Izglītības ministra amatam varētu virzīt Vjačeslavu Dombrovski
Ja koalīcijas partneri atbalstīs Vjačeslava Dombrovska (RP) kandidatūru izglītības un zinātnes ministra amatam, Saeima par viņa apstiprināšanu šajā amatā varētu lemt jau šo ceturtdien, pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība).
Valdības vadītājs norādīja, ka pašreizējā ministra Roberta Ķīļa veselības stāvoklis acīmredzami neļauj turpināt pildīt ministra pienākumus, līdz ar to Reformu partija (RP) pieņēmusi lēmumu par Ķīļa demisiju un izvirzījusi Vjačeslavu Dombrovski kā kandidātu šim amatam, vēsta LETA.
Šis jautājums koalīcijā tika pārrunāts un “kopumā noskaņojums pietiekami pozitīvs un pietiekami konstruktīvs”, skaidroja premjers, paužot viedokli, ka varēs “virzīties uz priekšu ar šo kandidātu”, tomēr otrdien viņam paredzēta tikšanās ar visām koalīcijas frakcijām. Tad arī tiks pieņemts gala lēmums par šī jautājuma tālāko virzību, sacīja valdības vadītājs. Ja no visām frakcijām un neatkarīgo deputātu grupas būs atbalsts, šis jautājums varētu tikt lemts Saeimas ceturtdienas plenārsēdē, piebilda Ministru prezidents.
Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) pagaidām nepauž skaidru nostāju jautājumā par iespējamo izglītības un zinātnes ministra nomaiņu, norādot, ka lēmumu pieņems pēc frakcijas sēdes otrdien. Iepriekš Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks sacīja, ka VL-TB/LNNK būtu gatava pretendēt uz izglītības un zinātnes ministra amatu Roberta Ķīļa atkāpšanās gadījumā.
Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka Ķīlis varētu iesniegt demisijas rakstu tad, kad koalīcijas partneri apstiprinās, ka Izglītības un zinātnes ministrija paliks RP pārraudzībā. Taujāts, kāpēc viņš piekrita kandidēt uz šo amatu, Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka tā bija smaga izšķiršanās, ņemot vērā viņa pienākumus RP frakcijā, Saeimas Tautsaimniecības komisijā un ambīcijas kļūt par partijas vadītāju. Tomēr reformas izglītības jomā ir viena no galvenajām partijas priekšvēlēšanu programmas sastāvdaļām, līdz ar to ir ļoti svarīgi nodrošināt pēctecību šajā jomā.
Ķīlis demisionēs
Veselības problēmu nomāktais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ir gatavs demisionēt, ja tiks nodrošināta viņa iesākto reformu pēctecība, pēc Reformu partijas (RP) frakcijas un valdes sēdes pirmdien paziņoja Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs. Ministra amatam RP atbalsta frakcijas priekšsēdētāja Vjačeslava Dombrovska kandidatūru, informēja RP Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Edmunds Demiters.
Par Ķīļa demisiju un iespējamo RP frakcijas jauno vadītāju vēl tiks lemts koalīcijā un frakcijā, ziņo LETA.
Pirmdien par šo jautājumu tika diskutēts RP frakcijas un valdes kopsēdē. Ķīlis sēdē klātienē nevarēja ierasties, jo viņam tajā laikā slimnīcā notika veselības pārbaudes. Taču ministrs plānoja ar RP sazināties telefoniski un bija paredzēts nodrošināt telefonkonferenci.
“Kopš stāšanās amatā esmu pabijis slimnīcā četras reizes – divās no tām, būdams tuvu infarktam. Darbs izglītības ministra amatā ir bijusi milzu slodze, fizisks un emocionāls ieguldījums. Patlaban man būtu sarežģīti nodrošināt darbu uz 200% slodzi, kā tas būtu nepieciešams šajā nozare. Tomēr vēlos būt pārliecināts, ka ministrijās darbs turpināsies iesāktā virzienā un valstij nepieciešamas reformas nepaliks novārtā. Brīdī, kad būšu par to drošs, esmu gatavs šo amatu nodot tālāk,” norāda Roberts Ķīlis.
