Uzņēmuma zaudējumi pirmajā pusgadā pārsniedz 20 miljonus latu
Šodien AS “Liepājas metalurgs” ir iesniegusi Liepājas tiesā tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plānu, vēsta biznesa portāls “Nozare.lv”. Finanšu grūtībās nonākušā “Liepājas metalurga” konsolidētais neto apgrozījums šī gada pirmajā pusgadā bija 97,7 miljoni latu, bet kopumā saimnieciskā darbība radījusi 21,7 miljonu latu zaudējumus, teikts uzņēmuma neauditētajā finanšu pārskatā, kas iesniegts biržai “NASDAQ OMX Riga”.
Liepājas tiesa ir pieņēmusi uzņēmuma TAP pasākumu plānu, ko izstrādājuši uzņēmuma speciālisti un kas ir saskaņots ar visiem nodrošinātajiem un vairāk nekā 55% nenodrošinātajiem kreditoriem, kā arī ar kreditoru kluba pieaicināto finanšu konsultantu “Prudentia Advisers”. Paredzēts, ka TAP administrators būs Haralds Velmers.
Kā ziņots, “Liepājas metalurgs” nonācis finanšu grūtībās un pārtraucis ražošanu. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja “Liepājas metalurga” vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai “UniCredit S.p.A.”. Tas bija 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 lati. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai samaksājam “Liepājas metalurga” valsts galvotā kredīta pamatsummas daļu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.
“Liepājas metalurga” mātesuzņēmums pirmajā pusgadā strādājis ar 21,1 miljona latu zaudējumiem salīdzinājumā ar pērn pirmajā pusgadā gūto peļņu 725 974 latu apmērā. Neto apgrozījums pirmajā pusgadā bija 92,7 miljoni latu, kas ir par 51,7 miljoniem latu mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.
Pārskatā teikts, ka zaudējumi saistīti ar mātesuzņēmuma apgrozāmo līdzekļu trūkumu, kā rezultātā ražošana pirmajā pusgadā tika organizēta ar 44,6% noslodzi, bet šī gada otrajā ceturksnī tika nodrošināta tikai ar 14,3% noslodzi, kur viens no iemesliem saistīts ar vispārēju pasaules krīzi metalurģijas nozarē.
Pārskatā norādīts, ka “Liepājas metalurgs” šī gada 24.maijā Liepājas tiesā iesniedza iesniegumu par tiesiskās aizsardzības procesa sākšanu.
Komentāri (33)
dro 27.08.2013. 09.07
LV svarīgāka “tiesiskā” krinālnoziedznieku kā valsts aizsardzība:
Kaut aizsardzības joma nākamajā gadā papildus saņems gandrīz 10 miljonus latu, kas ir trešais lielākais papildus piešķirtais finansējums starp visām ministrijām, joprojām var nākties saņemt NATO pārmetumus par nepietiekamu aizsardzības budžetu un pārāk mazu ieguldījumu NATO, šorīt intervijā LNT 900 sekundēm atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
“Kas attiecas uz kritiku – kaut plānojam saņemt papildu 10 miljonus, tajā pašā laikā, salīdzinot ar šī gada budžetu, ir kritums par 15 miljoniem. Tas nozīmē, ka 2014.gadā mūsu [Aizsardzības ministrijas] budžets tiek plānots mazāks kā šogad. Skaidrs, ka tas neiet roku rokā ar Latvijas parlamenta un valdības apņemšanos virzīties uz pieaugošu aizsardzības budžetu,” uzsvēra A.Pabriks.
Salīdzinājumam – Krievija katru gadu savu aizsardzības budžetu palielina par 10-15%, norāda A.Pabriks.
Aizsardzības ministrs uzskata, ka šāds nozares budžets starptautiskajiem partneriem liks domāt, ka Latvija nepilda savus solījumus. “Mēs zinām, ka gan iekšpolitiski, gan arī vēlēšanās pret tiem, kuri nepilda solījumus, pārāk labi neizturas. Tas var attiekties arī uz mums starptautiskajā sabiedrībā,” stāsta ministrs.
0
lismanis 27.08.2013. 08.57
Kā tad tur palika ar tiem akcionāriem? Cerēsim, ka LM atlabs un pēc tam esošie akcionāri varēs gūt labumu no tā?
0
Janka, Janic 26.08.2013. 20.58
ar taadiem zaudeejumiem straadaajošs uzņeemums nekad nebuus rentabls , vai tad valstij buus jāsubsidee šie zaudeejumi lai buutu darbs 2 000 straadnieku , to vareeja atļauties attiistiitajaa sociaalismaa….
3
0
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+4
-2
Atbildēt
@kristrun > Janka, Janic 27.08.2013. 10.57
Cien. Ebenemezera k-gs! Vai Jūs varat nosaukt vēl kādu valsts pastāvēšanas iemeslu, ideju, kā to, lai šie 2000 cilvēku un viņu ģimenes būtu paēdušas (es te nedomāju maizi vien)?
0
Janka, Janic > Janka, Janic 27.08.2013. 18.15
elementaari , tas ir privaatbizness , kuru akcionaari novbeduši pie bankrota sliekšņa , valstij te nav nekas daraams , ja nebuutu kalviiti tik veiksmiigi iesmeereejis valsts galvojumu krediitam , tad šodien zaharinu varbuut iemestu cietumaa , iists biznesmenis sen buutu nošaavies , bet taads vaargulis žiidelis te manipulee ar valsti , meerkaķis, neticu kas straadnieki dziivojuši kaa mucaa , sen vajadzeeja to fabriiķi pamest nevis pusgadu lolot kautkaadas ceriibas , miris ir miris , no taa pirdienu vairs neizspiediis… straadaajot privaatbiznesaa jaabuut gatavam arii uz to ka iipašnieks peekšņi var savu kantori likvideet un valstij tur nebuutu nekaa daraama….
0
janis17 > Janka, Janic 26.08.2013. 23.00
Nu tas nav tik viennozīmīgi – kā nacionālists uzskatu, ka bez apgrozāmajiem līdzekļiem ir grūti pelnīt, uzņēmums nestrādā, bet izdevumi turpina būt.
Ja ražošanu atjauno, varbūt var strādāt, žēl, ka peļņu eksportēs un beigu beigās visus uzmetīs arī jaunais investors. Tāds ir krievu bizness :(
0