Lai būtu mazāki zaudējumi nākotnē, nepieciešams atbrīvot vietu upju palu ūdeņiem apbūvētajos krastos
Nule notikušo milzīgo plūdu radītie zaudējumi Vācijai varētu sasniegt aptuveni 10-12 miljardus eiro, informē vācu radio “Deutsche Welle”. Ekonomikas ministrs jau paziņojis, ka plūdos cietušajiem tiks izmaksāta vienreizēja kompensācija.
Plūdi šogad ilgst vairāk nekā nedēļu. Kamēr valsts austrumos ūdens līmenis upēs ir pazeminājies, Vācijas ziemeļos trešdien ūdens pacēlies līdz rekordaugstam līmenim, vēsta vācu mediji. Vācijas kanclere Angela Merkele atkal devusies uz plūdu skartajām vietām.
Reitingu aģentūra “Fitch” aprēķinājusi, ka Vācijai plūdu radītie zaudējumi varētu sasniegt pat 12 miljardus eiro, no kuriem daļu – 2,5 līdz trīs miljardus – nāksies segt apdrošināšanas kompānijām.
Mājsaimniecību daudzums, kas apdrošinātas pret plūdiem, Vācijā ir tikai trešdaļa, vēsta “Der Spiegel”. Īpaši slikta situācija ir tieši plūdu skartajos reģionos – Lejassaksijā apdrošināti ir tikai 13 procenti mājsaimniecību, Bavārijā – 21%, Tīringenē – 40%, Saksijā – 42%.
Plašie plūdi un lielie zaudējumi likuši meklēt cēloņus, kā turpmāk cīnīties pret plūdiem. Galvenais iemesls, kāpēc Vāciju skāruši tik masveidīgi plūdi, ir upju krastu apbūve un lauksaimnieciska apstrāde, uzskata biologs un fonda “Living Rivers” pārstāvis Tomass Pauluss. Viņš žurnālam “Der Spiegel” norāda, ka palikuši mazāk par 20% dabisko palieņu upju ceļā uz jūrām, kas mazinātu plūdu briesmas. Savukārt pārplūdusī Elbas upe zaudējusi pat 90% savu dabisko palieņu, kas uztver plūdu ūdeņus, stāsta Rolands Gramlings no Pasaules Dabas fonda.
Dambju celšana un upju iztaisnošana radījusi situāciju, kad upju straumes tiek “kanalizētas”, tā vietā, lai plūdu gadījumā brīvi izplūstu apkārtējās palienēs un laukos, stāsta Pauluss. Viņš ir pārliecināts, ka svarīgi būtu veidot “polderus, plašus laukumus, kas var applūst plūdu laikā”. Tomēr vides eksperts ir skeptisks, vai tā notiks, jo “neviens nevēlas pārdot savu zemi”, lai tādus laukus ierīkotu. Izveidot šādu polderi nozīmētu arī garu tiesvedību.
“Der Spiegel” raksta, ka, ņemot vērā pašreizējo plūdu milzīgos apjomus, Bavārijas ministru prezidents Horsts Zēhofers lauksaimniekiem jau piedraudējis ar zemju ekspropriāciju. Medijs arī atzīmē, ka applūstošajos rajonos Vācijā, tāpat kā Francijā, turpmāka jaunceltņu attīstība būtu jāaizliedz.
Jau 1997.gadā toreizējais Vācijas kanclers Helmuts Kols pēc Oderas upes lielajiem plūdiem brīdināja, ka upēm jāatstāj vieta, kur plūst. Viņa pēctecis Gerhards Šrēders 2002.gadā pēc Elbas plūdiem teica kaut ko līdzīgu, atceras vācu medijs. Tomēr politiskajai apņemšanās kaut ko mainīt pēc katriem plūdiem sekojuši ātri atplūdi, jo uzdevums atbrīvot zemi upju palu ūdeņiem nav tas, kas sola politisko popularitāti. Turklāt katastrofas cilvēkiem ātri aizmirstas, secina “Der Spiegel”.
Komentāri (19)
kasparslicitis 12.06.2013. 12.41
Arī Latvijā diskusijas par “zaļās infrastruktūras” lomu plūdu mazināšanā tikpat kā nav. Plūdu laikā, protams, uzmanība tiek koncentrēta uz seku likvidēšanu. Pārējā laikā plūdus var aizmirst. Dominē “aizsargdambju” domāšana – kā uzbūvēt vienā pusē dambi un kā ātrāk novadīt lieko ūdeni citam (zemāk esošam kaimiņam).