Kā iepriekš sacīja RP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, izvērtējot ārstu norādījumus, RP tiks pieņemts kopīgs lēmums, vai Ķīlis varēs turpināt darbu izglītības un zinātnes ministra amatā.
Pēc politiķa vārdiem, RP nekādus aicinājumus Ķīlim, kurš nav partijas biedrs, neizteiks, un viss būs atkarīgs no ministra veselības stāvokļa. Ķīlis līdz šim ir bijis garākā prombūtnē, kuras laikā centies uzlabot savu veselību un saprast, vai var turpināt pilnvērtīgi strādāt. Politiķis uzsvēra, ka lēmums par turpmāko nebūs Ķīļa, partijas vai frakcijas vienpersoniska izšķiršanās, bet gan kopīgs lēmums.
Savukārt Vjačeslavs Dombrovskis par savām trim galvenajām prioritātēm izglītības un zinātnes ministra amatā nosaucis skolotāju motivācijas programmu – skolotāji ir pārmaiņu īstenotāji, katram skolotājam bez pārstrādāšanās jāsaņem cienīgs atalgojums; profesionālā izglītība pēc Vācijas parauga, ciešā sadarbībā ar darba tirgu; augstākās izglītības kvalitātes celšana sadarbībā ar memoranda partneriem. Kā kandidāts Reformu partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja amatam nosaukts Edmunds Demiters, informē Reformu partija.
Jau ziņots, ka Ķīlis veselības problēmu dēļ darbā nav bijis vairāk kā mēnesi. Ķīlis izglītības un zinātnes amatā ir kopš 2011.gada 25.oktobra. Viņš ir Reformu partijas virzīts ministrs, taču Ķīlis tā arī līdz šim nav kļuvis par partijas biedru.
Ķīlim pērn tika pasniegta “Spīdolas balva ekonomikā” par konkurētspējīgas izglītības vīzijas radīšanu un pirmajiem panākumiem, reformējot nozari kvalitatīvas izglītības virzienā.
Ķīlis ir sācis vairākas reformas augstākajā izglītībā, tostarp izvērtēt studiju programmu kvalitāti un izmantot to lemšanas procesā par budžeta vietu sadalījumu, kas izraisīja plašu neapmierinātību, un vairākas augstskolas, Latvijas Studentu apvienība un Latvijas Rektoru padome prasīja viņa demisiju.
Ķīlis 1991.gadā beidzis Latvijas Universitātes Filozofijas fakultāti, 1999.gadā ieguvis filozofijas doktora grādu Kembridžas Universitātes Sociālās antropoloģijas nodaļā.
Kopš 1994.gada viņš ir asociētais profesors Rīgas Ekonomikas augstskolā, ir viens no Latvijas Antropologu biedrības dibinātājbiedriem.
15.oktobrī Ķīlis tika iecelts par Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāju un šo amatu pildījis līdz pat bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera pilnvaru beigām.
(papildināta ar Ķīļa teikto un Dombrovska prioritātēm)
Komentāri (62)
Una Grinberga 29.04.2013. 15.42
Es tik gudru soli no RP nebiju gaidījis – “izmest trušādu” laukumā NA un V saplosīšanai pirms pašām vēlēšanām! Skaidrs ir viens – Vj. Dombrovskis ir neērtāks kandidāts par Ķīli – koalīcijas partneri viņam pārmest nevar neko, bet viņš Ķīļa reformas varētu realizēt daudz mērķtiecīgāk un ātrākā tempā nekā tas notika Ķīļa laikā. Cerams arī Ķīlis tiks paturēts par padomnieku!
P.S. Vai Dzintars un Parādnieks vēl domā, ko teikt, vai jau kādos medijos ir parādījies? Nevar taču atbalstīt krievu par ministru – pie tam vēl par Izglītības ministru!
15
Sandris Maziks > Una Grinberga 29.04.2013. 16.03
Nasing spešal!
