ES komisāre: katram piektajam Eiropas pilsonim darba vecumā ir zema lasītprasme
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums par prasmi lasīt un rakstīt, kā arī matemātikas dotībām pieaugušo vidū 24 valstīs sit trauksmes zvanu Eiropai, kas pētījumā uzrādījusi bēdīgus rezultātus, tālu atpaliekot no Japānas, kuras iedzīvotāji šajās pamata prasmēs atzīti par visspējīgākajiem.
Pētījums tika veikts 22 OECD dalībvalstīs, kā arī Krievijā un Kiprā. Kopumā tika aptaujāti 166 000 cilvēku vecumā no 16 līdz 65 gadiem. Latvija šajā pētījumā nepiedalījās, vēsta LETA.
Eiropas Savienības (ES) amatpersonas jau aicinājušas nekavējoties rīkoties, lai situāciju mainītu.
Tikai 4,9% Japāņu ierindojās pirmajā līmenī vai zemāk skalā no viens līdz pieci, uzrādot grūtības vienkārša teksta lasīšanā, norādīts OECD otrdien publiskotajā ziņojumā par pētījuma rezultātiem.
Augstākais līmenis ir pieci, kas norāda uz spēju meklēt un apstrādāt informāciju no blīva teksta un novērtēt pierādījumos balstītus argumentus.
“Rupji rēķinot, katrs piektais soms un japānis lasa augstā līmenī [ceturtajā vai piektajā],” norādīts ziņojumā, piebilstot, ka “tas nozīmē, (..) ka viņi spēj veikt daudzpakāpju operācijas, lai integrētu, interpretētu vai sintezētu informāciju.”
Spānijā un Itālijā šādu līmeni uzrādīja mazāk nekā viens no 20 cilvēkiem, bet OECD vidējais radītājs bija 15,5%.
Ziņojumā secināts, ka japāņi vecumā no 25 līdz 34 gadiem ar vidējo izglītību rakstītprasmes ziņā pārliecinoši pārspēj universitāšu absolventus tajā pat vecuma grupā Spānijā un Itālijā.
Ar matemātikas zināšanām situācija ir līdzīga. Tikai 8,1% japāņu bija problēmas vienkāršākajos uzdevumos, un viņi tika ierindoti pirmajā līmenī vai zemāk. Francijā šādas problēmas bija 28%, bet Itālijā un Spānijā – vairāk nekā 30% cilvēku.
“Šis pētījums ir modinātāja zvans, lai ieraudzītu, ko dara citi, un gūtu no tā mācību,” norādīja OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija.
ES izglītības un kultūras komisāre Andrulla Vasiliu norādīja, ka pētījums “apstiprina, ka katram piektajam Eiropas pilsonim darba vecumā ir zema lasītprasme un gandrīz katram ceturtajam ir zema rēķināšanas prasme”. “Eiropai jārīkojas nekavējoties, lai risinātu šīs problēmas, ja gribam sasniegt tādu nodarbinātības, produktivitātes, inovāciju, konkurētspējas (..) līmeni, kā to vēlamies,” uzsvēra komisāre.
OECD pētījumā arī secināts, ka vismaz 10% iedzīvotāju gandrīz visās valstīs trūkst pamata prasmju datora izmantošanā. Šajā jomā visaugstāk ierindojušies zviedri, kuriem seko somi un japāņi.
Ziņojumā arī norādīts, ka cilvēki ar augstu lasīt un rakstīt prasmi saņem par aptuveni 60% lielāku algu nekā mazāk kompetentie, kuri savukārt pakļauti lielākam bezdarba riskam.
Komentāri (18)
Kaspars Špūle 08.10.2013. 21.08
Kas to būtu domājis, ka Eiropā jau tik daudz curiku…
4
Inese > Kaspars Špūle 08.10.2013. 21.34
Lūk, piemēram, Linda Curika:
http://s1.bild.me/bilder/060112/555219645.jpg
0
Sanšains > Kaspars Špūle 08.10.2013. 22.12
fretka –
Nesen gadījās tā, ka pāris mirkļus izbrīnā skatījos uz tekstu “Curiku koalīcija”. Paguvu nodomāt – “Fretkas” k-gs kaut ko publicējis par mūslaiku komjauniešiem.
Bet nē, es tikai skatījos uz Sandra Toča raksta “Čuriku koalīcija” interneta adresi. diena.lv/latvija/viedokli/tocs-curiku-koalicija-14026433 :):)
http://www.diena.lv/latvija/viedokli/tocs-curiku-koalicija-14026433
0
Inese > Kaspars Špūle 08.10.2013. 22.43
Nu, nu.
Фамилия Цурик произошла от названия деревни Цюприки в Брестовской области. (Эта информация взята из книги «A Dictionary of Jewish Surnames from the Russian Empire» Александра Бейдера). Очевидно, предок носителя этой фамилии был родом из этой деревни.
0
Kaspars Špūle > Kaspars Špūle 08.10.2013. 22.38
Jā, ar curikiem nav joki :)
http://incodesolutions.com/threats.php?file=System32Rootcurikidll
0
Adelīna 08.10.2013. 21.00
Atļaušos minēt, ka statistiku Eiropā sabojā musulmaņu imigranti – gluži tāpat kā tas notiek ASV ar nēģeriem un latīņamerikāņiem. Ja par statistikas pamatu ASV ņemtu baltos iedzīvotājus, tad ASV būtu priekšā (pozitīvā nozīmē, ne cietumnieku skaita ziņā) visiem un visur.
