Alus dzērājiem Vērmaņdārzu dome “notirgo” par Ls 1000 dienā

Rīdziniekiem jau otro gadu jāpērk biļete, lai izietu cauri parkam

Samaksājot Rīgas domei (RD) un pašvaldības SIA “Rīgas meži” gandrīz 3500 latu, festivāls “Latviabeerfest 2013” trīs dienas maijā varēja ierobežot pilsētas publisko telpu, daļēji slēdzot ieejas Vērmanes dārzā un prasot ieejas maksu tiem, kas vēlas apmeklēt parku un festivālu. Arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola Ir.lv šādu praksi vērtē negatīvi, jo “pasaulē parka pilnīga slēgšana komerciālu pasākumu vajadzībām tomēr tiek uzskatīta par sliktu praksi, tādēļ parasti tas tiek darīts, ierobežojot pieeju tikai kādai viegli atdalāmai parka daļai”.

Pagājušās nedēļas beigās trīs dienas – no 24. līdz 26. maijam – Vērmanes dārzā pašā Rīgas centrā norisinājās alus festivāls “Latviabeerfest 2013”, kuru organizēja biedrība “Alus brālība”. Rīdziniekus nepatīkami pārsteidza tas, ka šajās dienās par iekļūšanu parkā bija jāmaksā ieejas maksa viens lats. Ja to negribēja darīt, festivāla organizatoru nolīgtie apsargi gājējiem lika iet parkam riņķī. 

Sevišķi ciniska bija iespēja, par ko vēstīja plakāts blakus parka ieejai, ka bērni līdz sešu gadu vecumam no plkst. 11 līdz 15 kopā ar vienu no vecākiem parku var apmeklēt bez maksas.

RD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Uģis Vidauskis Vērmanes dārza slēgšanā nesaredz neko peļamu, jo “alus festivāli ir izplatīta parādība daudzviet pasaulē, īpaši Eiropas pilsētās, tie piesaista iedzīvotājus un jo īpaši tūristus”. Viņaprāt, Vērmanes dārzs ir piemērota vieta šāda veida festivāliem – tas ir viegli pieejams, jo atrodas pilsētas centrā, un tajā pašā laikā ir nodalīts ar žogu. “Parks nav tik liels, lai sagādātu ievērojamas neērtības citiem pilsētniekiem, apejot to,” uzskata Vidauskis.

Jautāts par šāda lēmuma likumīgo pamatu, Vidauskis Ir.lv atbildēja, ka “nav tāda normatīvā akta, kas reglamentē parku slēgšanu”. Toties viņš atgādināja, kad vēl Vērmanes dārzs bijis slēgts – ASV Neatkarības dienas pasākumā, praida laikā, uz nakti bijis slēgts arī Dziesmu svētkos.

Pasākuma organizators atbilstoši Rīgas domes saistošajiem noteikumiem samaksājis 1500 latu pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskā vietā – šajā gadījumā tie ir 10 lati dienā par vienu tirdzniecības vietu. Tāpat alus svētku svinētāji bija noslēguši līgumu ar Vērmanes dārza apsaimniekotāju SIA „Rīgas meži” par teritorijas sakopšanu pēc pasākuma, par šo pakalpojumu samaksājot 1925 latus.

Biedrības “Alus brālība” valdes priekšsēdētājs Andrejs Šikors ieejas maksas prasīšanu parkā skaidroja ar to, ka “Alus festivāls ir pasākums, kuram vajadzīgs liels finansējums”. Piemēram, pēc festivāla bijis jāsakopj izsēdētais parka zāliens. Turklāt ar ieejas biļetēm varēja kontrolēt ļaužu plūsmu parkā, jo pasākums bija saistīts ar alkohola lietošanu, kas, pēc Šikora teiktā, varētu piesaistīt nevēlamas personas – “bomžus un Maskačkas rezidentus”.

“Lats ir ļoti demokrātiska cena, nav liela summa cilvēkam, kurš vēlas labi pavadīt laiku,” saka Šikors, piebilstot, ka ieejas maksa aizstāja papildus sponsoru meklēšanu un no pilsētas nekāda finansiāla palīdzība nav ne piedāvāta, ne saņemta.

Pilsētplānotāja un arhitekte Evelīna Ozola uzskata – “pilsētas vadībai jāsaprot, ka ne visi efekti ir izmērāmi skaitļos – iedzīvotāji uz dominējošām komerciālām aktivitātēm publiskā telpā mēdz reaģēt ļoti jutīgi, jo sevišķi, ja to centrā ir alkohols – absolūts pretstats veselīgām un ģimeniskām aktivitātēm, ar ko saistās parki.” Viņa atgādina, ka atjaunot piederības sajūtu un vietas identitāti ir daudz grūtāk nekā atrast alternatīvas papildus ienākumu gūšanai, ar ko saistās šāds dzeršanas festivāls.

Arhitekte atgādina – lai gan publisku parku pamatuzdevums ir vienmēr būt pieejamiem ikvienam, ik pa laikam parku daļas vai pat pilna platība tiek slēgta maksas pasākumu rīkošanai. Tā notiek ne tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās. Tomēr, rīkojot pasākumus ar ieejas maksu, organizatoriem paveras iespēja piedāvāt kvalitatīvāku, plašāku izklaides programmu, bet pilsētai – iegūt līdzekļus, piemēram, parka labiekārtošanas darbiem vai publiskas mākslas objektu izvietošanai tajā.

“Vērmanes parka gadījumā būtu interesanti noskaidrot, vai pilsētas ieguvumi no alus festivāla ir samērojami ar ierobežotu pieeju parkam vairāku dienu garumā,” vaicā Ozola. “Iespējams, ka Rīgas dome ir ieguvusi nomas maksu, ko var izmantot parka uzturēšanai vai uzlabojumiem, bet var arī būt, ka Rīgas dome nav ieguvusi neko un par zemu vērtē publisko ārtelpu centrā.”