“..bet viņš Ķīļa reformas varētu realizēt daudz mērķtiecīgāk un ātrākā tempā nekā tas notika Ķīļa laikā.”
Vienmēr tikai der atcerēties, ka savu veselību latviešu valstī sagraut, nav izcila gudrība, tā kā vajadzēs lavierēt starp veselo saprātu un parķijas inķeresēm.
0
ligakalnina > Una Grinberga 29.04.2013. 17.31
“…Dzintars un Parādnieks domā…” – drosmīga hipotēze.
0
janis17 > Una Grinberga 29.04.2013. 18.02
Nasing, vari priecāties! Būs augstskolās atkal krievu plūsmas un nākamajos dziesmu svētkos varēs kopkoris uzdziedāt “široka strana maja rodnaja”…
Bet redzēsim, jāspriež pēc darbiem, ne ieraksta (tukšuma) pasē. Slimtāks par ķili nez vai kāds vispār var būt.
0
ligakalnina > Una Grinberga 29.04.2013. 20.05
Klasisks demagoģijas paņēmiens – mainīt tēmu, ja nav ko teikt.
0
janis17 > Una Grinberga 29.04.2013. 19.10
Dzerim latvieši un kāds, kurš iestājās par latviešu tiesībām, ir zemcilvēki. Nedomājoši lopi, kaujamas iznīcināmas latviešu cūkas?
0
Una Grinberga > Una Grinberga 29.04.2013. 23.24
Palasot šos visus komentārus, jāsecina, ka LV izglītības sistēma ir vēl bēdīgākā stāvoklī kā biju domājis! Skumjākais, ka kaut ko prāta spējās un prasmēs var labot tikai sākot ar jauno paaudzi.
0
Ojārs > Una Grinberga 29.04.2013. 20.01
Dzerim
Slaviks nav Ušaka un viņa “Latvijas” parķijas partneru (Jeģinaja rosija) iesūtīts?
Bij’ taču viņam ideja par angļu valodu kā valsts valodu Latvijā, vai ne?
0
ligakalnina > Una Grinberga 29.04.2013. 19.46
Jūs te par kuru NA?
Par to, kuras ģenerālsekretārs Lūsis izteicies, ka Krievijas “spalvainā roka” nav nekas, daudz sliktāka ir Zviedrijas “spalvainā roka”, tātad, Rietumi ir daudz sliktāki par Krieviju?
Par to, kurai tuvākais partneris ir ZZS, tātad, arī SC, un lielākais konkurents V?
Tā ir tā, kuras Saeimas frakcijas līderis ir pret to, lai Lembergam un citām personām, pret kurām izvirzītas nopietnas apsūdzības, neļauj kandidēt vēlēšanās?
Tā ir tā NA, kura devusi politisko jumtu gan blēdim Lūsim, gan Rasnačam, gan Bērziņam un aizstāv Lemberga interses, kuri visi nodarījši Latvijai gan morālus, gan materiālus zaudējumus?
Ši te NA aizstāv tās “latviešu” interses, vai jūs par kādu citu NA?
Kas attiecas uz Dzintara un Parādnieka domāšanas procesiem – ja jau viņi atļaujas savā partijā uzņemt tādus cilvēkus, kā Lūsis, brāļoties ar Lembergu, pasludināt to par tuvāko partneri, utt., un, tādā veidā, graut tās NA reputāciju, un izraisīt izbrīnu pat savu agrāko piekritēju vidū, pašiem nerodas šaubas par tās jūsu partijas spices domāšanas procesu adekvātumu?
Saprotams, ja tikai viņi nav kādi iesūtīti provokatori, tādu versiju pieļauj arī Stalts, bet, jādomā, tikai, lai nedaudz reabilitētu to NA, kaut, ko tur reabilitēt, kādus līderus partija pelnījusi, tādi tai arī ir.
