koncerta programmas sastādītājiem Cinkusu un Birziņu. Lai gan dziesmu saraksts svētku programmā “Līgo!” nav identisks ar kompaktdiskā „Dziesmu svētki 2013″ ierakstīto dziesmu sarakstu, virsdiriģenti no kora „Swedbank” autoratlīdzībās pieprasīja un katrs saņēma Ls 500.

Neizpratni par šādu prasību no virsdiriģentiem Ir.lv pauda kāds kora dalībnieks, kurš norādīja, ka faktiski diskā ierakstītās dziesmas nebija sakārtotas tādā secībā, kā tās atskaņoja koncertā. Viņš uzskata, ka tādējādi “autortiesības netika pārkāptas un šis gadījums kārtējo reizi parāda, ka Dziesmu svētkus piesavinās mākslinieki tikai savu ambīciju realizēšanai”.

Kāda materiāla atlase vai izkārtojums ir uzskatāms par autordarbu, ja tā ir jaunrade, proti, nav iepriekš izdota, Ir.lv skaidro AKKA/LAA Juridiskās nodaļas vadītājs Imants Belogrīvs. Tajā pat laikā materiāla atlase vai izkārtojums neliedz citiem autoriem no tā izdarīt vēl vienu atlasi, par kuru autoratlīdzība nepienākas, viņš norāda.

Par kora strīdu ar diriģentiem viņš saka: “Tas nav tiesību jautājums un, nezinot apstākļus, nevaru spriest.” “Jebkurš ir brīvs prasīt, ko vēlas, bet, ja otra puse to neatzīst par pamatotu, tad ir jāvēršas tiesā,” norāda Belogrīvs.

Ivars Cinkuss strīdīgo situāciju skaidro, ka šāda apjoma konceptuālas koncerta programmas izveidošana ar noteiktu dziesmu izvēli un secību ir ļoti laikietilpīgs process, kas prasa lielu intelektuālu un emocionālu atdevi.

„Neviena Dziesmu un Deju svētku programma nerodas tāpat vien kā kāds iepirkšanās saraksts,” Ir.lv saka Cinkuss. “Pēc tam kāds cilvēks paņem šo darbu un gūst no tā pašlabumu. Tas būtu tāpat kā, kāds sakomponē skaņdarbu, noaranžē to, bet kāds cits vēl pirms skaņdarba pirmatskaņojuma to nedaudz pāraranžē un, uzdodot par savu, sāk to izplatīt un pārdot.”

“Swedbank” kora kompaktdisks tika izdots ar mērķi priecāties par svētkiem. Šis “Līgo!” dziesmu disks peļņu neesot nesis, bet gan bijis paredzēts kā dāvana Dziesmu svētku mīļotājiem. Kora vadītājs Artūrs Ancāns Ir.lv no komentāriem atteicās, minot, ka par tik nesenu un sāpīgu notikumu vēl nejūtas gatavs runāt.

“Pēc pāris mēnešiem būšu absolūti atvērts sarunai par to, vai “Dziesmu un Deju svētki” un “Līgo” kā vārdu savienojumi kādam pieder, bet šobrīd personīgu iemeslu dēļ nevaru par to runāt,” saka Ancāns. “Koris ir pelnījis, ka tas turpina pastāvēt.”