Tāpat Eiropā, it īpaši Skandināvijā, Francijā, Britu salās – musulmaņu imigranti tiek iekļauti statistikā, kas nezinošam lasītājam var radīt priekšstatu, ka katrs 5 zviedrs ir pa pusei analfabēts, kas faktiski nebūt tā nav, ja runājam par etniskajiem zviedriem.
Japānā imigrantu praktiski nav, tādēļ arī statistiskie rādītāji ir augsti.
5
Ieva Priedenfelde > Adelīna 09.10.2013. 00.29
Vai ASV indiāņi bojā statistiku?
0
Alise > Adelīna 08.10.2013. 21.18
Nu un kādēļ Eiropai būtu vajadzīgi tie neizglītotie svešas mentalitātes imigranti?
Bet nav problēma tikai imigrantos, domāju ir daļa problēmas arī izglītības sistēmā (skat. linku manā pirmajā komentārā).
0
Signija Aizpuriete > Adelīna 08.10.2013. 21.49
———Oskars Atļaušos minēt, ka statistiku Eiropā sabojā musulmaņu imigranti -……
============================================================================
Atgādināšu visiem rasistisko uzskatu paudējiem to faktu, ka gudro eiropiešu gudrās valdības pašas uzaicināja (turki Vācijā) un/vai radīja tādus apstākļus, lai valstī brīvi varētu iebraukt citu valstu pilsoņi (spilgtākais piemērs – Itālija). Zinošs un domājošs IR-šu apskatnieks Dzeris49 (PaulisR.) tak’ varētu pastāstīt osīšiem ASV vēsturi – kā tie melnīši nokļuva Jaunajā Pasaule – kāpēc melnīšu garīgie līderi par statistikas uzlabošanu tā sapņoja?
http://www.youtube.com/watch?v=gdTpU5WZHHM
0
bebiekste > Adelīna 09.10.2013. 01.18
Zviedrijā un Somijā gan viss ir gana labi. Varbūt tomēŗ imigranti nav pie vainas?
0
lebronj2356 > Adelīna 08.10.2013. 22.36
Atļaušos neminēt, bet gan konkrēti apgalvot, ka ASV šo visu nodrošina bezmaksas(lasi štruntīga) un maksas(lasi elitāriem slāņiem) izglītība, kur pirmiem atlec tas, kas paliek pāri, bet visas naudīgo atvasītes tiek jau pie labas pamatizglītības, nerunājot par pārējo…un jā protams daudziem latinosiem un mello geto etvasēm nav līdzekļu lai iegūtu labu izglītību. Laiku pa laikam uzvirmo runas par to, ka vajadzētu likvidēt šādu sistēmu un ieviest tikai bezmaksas pamatizglītību, lai bagātie būtu ieinteresēti un pat spiesti investēt kopējā izglītībā !
0
Antonina 08.10.2013. 23.55
Te ir pieejams pilnais pētījums (iekļauta ir arī Igaunija): http://skills.oecd.org/OECD_Skills_Outlook_2013.pdf
1
0
0
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > Antonina 09.10.2013. 00.23
———
Te pieejami materiāli, kas izskaidro pētījumu nepieciešamību ( noskaidrot, kādā situācijā atrodamies)un var palīdzēt apjēgt PROBLĒMAS būtību:
Kādā Eiropā dzīvosim
“Latvijas un 26 ES dalībvalstu jaunās stratēģijas “Eiropa 2020” mērķis ir pārvarēt pašreizējo ekonomisko krīzi un nostiprināt ekonomiku. Tā ir turpinājums iepriekšējai – Lisabonas stratēģijai (2000 – 2010), kurā valstis izvirzīja ambiciozu mērķi – padarīt ES ekonomiku par konkurētspējīgāko pasaulē, paredzot sasniegt vidējo nodarbinātību 70% apmērā un zinātnei atvēlot 3% no iekšzemes kopprodukta. Ne viens, ne otrs mērķis pilnībā netika sasniegts. Var secināt, ka dalībvalstis šo ES kopējo stratēģiju neuztvēra kā saistošu, drīzāk rekomendējošu. Arī Latvijā. Vārdi par zinātnes izšķirošo lomu valsts attīstībā līdz šim drīzāk ir skaļi skanējuši. Stratēģija “Eiropa 2020″ paredz, ka pēc desmit gadiem 75% ES iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem jābūt nodarbinātiem, 3% no IKP jābūt ieguldītiem pētniecībā, vismaz 40% jaunākās paaudzes ir jābūt augstskolas diplomam, un to cilvēku skaitam, kurus apdraud nabadzība, jāsamazinās par 20 miljoniem.” http://ec.europa.eu/latvija/news/newsletter_articles/20100327_is_ekon_nodarb_zinatne_lv.htm ============================================================================ Sabiedrības intelektuālais līmenis/ ИНТЕЛЛЕКТ ОБЩЕСТВА http://www.zinoviev.ru/ru/articles/zinoviev-intellekt.html
0