Grib savākt parakstus par VDK arhīva satura publiskošanu

Nākamgad aprit 20 gadu kopš pieņemts likums “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”

Portālā “Manabalss.lv” sākuši vākt parakstus, lai mainītu Valsts drošības komitejas (VDK) arhīva statusu un publiskotu tā saturu, liecina informācija portālā. Iniciatīvas par “čekas maisu atvēršanu” autore ir Annika Dzērve.

Kā piektdien ziņoja LETA, par iniciatīvu bija parakstījušies 36 cilvēki, taču pirmdienas rīta pusē šī iniciatīva vairs nebija pieejama portālā. Kā zināms, vispirms par iniciatīvu jāsavāc vismaz 100 domubiedru parakstu, pēc tam to izvērtē portāla juristi, kas lemj par 10 000 parakstu vākšanas sākšanu.

Iniciatīvas autore ir Annika Dzērve par savu ierosmi rakstīja: “Čekas maisu tēma politiķu aprindās ir kā bieds, par kuru parasti vairās runāt vai publiski paust savu viedokli. Pirms 11.Saeimas vēlēšanām aizdomu ēna krita uz četriem kandidātiem. Tas gan viņiem neliedza kandidēt. Daži politiķi pat ir izteikuši vēlmi iznīcināt šos arhīvus vai vismaz nogaidīt, kamēr tajos minētie cilvēki aiziet no šīs dzīves.”

Viņa uzskata, ka sabiedrība tā neuzzinātu ar VDK saistīto cilvēku vārdus, kuri tieši vai pastarpināti ir ietekmējuši viņus vai viņu apkārtējo cilvēku likteņus.

Nākamgad aprit Saeimas savulaik noteiktais 20 gadu termiņš kopš likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” grozījumu spēkā stāšanos. Likums pieņemts 1994. gada 2. jūnijā.

Ar likumgrozījumiem ir noteikts, ka līdz 2014.gada 3.jūnijam ir spēkā likumpanti, kas ļauj konstatēt personas sadarbību ar padomju drošības iestādēm. No šiem pantiem attiecīgi izriet arī virkne amatu aizliegumu bijušajiem čekistiem, taču tie noteikti speciālajos likumos, piemēram, likumā par tiesu varu, par valsts civildienestu, par Saeimas un pašvaldības vēlēšanām.

Likuma 17.pants paredz, ka sadarbības faktam ir noilguma termiņš, un tas ir 20 gadi kopš likumgrozījumu spēkā stāšanās. Grozījumi nosaka, ka pēc šā termiņa nav pieļaujama un nedrīkst personas iespējamo sadarbību ar VDK izmantot tiesiskajās attiecībās pret šo personu.

Savukārt Ministru kabineta noteikumi, kas regulē Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošo VDK dokumentu izmantošanas kārtību nosaka, ka “Valsts drošības komitejas aģentūras kartotēkas dokumentus centrs sāk izsniegt zinātniskiem un publicistiskiem mērķiem 20 gadus pēc Valsts drošības komitejas likvidēšanas”.

Tikmēr kaimiņvalstī Lietuvā lustrācijas likums jeb bijušo VDK aģentu likums tika pieņemts 2010.gadā. Tas notika pēc tam, kad atklājās, ka VDK rezervistos bija iekļauti bijušais ārlietu ministrs Antans Valenis un Lietuvas valsts drošības departamenta direktors Arvīds Pocjus.

Latvijā pēdējais lielākais skandāls izskanēja pēc pašvaldību vēlēšanām šogad, kad mediji rakstija par Daugavpils domes deputātu Borisu Ivanovu (Latgales partija). Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) struktūrvienības Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) rīcībā esošās informācijas, Ivanovs savulaik ir bijis Valsts drošības komitejas (VDK) štata darbinieks. Šī fakta esamību var apstiprināt tikai tiesa.