0
garausiitis > Una Grinberga 30.04.2013. 08.33
NaSp – nezinu gan vai RP izdarīja prātīgāko gājienu . Var jau būt ,ka Vjačeslavs kaut ko tur izdarīs, bet manuprāt tā ir ilūzija. IzM reformas ir jāveic pārdomāti un sistemātiski . Ja Ķīlis nebūtu haotiski raustījies un sistēmu novedis neizprotamā stāvoklī , tad Vjačeslavam noteikti būtu vieglāk – patreiz ir zaudēts pusotrs gads un pati sistēma nesaprot kādā stāvoklī atrodas , kas traucē to mobilizēt ,lai veiktu kādas izmaiņas.
Ja uz situāciju skatītos stratēģiski, tad RP varētu atdot IzM NA , lai pēc pusotra gada rādītu ar pirkstu,ka iesāktās reformas ir nobrucinātas, labie darbi sabojāti u.t.t.
Ja NA gribētu rīkoties stratēģiski, tad viņi neiebilstu pret RP vadību IzM , jo puslīdz droši ir tas , ka RP tur neko neizdarīs – tas pirmkārt, otrkārt izvairītos no zemdeķa cīņām iekšienē par amatu ,kas šā vai tā iznāktu publiskā gaismā un trešķārt neparādītu sevi kā kašķīgus politiķus – vēlētāji manuprāt to pamana…
0
Ojārs > Una Grinberga 29.04.2013. 17.18
Nevar taču atbalstīt krievu par ministru – pie tam vēl par Izglītības ministru!
———-
Vai viņš vispār ir krievs?
vai Slaviks nebija tas, kurš, laikā, kad Vienotība aicināja aktīvi reaģēt uz Lindermana-Ušaka provokāciju, kā kompromisu :) ierosināja Latvijā ieviest angļu valodu par otro valsts valodu? No krievijas sabraukušajiem šovinistiem tas noteikti patiktu.
0
ilmisimo > Una Grinberga 29.04.2013. 19.16
dzeris – virtuālais galvaskausu mērītājs…
_____________________ ne jau katrs izbijis durkas sanitārs izštudierē par Lombrozo…
0
Ojārs > Una Grinberga 29.04.2013. 17.52
“…Dzintars un Parādnieks domā…” – drosmīga hipotēze
————-
dzeris – virtuālais galvaskausu mērītājs…
0
dro > Una Grinberga 29.04.2013. 19.23
lama. Precīzi un tēlaini! Lai Tev daudz darba un laba veselība:)
0
janis17 > Una Grinberga 29.04.2013. 20.32
Klasiskus demogoģijas paņēmienus izmanto tieši tu, džerīt!
JEBKURU jautājumu apspriežot tu noved līdz – “bet NA gan ir ārprāts”! JEBKURU!
Lai ar demagoģijas palīdzību ietekmētu cilvēkus, tiek likti lietā dažādi paņēmieni, piemēram, faktu tīša sagrozīšana, dēmonizācija, puspatiesību klāstīšana un citi. Paskatīsimies, kā tu un tavi sabiedrotie izmanto demogoģiju!
Ja dombrovskis valdis vai dombrovskis vjačeslavs vai Dzintars, vai Bērziņš vai lembis teiks JEBKĀDU tekstu, JEBKĀDU ideju – es to izlaidīšu caur savu domājamo aparātu. Padomāšu, kam tas būtu izdevīgi. Ja LATVIJAS tautai, latviešiem, bērniem, dzīvniekiem, dabai, veselības sistēmai utt. – es to atbalstīšu, neatkarīgi no tā, kurš tieši to pirmais pateicis.
Ja tie dūmi, lai realizētu te kremļa politiku – es to noraidīsu un nosodīšu.
Pēdējā laikā tik daudz melu un nelietību par NA “koalīcijas partneri” sastrādājuši, ka vemt gribās.
1.čečeni – demagoģija
2.Bērziņa demisija – demagoģija
3.Grendes vīrs – demagoģija
4.pabalsti bērniem – demagoģija
5.sakari ar lembi – demagoģija
6.vešņakovs – arī demagoģija
…..
…..
…..
…..
Kas no tā visa bija patiesība???? Klasiska manipulācija ar puspatiesībām – klasiska melošana, klasiska demonizācija – “viņi ir aģenti”….
