Infografika: Tie paši vēži tajās pašās kulītēs

Tie paši vēži tajās pašās kulītēs – tā var teikt par Latvijas lielāko pilsētu vadītājiem pēc šāgada pašvaldību vēlēšanām.

Kad šopirmdien tika sagaidīta Daugavpils domes sēde, kurā vēlēšanu zaudētājas Žannas Kulakovas vietā pilsētas galvas amatā ievēlēja Jāni Lāčplēsi, diezgan droši latviešu tautas teicienu var pielāgot pēcvēlēšanu situācijai valsts lielākajās pilsētās.

Septiņās no deviņām Latvijas lielākajām pilsētām pēc vēlēšanām domes priekšsēdētāja amatā nonākuši tie paši cilvēki, kas iepriekš. Pārējās divās pašvaldībās arī ir atgriezušās “vecās” pilsētas galvas, tomēr kaut kādu iemeslu dēļ pirms vēlēšanām šie cilvēki uz laiku bijuši nostumti malā no pilsētas vadības. Vēl trīs no šo pilsētu galvām uz jūnijā notikušajām pašvaldību vēlēšanām mainījuši partiju, jo tās partijas, kuras viņi savulaik pārstāvēja, ir likvidētas.

LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas docents Ivars Ījabs par vēlētāju izdarīto izvēli un pēcvēlēšanu situāciju lielajās pilsētās norāda, ka vēlētāji ir balsojuši „par zināmu nelaimi, nevis nezināmu laimi”. Patlaban esot labs brīdis būt par amatpersonu, jo vērojama ekonomiska augšupeja, uzskata Ījabs. Cilvēki negrib riskēt un izraudzīties citus vadītājus, jo „kopumā cilvēki nav tendēti uz avantūrām, viņi nevēlas neko radikāli mainīt”.

Tāpat kā socioloģisko pētījumu firmas SKDS direktors Arnis Kaktiņš, arī Ījabs uzskata, ka „lielās pilsētas nevar likt kopā lielā katlā”. Katra pilsēta ir jāvērtē atsevišķi. Kā pirmo viņš piemin Liepāju un Ventspili, jo Ventspilī ar Aivara Lemberga pilsētas ilglaicīgo vadīšanu kopš pēdējiem padomju gadiem valdot pietiekami sena tradīcija. Savukārt Liepājas mēram Uldim Seskam būt koalīcijā ar Saskaņas centru nemaz nav „medus maize”, saka Ījabs.

Arī Kaktiņš norāda, ka Rīgā un Ventspilī vēlētāji nepārprotami atdevuši mandātu tiem pašiem pilsētas vadītājiem.

Ša gada 1.jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas, kurās piedalījās 45,99% vēlētāju. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, visaugstākā vēlētāju aktivitāte – 55,55% – bija vērojama Rīgā. Vidzemē uz vēlēšanu iecirkņiem devās 44,93% balsstiesīgo iedzīvotāju, Latgalē – 42,17%, Kurzemē – 40,51%, bet Zemgalē – 39, 39%.