Skandalozu «Latvijas nīdēja» slavu pērn iemantojušais skolotājs Vladislavs Rafaļskis atklāj, kāpēc viņam nav pa ceļam ne ar Lindermanu, ne ar SC
Ar krievu valodas un literatūras skolotāju, PCTVL biedru Vladislavu Rafaļski (54) tiekamies kādā bistro Čaka ielā, netālu no Rīgas 40.vidusskolas, kur viņš strādā. Sarunāt šo interviju nav viegli – kopš Rafaļskis pērnruden publiski paziņoja «esmu šai valstij nelojāls, es šo režīmu vienkārši nicinu», viņš vairās no liekas publicitātes, it īpaši latviešu medijos. Ēstuves galdiņi slēpjas aiz kolonnām, un tos atdala augstas dīvānu sienas. «Tur var paslēpties kādā diskrētākā stūrī,» saka Rafaļskis. No ēdiena viņš atsakās – esot jau pusdienojis.
Biju cerējusi sarunu sākt neitrāli – apspriest Rafaļska biogrāfiju un tikai tad nonākt pie skandalozā paziņojuma un tam sekojušajām pārbaudēm skolā, pēc kurām viņš tomēr netika atlaists. Taču viņš pats uzreiz ierunājas par to, ka ir nolicis pilsonības eksāmenu, jau skolas laikā iemācījies latviešu valodu un pašlaik pat algojot cilvēku, ar kuru ik nedēļu divas stundas varētu vienkārši runāt, lai uzturētu valodas zināšanas. Viņš arī lasot pasaules literatūras klasiku latviski, daudzi draugi esot latvieši, kaut gan daži ar viņu vairs nerunājot kopš pērnā gada notikumiem.
Liekas, ka Rafaļskis mēģina parādīt – kaut gan nejūtas piederīgs politiskajai sistēmai, viņš apzināti «iepazīstas» ar latviskumu. Mūsu saruna notiek krieviski, skolotājs runā aizrautīgi, dažreiz piesit ar plaukstu pa galdu un abas stundas skatās tieši acīs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.