Izstrādāti likumgrozījumi, ka pašvaldības deputāts, pret kuru sākta kriminālvajāšana, automātiski tiek atstādināts no darba pašvaldības domē
Kad pagājušās otrdienas vakarā Jūrmalas domes priekšsēdētāja Gata Trukšņa atcelšanu no amata un savu balsojumu komentēja Jūrmalas domes deputāts Raimonds Munkevics, domāju, daudzi skatījās neizpratnē – pag, pag, vai tikai tas nav tas pats Munkevics, kuru KNAB 2010.gada 18.maijā aizturēja aizdomās par 5000 latu kukuļa došanu Jūrmalas deputātei Ivetai Blauai, lai nodrošinātu toreizējam Jūrmalas mēram labvēlīgu rezultātu gaidāmajā neuzticības balsojumā?
Apsūdzības Munkevicam Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne uzrādīja jau 2010.gada jūlijā. Munkevica lieta pašlaik tiek iztiesāta Jūrmalas tiesā. Situācija izskatās kā no Alises Aizspogulijā, jo TV3 programmā “Nekā personīga” uzzinājām, ka viena no Jūrmalas tiesas tiesnesēm, kas pašlaik iztiesā Mukevica lietu, februārī darbā divas dienas bijusi alkohola reibumā.
Tātad līdz brīdim, kad no apcietinājuma pret drošības naudu izlaistā Munkevica kukuļdošanas lieta tiks iztiesāta, viņš mierīgi kā deputāts darbosies Jūrmalas domes finanšu komitejā un piedalīsies Jūrmalas domes sēdēs. Turklāt darīs to līdzās deputātei Ivetai Blauai, kuras drosme 2010.gada maijā ļāva KNAB Munkevicu aizturēt.
Patlaban pašvaldību vēlēšanās nevar kandidēt un tātad arī tikt ievēlētas personas, kas ir sodītas par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem.
Tomēr, ņemot vērā mūsu tiesu procesu ilgumu un problēmas tiesās, ko ilustrē augstāk minētais piemērs, šī norma praksē nozīmē, ka pašvaldības domju darbu tiešā veidā var ietekmēt personas, kam izvirzītas apsūdzības smagos kriminālnoziegumos, kas veikti, šīm personām esot domes deputāta krēslā.
Lai novērstu šādu no tiesiskuma viedokļa absurdu situāciju, esam sagatavojuši un “Pašvaldības deputāta statusa likumā” iesnieguši grozījumus, kas nosaka, ka pašvaldības deputāts, pret kuru sākta kriminālvajāšana, automātiski tiek atstādināts no darba pašvaldības domē, tās komitejās un komisijās, kā arī institūcijās, kurās dome viņu iecēlusi vai deleģējusi, attiecīgi zaudējot atlīdzību.
Piemēram, Aivars Lembergs, kam apsūdzības smagos kriminālnoziegumos tika izvirzītas jau 2006.gadā un 2007.gadā noteikts drošības līdzeklis – aizliegums pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus, šādā situācijā vairs nevarēs vadīt Ventspils domes Finanšu komiteju, kurā pašlaik pilda priekšsēdētāja amatu.
Šādas izmaiņas neattiecinās īpašu kārtību tieši uz pašvaldības deputātiem, jo attiecībā uz Saeimas deputātiem šāda norma darbojas jau pašlaik. Šeit svarīgi atcerēties, ka kriminālvajāšana tiek sākta tikai tad, ja kriminālprocesa ietvaros ir savākta pietiekama, pamatīga pierādījumu bāze, kas ļāvusi aizdomās turētai personai izvirzīt nopietnas apsūdzības. Tātad atrunāties ar parasto – nav notiesāts, nav vainīgs, ir nevietā. Visbeidzot, ja kriminālvajāšana tiek izbeigta vai tiesa deputātu attaisno, deputāts turpina darbu pašvaldības domē un saņem nesaņemto atlīdzību.
Daudzi jautā – vai šīm likuma izmaiņām būs atpakaļejošs spēks, proti, vai tas attieksies uz cilvēkiem, kas 2013.gada 1.jūnijā, iespējams, tiks ievēlēti pašvaldību domēs, ja tiem kriminālvajāšana uzsākta iepriekš. Atbilde ir vienkārša – cilvēks vai nu ir kriminālvajāšanā vai nav, neatkarīgi no tā, kad tā sākusies. Tātad, ja Saeima tos pieņems, grozījumi attieksies uz ikvienu, kas atbilst divām pazīmēm – persona atrodas kriminālvajāšanā un ir ievēlēta konkrētas pašvaldības deputāta amatā.
Autore ir 11. Saeimas deputāte, Vienotība
Komentāri (37)