Prokurors lūdz sodīt Liepnieku par necieņas izrādīšanu tiesai

Piliksers uzskata, ka Liepnieks nopēlis arī prokurora vecumu

Trešdien notikušajā digitālās televīzijas krimināllietas tiesas sēdē prokurors Edvīns Piliksers lūdza saukt pie administratīvās atbildības apsūdzēto bijušā politiķa Andra Šķēles runasvīru, polittehnologu Jurģi Liepnieku, jo viņš esot izrādījis necieņu pret tiesu, ziņo LETA.

Procesa dalībnieki pastāstīja, ka, prokurora skatījumā, šī necieņa izpaudusies, kad Liepnieks lasījis savas liecības par pavasarī izdarītajiem apsūdzības grozījumiem. Pats prokurors paskaidroja, ka 4.septembra sēdē Liepnieks lasījis savas rakstveidā sagatavotās liecības par grozīto apsūdzību. Šajās liecībās Liepnieks esot ietvēris prokurora privātās dzīves gājuma un profesionālās darbības aprakstu un cita starpā norādījis, ka valsts apsūdzības uzturētājs savulaik uzticīgi un cītīgi kalpojis Padomju savienības represīvajai tiesu sistēmai. Piliksera skatījumā, Liepnieka liecība saturējusi arī prokurora vecuma nopēlumu.

Valsts apsūdzības uzturētājs uzskata, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likumu Liepnieka teiktais neatbilst tam, par ko jārunā, sniedzot liecības. Tādējādi apsūdzētais esot izrādījis necieņu pret prokuroru, bet, tā kā prokurors ir tiesu varas institūcijas amatpersona, tad tā faktiski bijusi arī necieņas izrādīšana pret tiesu.

To ņemot vērā, prokurors trešdien tiesas sēdē lūdza saukt Liepnieku pie atbildības pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 201.39 panta “Necieņa pret tiesu”. Par šādu pārkāpumu var piemērot naudas sodu līdz 250 latiem vai administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm.

Pārējie procesa dalībnieki par Piliksera lūgumu vēl neizteicās, un tiesa to arī neizlēma. Visticamāk, par Liepnieka saukšanu vai nesaukšanu pie administratīvās atbildības tiesa lems piektdien, 13.septembrī.

Pats Liepnieks sacīja, ka īpaši nevēlas komentēt radušos situāciju, tomēr apsūdzētais domā, ka APK aprakstītais pārkāpums – necieņa pret tiesu – neattiecas uz viņa gadījumu, tāpēc arī apsūdzētais sliecas prognozēt, ka tiesa prokurora lūgumu noraidīs.

“Tas, ka mans viedoklis prokurora kungam nepatīk, ir viņa viedoklis, un viņam uz to ir tiesības,” nenoliedza apsūdzētais, tomēr viņš uzskata, ka tas nevar būt pamats saukšanai pie atbildības par necieņu pret tiesu. Tomēr Liepnieks uzsvēra, ka jāgaida piektdiena, lai redzētu, ko tiesa šajā jautājumā izlems.

Nākamā tiesas sēde digitālās televīzijas krimināllietā gaidāma piektdien, 13.septembrī, plkst.10. Jau ziņots, ka aprīļa otrajā pusē prokurors Piliksers digitālās televīzijas lietā nolēma grozīt apsūdzību. Vairāk nekā četros gados tiesā nopratināti 110 liecinieki, kuru liecībās izskanējušas gan jaunas, gan papildinošas detaļas, apstākļu papildinājumi un precizējumi, kā arī lietai ir pievienoti jauni materiāli, piemēram, ārvalstu dokumenti, savu lēmumu toreiz skaidroja prokurors.

Piliksers norādīja, ka apsūdzība tiek grozīta “papildināšanas vai precizēšanas virzienā”, taču tās būtība paliek nemainīga.

Vairāk nekā piecus gadus iztiesātā digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” meitasuzņēmuma “Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs” un “Kempmayer Media Limited” meitasfirmas “Kempmayer Media Latvia” vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

Saistībā ar minētā projekta izpildi 19 personām apsūdzības uzrādītas pēc dažādiem Krimināllikuma (KL) pantiem – 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, KL 177.panta par krāpšanu un KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Neviens no apsūdzētajiem savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst. Daži no apsūdzētajiem skaidro, ka nesaprot, kādus tieši noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, citi savukārt norāda uz apsūdzības nepilnībām.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā lietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Pirms tam kopš 2007.gada novembra beigām lietu skatīja tiesneses Žanetes Vēveres sastāvs, taču 2008.gada 19.maijā Vēvere pieņēma sev izteikto noraidījumu saistībā ar iespējamu interešu konfliktu.