Jāņa Ērgļa raksti dejai Šķērsu dienu saule tek
Virsvadītājiem smalki jārēķina, lai dejotāju soļi svētku laukumā pārvērstos skaistos rakstos, kurus vieni horeogrāfi zīmē ar datoru, citi ar roku
Stūru stūriem, līkumu līkumiem simtiem deju kolektīvu Daugavas stadionā māk vest danci tā, ka skatītājiem brīžam raibs gar acīm un brīžam mitrums plakstiņos. Tieši deju rakstu dēļ skatītāji cenšas nopirkt biļetes pēc iespējas aug-stāk tribīnēs, lai skatītu, ko īpašu sarūpējusi Latvijas horeogrāfu fantāzija. To, kā top deju raksti laukumā, zina tikai paši horeogrāfi - četrpadsmit XV deju svētku virsvadītāji.
Sākumā deju lieluzveduma ideju rada svētku mākslinieciskie vadītāji. Šoreiz tie ir divi Jāņi - Ērglis un Purviņš. Viņi par gaidāmajiem svētkiem sāka domāt jau pirms trim gadiem. «Bija krīze, cilvēki brauca prom, valstī - depresīva noskaņa. Un tad mēs sākām domāt, kas ir tas fenomens, kas mums, latviešiem, ļāvis saglabāt valodu, tautastērpu?» stāsta Ērglis. Prātā nākusi doma par tiltu no pagātnes uz tagadni, par saknēm, par mantojumu, par skolotājiem, no kuriem paši mācījušies. Tā radies deju lieluzveduma nosaukums Tēvu laipas, kur starp pašreizējo horeogrāfu dejām būs arī vecmeistaru darbi. Piemēram, Ulda Žagatas Ai, tēvu zeme!, Aijas Baumanes Kur tu augi, daiļa meita?, Viļa Ozola Spriguļu sišana un, protams, ik svētkos netrūkstošās Harija Sūnas Sudmaliņas.
