“Katalonijas ceļa” dalībnieki pieprasa neatkarību

Akcijas dalībnieki rokās sadevās tieši plkst.17.14 pēc vietējā laika

Vairāki simti tūkstošu cilvēku trešdien piedalījušies akcijā “Katalonijas ceļš”, sadodoties rokās un izveidojot 400 kilometrus garu dzīvo ķēdi, lai tādējādi demonstrētu savu vēlmi pēc neatkarības no Spānijas.

Akcijas rīkotāji lēš, ka kopumā “Katalonijas ceļā” piedalījušies aptuveni 400 000 cilvēku, un dzīvā ķēde stiepās no Valensijas, kas robežojas ar Kataloniju dienvidos, līdz Francijas robežai ziemeļos. Saskaņā ar organizatoru teikto viņiem izdevies nodrošināt, lai dzīvā ķēde visā tās garumā būtu nepārtraukta, ziņo LETA/AP/Reuters.

Akcijas dalībnieki, tērpušies dzeltenos T-kreklos, pacēla sadotās rokas pret debesīm un korī skandēja: “Neatkarība!”, bet virs viņu galvām plīvoja neskaitāmi dzelteni-sarkani-zilie Katalonijas nacionālie karogi.

Akciju, par kuras paraugu kalpojis “Baltijas ceļš”, organizējusi nevalstiskā organizācija Katalonijas Nacionālā sapulce, taču tai atbalstu sniegusi arī reģionālā valdība.

Dzīvā ķēde stiepās caur aptuveni 80 municipalitāšu teritorijām, arī caur Barselonu, kuras centrā akcijas dalībniekiem pievienojās arī daļa reģionālās valdības locekļu. Kārtības uzturēšanai akcijas laikā sekoja 2500 policistu. Dažus ceļus policija bija slēgusi, lai ļautu akcijas dalībniekiem netraucēti veidot dzīvo ķēdi. Tikmēr vietām veidojās lieli satiksmes sastrēgumi.

Akcijas dalībnieki rokās sadevās tieši plkst.17.14 pēc vietējā laika (plkst.18.14 pēc Latvijas laika), tādējādi simboliski pieminot 1714.gada 11.septembri, kad Burboņu karaspēks karā par Spānijas mantojumu pie Barselonas sakāva kataloņu armiju. Šis datums tagad Katalonijā tiek pieminēts kā Nacionālā diena jeb, kā saka paši kataloņi, “Diada”.

Kataloņu neatkarības centieni ar lielu spēku uzvirmoja pirms gada, kad Nacionālajā dienā ielās izgāja pusotrs miljons cilvēku. Šobrīd kataloņi jūtas tā, it kā no neatkarības viņus šķirtu viens solis, taču Madride kategoriski iebilst pret provinces premjerministra Artūra Masa apsolīto referendumu par pašnoteikšanos, kuru paredzēts rīkot 2014.gadā.

Premjerministra Mariano Rahoja vadītā Spānijas labējā valdība vērsusies Konstitucionālajā tiesā, pieprasot atcelt 2013.gada janvārī Katalonijas parlamenta pieņemto suverenitātes deklarāciju, kas pasludināja reģiona tiesības uz pašnoteikšanos.

Madrides centrālā valdība uzskata, ka šis dokuments apdraud valsts pamatlikumā postulēto Spānijas vienotību.

Tiesa maijā piekrita izskatīt valdības prasību un apturēja deklarācijas darbību līdz galīgā lēmuma pieņemšanai.

Tikmēr Mass piedraudējis, ka gadījumā, ja Madride bloķēs tautas nobalsošanas rīkošanu, viņš izsludinās pirmstermiņa vēlēšanas, kuras pārvērtīs plebiscītā par Katalonijas neatkarību.

“Mēs vēlamies referendumu, lai redzētu, vai vairākums atbalsta neatkarību. Problēma ir tā, ka Spānija neklausās. Mūsu vienīgā cerība (..) ir, ka Eiropa un pārējā pasaule izdarīs spiedienu uz Spānijas valdību,” norādīja viena no “Katalonijas ceļa” dalībniecēm – 39 gadus vecā civildienesta ierēdne Estere Sarramona.

Viņa kopā ar savu vīru un diviem bērniem iekļāvās dzīvajā ķēdē Barselonas centrā. Sarramona, tāpat kā daudzi citi kataloņi, uzskata, ka Madride pret Kataloniju izturas netaisni gan finanšu, gan kultūras, gan valodas jautājumos.

Aptaujas liecina, ka Katalonijas neatkarību šobrīd atbalsta aptuveni 50% reģiona iedzīvotāju, bet absolūtais vairākums vēlas, lai šajā jautājumā tiktu sarīkota tautas nobalsošana.

Kataloņi neslēpj, ka par paraugu trešdienas akcijai viņi izraudzījušies “Baltijas ceļu”, kuru 1989.gadā sarīkoja igauņi, latvieši un lietuvieši, demonstrējot visai pasaulei savu vēlmi pēc neatkarības atjaunošanas un izraisot paniku gan vietējās PSRS okupācijas iestādēs, gan Maskavā.