Ušakovs taisnojas: ēku siltināšanas programmu bremzējusi krīze

Dombrovskis: Ušakovam patīk izdomāt, kam vēl dot iespēju pabraukt par velti tramvajā, nevis par būtiskākiem jautājumiem

Rīgas pašvaldība ēku siltināšanas programmu sākusi 2010.gadā, pašā krīzes “trakākajā laikā”, kad cilvēki bija īpaši neuzticīgi, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” skaidro Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC).

“Esam reālisti. Lai veiktu siltināšanu visos Rīgas dzīvojamos namos, būs nepieciešami vismaz 15 gadi. Jā! Liepāja un Valmiera ir veiksmes stāsti, bet šīs pilsētas siltināšanas programmu uzsāka pirms astoņiem gadiem. Tur siltināšanas programmas aizsākās treknajos gados, kad nauda bija gan valstij, gan pašvaldībām, kad iedzīvotājiem bija vairāk naudas un nebija tik piesardzīgas attieksmes pret kredītiem. Tolaik Rīgā nevienai no partijām, kas bija pie varas, tik sīki projekti nelikās interesanti. Neviens ar to nenodarbojās,” klāsta Ušakovs.

Rīgas mērs norāda, ka “mēs sākām siltināšanas programmu 2010. gadā – krīzes trakākajā laikā. Darām to laikā, kad cilvēki baidās un nevēlas ņemt kredītus, kad daudzi netic siltināšanas efektivitātei un daudzi, īpaši pensionāri, neredz jēgu veikt tēriņus pasākumam, kas atmaksāsies 15 gadu laikā”, raksta LETA.

Turklāt lēmums ir jāpieņem nevis īrniekiem, bet gan tikai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem. Lēmumu var pieņemt sapulce, kas pārstāv īpašnieku vairākumu, bet to panākt ir ļoti grūti. Tas ir pietiekami ilgs process, skaidro domes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka, nosiltinot visas Rīgas daudzdzīvokļu mājas par pašreizējām cenām, vajadzētu aptuveni 900 miljonus latu. “Lielākajai daļai Rīgas mājsaimniecību tādas naudas nav, un valdība tik lielu naudu Rīgai nedos. Tāpēc vainot mūs par siltināšanas kavēšanu ir tīrākais populisms, turklāt uz meliem balstīts populisms,” apgalvo Ušakovs.

Pašreiz valdībai ir jāsaprot, ka iedzīvotāji ir jāatbalsta tiešā veidā un to var paveikt ar nodokļu un pabalstu politiku, norāda Rīgas mērs.

Lielo apkures rēķinu mazināšanai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana nebūtu labākais un precīzākais risinājums. Tā vietā pašvaldībām būtu vairāk jāpiestrādā pie ēku siltināšanas un trūcīgākajiem jāsniedz sociālā palīdzība pabalstu veidā, intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” izteicās premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Dombrovskis skaidroja, ka PVN samazināšana apkurei vairāk nāktu par labu mājām un dzīvokļiem ar lielu platību, tādējādi lielu daļu atvieglojumu saņemtu cilvēki, kas it nemaz nav trūcīgi un tādējādi valsts budžetā neienāktu līdzekļi, kurus varētu izmantot, piemēram, siltināšanai.

Pēc premjera teiktā, PVN samazināšana apkures rēķinus samazinātu aptuveni par 10%, savukārt ēkas siltināšana var dot 50% ietaupījumu.

Dombrovskis uzsvēra, ka pašvaldības mājokļa pabalstus varot izsniegt jau tagad un tieši tiem, kam tas vajadzīgs.

Ministru prezidents arī norādīja – ir jājautā, kāpēc Rīgas domes vadība ir tik maz izdarījusi ēku siltināšanā. Piemēram, Valmierā un Liepājā esot nosiltināts vārāk ēku nekā galvaspilsētā. Tāpat pašvaldība varētu vairāk pievērst uzmanības tam, kā strādā siltumuzņēmums, jo no tā darbības ir atkarīgi siltuma tarifi.

Pēc Dombrovska teiktā, Ušakovam patīkot izdomāt, kam vēl dot iespēju pabraukt par velti tramvajā, bet netiekot pievērsta pietiekama uzmanība būtiskākiem jautājumiem.

Arī vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” izteicās, ka PVN samazināšana apkurei sniegtu nelielu efektu, turklāt tam līdzi nāktu dažādas nevēlamas blaknes. Tā vietā pašvaldībām nopietni jādomā par ēku siltināšanu.

Sprūdžs norādīja – ja iedzīvotājiem veidojas tik lieli parādi, tad neesot kārtībā arī kaut kas cits, ne tikai PVN. “Tas ir dārgais kurināmais un ēkas, kurām cauri svilpo vējš,” pauda ministrs.

Pēc viņa teiktā, kurināmā cenu neesot iespējams ietekmēt, jo to nosakot tirgus, savukārt siltināšanas labā varot darīt daudz un tā dotu lielu ietaupījumu, par ko liecinot pieredze dažādos novados.