Nu? Ko nu?
0
dro > Una Grinberga 29.04.2013. 17.03
Nasing Spešal…Nevar taču atbalstīt krievu par ministru – pie tam vēl par Izglītības ministru!
_______________
Tu nu gan esi apmāts:) Par Tolpežņkovu esi kaut ko dzirdējis, kurš satracināja PSRS tautas deputātu kongresu, pieprasīdams atbildību par slaktiņu Tbilisi? Kurā kustībā viņš bija? LNNK!
0
Ligiña Doniña 29.04.2013. 15.41
Izglītbas mafija varēs turpināt veģetēt. Augstskolu reitingi ap 1000 vietu pasaulē tiks varonīgi noturēti. Sociālisms ir dzīvs mūsu sirdīs un prātos!
9
janis17 > Ligiña Doniña 29.04.2013. 19.06
Universitāte, kas māca latviešu valodā NEKAD nevar būt starp top 500 augstskolām. Nav resursu, jo nav tik daudz latviešu. Tad ko? Likvidēsim latviešu universitātes, lai sasniegtu reitingu sadzīsim visus vienā lielā angliski/krieviski mācošā superkolhozā? Pacelsies reitingā no 2000 vietas uz 1733. Varbūt uz 1699. To var izdarīt.
Tikai Kam to vajag?
0
Ieva Priedenfelde > Ligiña Doniña 29.04.2013. 22.39
Īri arī ira ziemeļnieki.
0
janis17 > Ligiña Doniña 29.04.2013. 20.17
Lūdzu iepazīsties ar skaitļiem par Kopenhāgenas univesitāti pirms muldēšanas!
Pēc maniem aprēķiniem galvā, gada budžets 8 Miljardi DKK ir pāri par 755 miljoniem latu gadā.
The University of Copenhagen has had 8 Nobel Prize laureates.
http://introduction.ku.dk/facts_and_figures/
Pēc anoloģijas – slēgsim Pāvilostas ostu, jo tur nepārkrauj tik, cik Rotterdamā, lai gan Nīderlande ir mazāka par Latviju.
Šādi spriedelētāji, kā tu ir mūsu lielākā nelaime. NEKO nejēdz, bet “kurš tad tā ķieģeļus klāj”..
0
ineta_rr > Ligiña Doniña 29.04.2013. 22.02
Čehija ir Centrāleiropā, un, lai neaizmirstas, Latvija ir Ziemeļeiropā, tāpat kā Igaunija. Savukārt Lietuva ir Centrāleiropā.
Starp citu, briti saka, ka ir ziemeļnieki, un tas nekas, ka somi droši vien par to smīkņā zem ausainēm.
0
janis17 > Ligiña Doniña 29.04.2013. 18.00
Nu padomā par reitingiem vēlreiz! Top 100 universitātēm budžets ir Salīdzināms ar LV budžetu. Reitingus aprēķina tā ka vieni no būtiskākajiem rādītājiem ir Nobela prēmijas laureātu skaits, top 500 lielāko uzņēmumu vadītāju skaits utt., budzets uz studentu utt., nodarbinātie pasniedzēji Nobela laureāti utt.
0
ezis > Ligiña Doniña 29.04.2013. 21.22
Piekrītu, ka augstskolu reitingi nav vienīgais rādītājs AI kvalitātes noteikšanai, bet tur tā nelaime, ka nav ne atbilstība darba tirgum, ne studiju maksas sasaiste ar nodokļiem utt.
Pats pabeidzu reģionālo augstskolu, kur pieredzēju “savējo mafijas” nodrošināšanu ar darbu uzturot nekvalitatīvas studijas. Un tādas autsauksmes ir par daudzām citām LV augstskolām.
0
ezis > Ligiña Doniña 29.04.2013. 18.30
tad ar LV augstskolām īstenībā viss kārtībā?
topos īstenībā nav jābūt un tie īstenībā nav objektīvi,
izglītībai darba tirgum nav jāatbilst, jo visiem jau nevar izdabāt,
kvalitātei ar nav jābūt, jo kā gan aunapieres tad dabūs papīru?
viss ok tomēr, turpinam gaudot, ka ceļi slikti, pensijas mazas, veselības aprūpe slikta, bet kur problēma, to tā kā ar neredzam..