“Plakanā” ainavā sagrāvjota ainava nodrošina ūdeņu strauju nonākšanu zemākajās vietās – resp., lielākus plūdu draudus. Nenovērtēta pēdējā laika mežsaimniecības prakse, kad lielās vienlaidus teritorijās praktizē kailcirtes, kas savukārt izraisa straujāku sniega kušanu un ātrāku ūdens noplūšanu. Vienlaikus plānojam subsīdijas meliorācijas sistēmām neizvērtējot to negatīvo pienesumu plūdu pastiprināšanai augstākas bīstamības vietās.
ar “zaļo infrastruktūru” saprot veselīgu dabas sistēmu – dabīgu upju, purvu, palieņu, u.t.t. saglabāšanu, lai mazinātu negatīvu dabas parādību efektus. Piemēram, augstais purvs darbojas kā ūdens sūklis lietavu laikā un izlīdzina noteci, tādejādi samazinot plūdu draudus lejtecēs.
Diemžēl zināšanas un vēlme strādāt preventīvi izpaliek. Nez vai Ogres mērs kādrez papētīs zemes lietojumu Ogres upes augštecē un kā varētu samazināt plūdu draudus. Vai arī tikai domās par dambja būvēšanu? Jo lielāks dambis, jo lielāki draudi tā neizturēšanas gadījumā.
Ķemeru purvs atrodas apm. 27 m virs jūras līmeņa, ciems 1O metrus zemāk. Daļa iedzīvotāju bailēs no iespējamiem plūdiem iebilst, ja purvā tiek aizbērti vecie grāvji (resp. likvidēta vecā meliorācijas sistēma)un iztaisnotās upītes parkā tiek atkal “līkumotas”. Tieši purvs un tā nesačakarēšana ir garants mazākiem plūdiem, bet dambju un grāvju domāšana, diemžēl, daudzviet ņem virsroku.
Varbūt VUGD vajadzētu jaunu departamentu – Dabas atjaunošanas/ Jo kataklizmu seku likvidēšana nāk pār viņu galvu. Būtu laiks sākt domāt arī ilgtermiņā.
0
mjantons 12.06.2013. 16.38
Plūdi Centrāleiropa rodas lielajām līdzenumu upēm apkopojot mazāko upju straumes no Alpu, Karpatu, Tatru un citām kalnu grēdām. Koncentrēti lieti, sniegu kušana Eiropā ir bijusi un būs. Tomēr daudzās valstīs ir redzamas klimata izmaiņu sekas jau visā nopietnībā un piemērošanās tām ir nopietna ekonomiska (!!!!) darbība. Pagājušajā nedēļā tieši vēroju vietas Vācijas un Austrijas Alpos, priekškalnēs un līdzenumos. Varētu likties, ka pašlaik plūdi ir briesmīgi, bet vēsturiskās atzīmes uz ēkām, pie tiltiem atstājušas ziņas pēdējos pāris gadsimtos un ziņas par bojā gājušiem. Trakas lietas notikušas arī agrāk. Autoceļš netālu no Elbas tiek aizsargāts ar vairākus metrus kilometriem gariem smilšu maisu pagaidu dambjiem. Ugunsdzēsēji, armija, gaisa spēki un brīvprātīgie tikai šajā vienā vietā vērojami tūkstošos. Nākošo pastāvīgo dambju vietas tiek iezīmētas dabā.
Uģim taisnība, ka ilgtermiņā domāt vajadzētu, bet jārīkojas šodien un arī domājot. Ja kāds ciklons ” aizķersies ” uz dienām divām trim virs Daugavas baseina Baltkrievijā vai Krievijā, tad plūdi var sākties saulei spīdot arī ap Jāņiem. Risku vadība ir nopietns instruments un ne tikai ugunsdzēsējiem.
2
0
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@sausins > mjantons 12.06.2013. 17.09
Pievienojos ! Problēmu risināšana manuprāt atkarīga no spējas skatīties pāri resoriem un robežām, taču ar reālajiem darbiem ir tā pašvakāk, jo tas taču nav populāri kādam stāstīt, ka ipašums ūdensmalā vai purvā ir tā pareizākā izvēle, jo katrs pats taču liels speciālists taču ja “ūdens smeļas mutē” tad protams vainīga valdība !
Rotberga kungam gan negribas īsti piekrist, jo bebru poulācija mežos ir nodarījusi vairāk posta kā neapzinīgie mežu ipašnieki vai apsaimniekotāji !
0
kasparslicitis > mjantons 13.06.2013. 00.59
Kur tad tie bebri dzīvo un būvē tos dambjus, ja ne cilvēku izraktos grāvjos? :) Protams, arī upītēs. Pavasara pali ir tie, kas upēs radikāli samazinātu ik pa brīdim bebru populāciju dabīgā veidā. Bet bebriem gan cilvēks izveidojis atbalsta infrastruktūru – grāvjus.
0