0
ineta_rr > Ligiña Doniña 29.04.2013. 16.41
Varbūt kļūdos, bet vai tad LU nebija ap 2000. vietu, bet pārējie pat nekvalificējās tikt reitingoti?
0
Ligiña Doniña > Ligiña Doniña 29.04.2013. 19.44
Reitingi utt.http://lv.wikipedia.org/wiki/Pasaules_universitāšu_akadēmiskais_reitings
Sarakstā nav iekļuvusi neviena Latvijas, tāpat arī Igaunijas vai Lietuvas universitāte. No Ziemeļvalstu augstskolām visaugstākie reitingi ir Kopenhāgenas Universitātei (46. vieta), Zviedrijas Karaliskajam institūtam (53. vieta), Upsalas Universitātei (66. vieta), Oslo Universitātei (69. vieta), kā arī Helsinku Universitātei (73. vieta). Visaugstāk novērtētā Krievijas augstskola ir Maskavas Valsts universitāte (76. vieta). No pārējām Austrumeiropas valstu universitātēm visaugstāk novērtētā ir Prāgas Kārļa universitāte (dalīta 81.-123. vieta).
—Dānija ir mazāka par Latviju un Somiem ir izcila izglītības sistēma. Negvelz te muļķības, lai attaisnotu augstskolu neizdarību, stagnāciju un mantkārību!
0
Uldis Babris 29.04.2013. 15.34
Stagnātu dzīres var sākties!
7
+4
-15
Atbildēt
+8
-19
Atbildēt
+12
-19
Atbildēt
+11
-15
Atbildēt
+14
-11
Atbildēt
+8
-2
Atbildēt
+18
-11
Atbildēt
@dzerkaleliva > Uldis Babris 29.04.2013. 18.47
Galantā bilde precīzi izsaka, kas, tieši kas viņš ir. Sociālantropoloģisko eksperimentu piekritējs. Žēl, ka šoreiz tam tika izraudzīta visa Latvijas izglītības sistēma.
Niks jau ar tāds pat, patīk visu paveikt ar citu rokām, bet nopelnus pieskaitīt sev vai arī otrādi. Sačakarēt visu ar savām, bet vainot citus. Nu, kā jau galantajiem pieņemts.
Tagad vien pašiem atliek atraugāties par paveikto un meklēt satīrītāju. No repas to darīt neviens negribēs. Atliks meklēt kādu malējo. Varvbūt SC piedāvāt, satiksmes ministrs tikpat kā jau SC ministrs, tad vēl vienu vietu varētu piešķirt un vispār repa varētu apvienoties ar SC. Būtu mazāk gaisa jaukšanas.
0
Sandris Maziks > Uldis Babris 29.04.2013. 15.59
galantais
Ja Slavka nāk Roberķika vietā, tad splāvienu tieši viņa ģīmī esi trāpījis.
0
Sandris Maziks > Uldis Babris 29.04.2013. 15.39
galantais
Vai šādus apgalvojumus izsakot nebaidies apvainot Ņila draugu, Slavku?
0
Sandris Maziks > Uldis Babris 29.04.2013. 16.10
galantais
“Tu esi vājš, izmisis un smieklīgs :)”
Izmisusi ir Zatļera banda, bet “vājš?”, viegli nav vienam pret trim seksuālām minoritātēm, zatļeristiem.
0
Uldis Babris > Uldis Babris 29.04.2013. 15.48
Nē, jo tas nav adresēts Dr.ekon. Vjačeslavam Dombrovskim!
0
Uldis Babris > Uldis Babris 29.04.2013. 20.12
>baltajam kapotam
Autor, raksti vēl! man patīk :)
0
Uldis Babris > Uldis Babris 29.04.2013. 16.01
Tu esi vājš un smieklīgs, kad esi izmisis :)
0